Viedoklis

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai! – TB/LNNK” pirms 12. Saeimas vēlēšanām uzvedas neparasti – ir neredzēti rāma, tikpat kā neizmanto savai retorikai Ukrainas un Krievijas konflikta tēmu, kas tai varētu būt kā medusmaize. Tā neuzbrūk konkurentiem, arī pašreklāmā netiek ieguldīti kādi vērā ņemami līdzekļi. Ja salīdzina ar citām partijām, kas jau iztērējušas teju vai visus priekšvēlēšanu tēriņu griestus, nacionālā apvienība pamanījusies iztikt ar tikai 16% no tēriņu limita – par šo naudu ir pirkts mazliet vides reklāmas, uz stabiem līmējot Dzintara Rasnača, Eināra Cilinska un Daces Melbārdes portrejas. „Nacionāļi” ir pilnīgā pašapmierā – viņi var atļauties netērēties, būt neaktīvi, jo ir pārliecināti, ka tik un tā 12. Saeimā iekļūs, turklāt ar diezgan lielu mandātu skaitu.

Iepriekš pazīts kā „Saskaņas centrs”, 12. Saeimas vēlēšanās šis politiskais spēks startē ar jaunu nosaukumu - sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”. Ar to partija uzsver, ka politiskajā spektrā tagad ir nolēmusi turēt kreiso līniju, kas nozīmē īpašu pievēršanos sociālo problēmu risinājumam, lielāku valsts iejaukšanos ekonomikas procesos. Kāds Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs interneta sociālajā tīklā „Facebook” reiz ierakstīja: „Ikreiz, kad „Saskaņa” sevi dēvē par sociāldemokrātiem, pasaulē nomirst kāds kaķēns.” Var redzēt, ka LSDSP dziļi sāp, ka „Saskaņa” cenšas ieņemt viņas kādreizējo nišu, taču pati vainīga – savulaik LSDSP bija varena, veidoja lielu frakciju parlamentā, taču iekšējas nesaskaņas to sagrauza tiktāl, ka tā izkrita no spēles un palika aiz borta. Bet kreisā vieta spektrā ilgi nevar palikt tukša, un tagad tajā iespiežas„Saskaņa”.

Valdība otrdien iepazinās ar pētījumu centra SKDS veikto pētījumu, kurā atspoguļoti rezultāti par Latvijas mazākumtautību pārstāvju piederības sajūtu Latvijai. Aptaujas rezultāti atklāj, ka Latvijai piederīgi jūtas 51% nelatviešu, 64% sevi uzskata par Latvijas patriotiem, savukārt 31% nepilsoņu nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, jo nejūt pēc tās vajadzību.

Vācijas kanclere Angela Merkele pavēstījusi, ka Ukraina „ir brīva" stāties Krievijas prezidenta Vladimira Putina iecerētajā Eirāzijas Savienībā, ko analītiķi tulko kā zīmi centieniem salabt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, raksta „Euobserver". Svētdien, uzstājoties Vācijas sabiedriskajā raidorganizācijā ARD, Vācijas Kanclere teica, ka viņas sestdien notikušās vizītes Kijevā mērķis bija sagatavot miera sarunas starp Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Putinu, taču izteicās, ka uz tām nevajag likt pārāk lielas cerības.

Sabiedrībai ir vajadzība saprast, par kādiem nodarījumiem Nacionālās apvienības politiķiem tiek liegta iespēja pilnvērtīgi strādāt par ministriem. Taču, tā kā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) visus argumentus ir noslepenojis, tad ir plaša telpa izteikt dažādus minējumus un hipotēzes. Šonedēļ portāls pietiek.com publiskoja A. Margēvičas pieņēmumu (apgalvojuma forma ir «varētu būt»), ka Baibai Brokai pielaide valsts noslēpumiem ir liegta, jo viņa 2004. gadā aizņēmās 100 000 ASV dolāru no toreizējā Latvijas goda konsula Marokā Tofika Kavara. Savukārt vēlāk Latvijas diplomāts tika izsludināts Interpola meklēšanā.

Vakar sākās pučs. Rīt tas kaunpilni beigsies. Rīt Augstākā Padome pieņems konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Vakarnakt omonieši ieņēma Latvijas Radio, kas, ēteram izgaistot, vēl paspēja atskaņot Dievs, svētī Latviju!.

13. augustā LTV pārraidē Rīta Panorāma savu priekšvēlēšanu programmu izklāstīja ar daudziem tituliem «bijušais» apveltītais, bet pašlaik no saraksta Vienoti Latvijai ar pirmo numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā izvirzītais deputātu kandidāts Ivars Godmanis. Pašlaik ir īstais brīdis, lai samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, jo, samazinot PVN, viena piektā daļa uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu netiks iesaldēti. Latvijas ražotājiem, lai tie pārvarētu Krievijas noteiktās importa sankcijas, PVN jāsamazina līdz 12% un jāpārtrauc iekasēt ienākumu nodoklis.

Cīniņā par 12. Saeimas mandātiem devušās 13 partiju listes, taču reālas izredzes pārvarēt 5% barjeru ir tikai četrām vai piecām. Viss velk uz to, ka pēc vēlēšanām varas kumosu dalīs apmēram tie paši politiskie spēki, kas pašlaik; neizskatās, ka sabiedrībā būtu pieprasījums pēc kardinālām pārmaiņām, tāpat arī politiķi paši neko jaunu nepiedāvā. Nebūs vairs partijas ar Zatlera un reformu vārdu karogā, var atgadīties, ka starp vecajiem, lielajiem iespraucas Sudrabas sirdspartija, taču kopkora dziesma būs tā pati vecā.

Valdība katru gadu plāno nozagt tautai 15 miljonus eiro, un tas notiek apstākļos, kad Latvenergo jau tā katru gadu nopelna ap 45 miljoniem.

Iedomāsimies, ka Zigmars Liepiņš ir Madrides Karaliskās operas Teatro real direktors. Un mēs esam spāņi. Zigmars Liepiņš uz vienu vakaru iznomā operas namu krievu popmūzikas kompānijai par 250 000 eiro (mazāk nav atļauts). Un mēs to pat nepamanām. Ja pamanām, tad tikai tāpēc, lai pateiktu, ka takse tomēr par mazu. Mēs neplēšam matus no padusēm par to, ka operu uz vienu vakaru pārņēmuši krievi. Jo tāda ārdīšanās būtu zem mūsu goda. Tas nozīmētu, ka mums bail no krieviem vai viņu iedomāti neiznīdējamās auras. Tas nozīmētu, ka mēs esam vāji, ja pievēršam uzmanību lietām, kuras varam lepni ignorēt. Mēs, būdami gana pašpietiekami, iestudējam pasaulslavenas operizrādes, liekam runāt par sevi kā par savas zemes un mākslas telpas saimniekiem, nevis kā par nožēlojamiem vergiem, kas trīc bailēs par to, ko atkal mums uzspiedīs kādi iedomātie vergturi.

Veselības ministre Ingrīda Circene demisionēja, un kopš tā laika neviens nav gribējis kļūt par veselības ministru. Piedāvāja gan šim, gan tam, bet visi atteicās – neviens nav tik traks, lai uz pāris mēnešiem pamestu savu darbu un kļūtu par boksa maisu saniknotajai mediķu arodbiedrībai. Valdība nozari ir pametusi novārtā, nogriezusi tai finansējumu pretrunā ar pašas solījumiem to paaugstināt.

Trīs dienas (23., 24., 25. jūlijs) izturējis lielāko daļu no 11. Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināra programmas, es joprojām uzskatu, ka šī diskusiju telpa ir perfektākā no tām, kur vien esmu redzējis pulcējamies kādas jomas praktizējošo un akadēmisko eliti.

Starptautiskā arbitrāžas tiesa Hāgā uzdevusi Krievijai samaksāt 50 miljardus ASV dolāru bijušajiem naftas uzņēmuma „Jukos” akcionāriem kā kompensāciju par atsavināto īpašumu.

Ir normāli, ja politiska partija cenšas iegūt pēc iespējas lielāku ietekmi, lai varētu realizēt savas ieceres, pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Nenormāli ir tad, ja kāds politisks spēks sagrābj sev varas monopolu un nekorektām metodēm, pārkāpjot demokrātiskas un tiesiskas valsts principus, cenšas šo varu noturēt un paplašināt. Partija Vienotība diemžēl ir tāda partija, kas cīņā par varu metodes neizvēlas. Viena no pamatmetodēm, ar kuru šis politiskais spēks nāca pie varas un ir iecerējis turpināt, ir represīvu spēka struktūru pakļaušana sev un saplūdināšana ar sevi. Šīs represīvās struktūras tradicionāli tiek izmantotas, lai vajātu un diskreditētu konkurentus, vienlaikus rūpējoties, lai pašu korupcijas un blēdību gadījumi tiktu piesegti.

Āfrikas cūku mēris radījis nelielu paniku Latvijas patērētājos– cilvēki pārstājuši lietot cūkgaļu bailēs no saslimšanas. Āfrikas cūku mēri izraisa DNS saturošs vīruss, kas ir patogēns tikai cūkām, izraisa asiņainu caureju, neauglību, pāragras dzemdības cūkām.

Politiķis Ainārs Šlesers dibina bijušo premjeru partiju. Notiek sarunas ar Aigaru Kalvīti, Ivaru Godmani, Māri Gaili, arī ar politiķiem, kas līdz premjera amatam netika, tomēr savulaik ir bijuši ļoti populāri, ieņēmuši augstus amatus, bet pašlaik ir nogājuši no skatuves. Pirmajā acu uzmetienā šāda ziņa šķiet kā 1. aprīļa joks, tomēr domāts ir nopietni, un ideja ir oriģināla. Jautājums tikai, kādam nolūkam un cik ilgam laika posmam partiju rēķināts uzturēt?

Kādreiz televīzijas žurnālists Gints Grūbe skaitījās piederīgs Latvijas intelektuālajam krējumam. Viņa veidotās Vakara intervijas ar pasaules līmeņa intelektuāļiem ierindojamas Latvijas televīzijas zelta fondā. Pateicoties šajā laikā iemantotajai autoritātei, Grūbe tika ievēlēts Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), kur atbild tieši par televīziju.

Varas partijas Vienotība triumfam Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir gan savas gaišās, gan ēnas puses. Vienotības četrotne Latvijai kaunu nedarīs, runās angliski un sabiedrībā rādīs labas manieres. Ekspremjers un bijušais aizsardzības ministrs būs projām no Latvijas, kas paver iespējas citiem mazāk ietekmīgiem partijas biedriem censties un mainīties uz augšu. Jo pašlaik gan Vienotībā, gan vispār visā politiskajā spektrā ir pamaz personību, kas būtu lietojamas atbildīgos, augstos amatos.

Sabiedrība pamazām tiek radināta pie domas par nodokļu celšanu, lai arī politiskā elite to noliedz un pirms Saeimas vēlēšanām nereklamēs. Cik nodokļu celšana ir reāla tagad, kad ekonomika tikko sāk atlabt pēc krīzes un kad vēl nesen dzirdējām solījumus būtiski samazināt darbaspēka nodokļus?