DEKONSTRUKCIJA

Rakstā "Stūra māja vai Nākotnes nams" Neatkarīgā Rīta Avīze 30. aprīļa–4. maija numurā citē arhitekti Zaigu Gaili: "Pirms tapa [Nākotnes nama] projekts, neviens pat neapsvēra citus variantus, un radās iespaids, ka pagrabā nav pat iegājuši un izvērtējuši (ieskaitot Gunāru Birkertu), ko un kā to varētu izmantot. Uzstādījums, ka trūkst telpu, ir tautas maldināšana, kā arī nepārdomātas un nesaimnieciskas rīcības rezultāts".

Tie ir spēcīgi apgalvojumi, bet – nepatiesi, maldinoši un apvainojoši. Tā ir Latvijas Okupācijas muzeja dekonstrukcija.

Nav taisnība, ka nebija variantu un tos neapsvēra. Latviešu sarkano strēlnieku muzeja autors Gunārs Lūsis-Grīnbergs, piemēram, ieskicēja ēkas paplašinājumu uz Kaļķu ielas pusi. Vēlāk viņš pats atzina un pat pamatoja, kāpēc Birkerta iecere ir piemērotāka un savu ideju atsauca.

Ir apvainojums, ka pasaulē augsti atzīts arhitekts Gunārs Birkerts, kuram, kā redzams Gaismas pilī, rūp pat sīkas detaļas, un viņa kolēģi nebūtu ieskatījušies pagrabos un tos izvērtējuši. Viņi pat strādāja pie plāniem pagrabā, jo tur bija vienīgā telpa, kur tos varēja izklāt. Pirms skiču projekta izstrādes ēkai turklāt tika veikta tehniskā apsekošana, arī visi pagrabi, visas struktūras. Tika veikta ļoti rūpīga visām muzeja funkcijām (krājumi, ekspozīcija, mainīgās izstādes, izglītība, pētniecība, publiskā vēsture, starptautiskās attiecības, administrācija) nepieciešamā personāla un darbam nepieciešamo telpu un aprīkojuma analīze. No tā arī atkarīga muzeja akreditācija. To Gailes kundze būtu varējusi uzzināt, ja būtu jautājusi.

Kā gan arhitekte var turklāt nomelnot muzeju un tā darbiniekus, bezatbildīgi svaidoties ar vārdiem kā "tautas maldināšana" un "nesaimnieciska rīcība"? Kā gan un it sevišķi – kāpēc un tagad? Vai šī nav īstā maldināšana? Arhitektei nevar būt nezināms: projektu apturot pēdējā attīstības fāzē, būtu ne tikai zaudēts ieguldītais darbs un ievērojami valsts un muzeja atbalstītāju ziedotie līdzekļi, bet arī uz vēl daudz ilgāku laiku aizkavēta un pat apdraudēta muzeja spēja pasaulei pilnvērtīgi stāstīt Latvijas stāstu, lai pretotos tiem, kas ar agresīvu propagandu cenšas to noliegt.

Valters Nollendorfs

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais