Neieraut nāsīs Drošības policiju

© f64

Ar iesniegumu par atbrīvošanu no amata piektdien daudzus pārsteidza ilggadējais Drošības policijas (DP) šefs Jānis Reiniks. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) Reinika pēcteci solījis nosaukt šodien pēc koalīcijas partneru akcepta saņemšanas.

Reiniks no DP aiziet pēc 19 gadiem DP un 15 gadu ilgas tās vadīšanas, sasniedzis izdienas pensiju, visticamāk, veselības problēmu dēļ. Kā teikusi premjere Laimdota Straujuma, viņa veselības stāvoklis ir tāds, kāds ir (līdzīgi kā Citadeles bankas pārdošanas cena ir tāda, kāda tā ir), Reiniks esot ilgstoši atradies atvaļinājumā. Domājams, ka DP veiktā Dzintara Zaķa balsu pirkšanas lietas izmeklēšana, valdības veidošana un Reinika aiziešana ir tikai sakritība un te nav vietas sazvērestības teorijām, lai arī par Vienotības ietekmi uz valsts spēka struktūrām runāts ne mazums.

Salīdzinot ar pastāvīgajām peripetijām ap KNAB, DP mundieris nav tā aptraipīts. Viena no nepatīkamākajām lietām bija noklausīšanās skandāls lidostas Rīga Drošības departamentā, kas nupat aktualizējies. 2013. gada decembrī DP sāka kriminālprocesu pret trim personām, pēc pusgada atsevišķos medijos izskanēja bažas, ka DP novilcina izmeklēšanu ekspremjera Aigara Kalvīša bijušā padomnieka Raimonda Lazdiņa interesēs, kurš bija viens no atlaistajiem un par kura ietekmi DP mēļoja. Viena no versijām bija, ka Lazdiņš ar nesankcionēti noklausīto informāciju dalījies ar DP, bet, vai tā bijis un, ja bijis, vai šī sadarbība bijusi valsts drošības interesēs, vai koruptīvas darbības, nepietuvinātas personas var tikai spekulēt. Tāpat kā par to, kāpēc pirms desmit dienām Rīgas apgabaltiesa vienu no atbrīvotajiem – Intu Rubezi – likusi atjaunot darbā lidostā.

Kā ikgadējās zobu sāpes pārciesti nacionāļu pārmetumi par DP pārstāvju pārrunām ar leģionāriem un viņu atbalstītājiem pirms 16. marta, par ko DP priekšnieks arī saukts uz paklāja Saeimā. Šogad virkne sabiedrisko aktīvistu parakstīja vēstuli ar aicinājumu izvērtēt «DP spēju pildīt savus pienākumus un atbilstoši reaģēt uz valsts drošībai būtiskiem jautājumiem», uzskatot, ka tā neizmanto Krimināllikumā paredzētās iespējas apslāpēt teroristus Ukrainā atbalstošo organizāciju aktivizēšanos. Ziedojumu vākšanu Imantā šīm organizācijām DP pārtrauca tikai pēc sabiedrības sašutuma izpausmēm.

Augustā Domburstudijā Vienotības līdere Solvita Āboltiņa pauda, ka viņai ir informācija «par privātām lidmašīnām no Krievijas, ar kurām Inguna Sudraba lidojusi uz pasākumiem». Nedaudz vēlāk, neilgi pirms vēlēšanām, TV raidījums De Facto publiskoja it kā uzlabotu video, kurā it kā redzama Inguna Sudraba, iesēžamies Krievijas biznesmeņa privātā lidmašīnā. Jautājums – no kurienes šī informācija? Lidostas drošības dienesta? DP? Āboltiņa arī izpļāpājās, ka par potenciālu augstākās pielaides nedošanu valsts noslēpumam Sudrabai, ja viņa pretendētu uz premjera troni, Reiniks viņai pačukstējis jau labu laiku iepriekš. Par pielaides izsniegšanu un kritērijiem tai arī daudz šķēpu lauzti, kur ir arī DP pienesums. Tāpat DP priekšnieks piedalās kārtējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka izvērtēšanas komisijā, kurai secinājumi jāizdara līdz gada beigām.

Manuprāt, nav pamata eskalēt Reinika aiziešanu, bažījoties par spēju bez ekscesiem novadīt Eiropas Savienības prezidentūru. Iestāde turpina strādāt, tiks izraudzīts cits vadītājs, visticamāk, no DP iekšienes. Prezidentūras vai citu starptautiska mēroga pasākumu izgāšana nav neviena politiskā spēka interesēs. Citādi tas varētu būt ar politiski jutīgu lietu izmeklēšanu, kāda ir Zaķa balsu pirkšanas lieta. Cerams, ka šajā valsts varas prestiža pēdējo palieku lietā DP būs veicīgāka nekā Valsts policija, meklējot vainīgo skrūvi Zolitūdes traģēdijā, vai kā KNAB, leģitimizējot Kampara tumbočkā atrasto naudu vai Zaķa autoiegādi, apejot nodokļus. Savukārt, varas elite, cerams, apstiprinās politiski neitrālu profesionāli, patiesi rūpējoties par jaunajiem drošības izaicinājumiem. Gribētos arī cerēt, ka Kozlovska pauzēšana ar jaunā DP šefa nosaukšanu ir vien cieņa pret kandidātu un tas nenozīmē šā amata ieraušanu koalīcijas amatu sadales plānā līdz ar Valsts prezidentu, ģenerālprokuroru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kā arī šā amata politizāciju un instrumentalizāciju.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais