Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa” – tagad ļoti kreisa

Iepriekš pazīts kā „Saskaņas centrs”, 12. Saeimas vēlēšanās šis politiskais spēks startē ar jaunu nosaukumu - sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”. Ar to partija uzsver, ka politiskajā spektrā tagad ir nolēmusi turēt kreiso līniju, kas nozīmē īpašu pievēršanos sociālo problēmu risinājumam, lielāku valsts iejaukšanos ekonomikas procesos. Kāds Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs interneta sociālajā tīklā „Facebook” reiz ierakstīja: „Ikreiz, kad „Saskaņa” sevi dēvē par sociāldemokrātiem, pasaulē nomirst kāds kaķēns.” Var redzēt, ka LSDSP dziļi sāp, ka „Saskaņa” cenšas ieņemt viņas kādreizējo nišu, taču pati vainīga – savulaik LSDSP bija varena, veidoja lielu frakciju parlamentā, taču iekšējas nesaskaņas to sagrauza tiktāl, ka tā izkrita no spēles un palika aiz borta. Bet kreisā vieta spektrā ilgi nevar palikt tukša, un tagad tajā iespiežas„Saskaņa”.

„Saskaņai” pētījumu firmas SKDS jaunākais reitings ir 19%, kas ir vairāk kā jebkurai citai partijai. Vienubrīd gan „Saskaņas” atbalstītāji bija gājuši mazumā, ko varēja skaidrot ar visai neskaidro partijas attieksmi pret Krievijas agresiju Ukrainā. Taču tagad partija atkal ir zirgā un priekšvēlēšanu finiša taisnē ir iejājusi kā līdere.

Atšķirībā no priecīgajām varas partijām „Saskaņa” situāciju valstī redz drūmās krāsās. „Sabiedrības sašķeltība ir radījusi iespēju varas monopolam un visatļautībai.

Iepriekšējo gadu laikā labējās partijas ir samazinājušas budžeta izdevumus medicīnai, izglītībai un zinātnei, ierobežojušas valsts pakalpojumu klāstu un vienlaikus cēlušas nodokļus. Tas būtiski samazināja darbavietu skaitu valstī, veicināja dramatisku iekšzemes kopprodukta un iedzīvotāju ienākumu krišanos kā arī padziļināja ienākumu nevienlīdzību.

Bezdarba un parādu dēļ cilvēki bija spiesti aizbraukt uz valstīm, kurās cerēja rast darbu un sociālās garantijas. Tas rada jaunu spiedienu uz budžeta ieņēmumiem un provocē jaunus taupības pasākumus un nodokļu sloga palielināšanu.

Tā ir lejupejoša spirāle, kura nedod nekādas cerības uz labāku nākotni. Šāda politika nedrīkst turpināties,” sacīts „Saskaņas” 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā.

„Saskaņa” izvirza divas prioritātes – valsts aktīvu līdzdalību ekonomikas attīstībā un taisnīgu nodokļu sistēmu. „Saskaņa” sevi sauc par vienīgo partija Latvijā, kas atbalsta Eiropas sociāldemokrātu prasību – nekavējoties izbeigt bargās taupības politiku un atsākt valsts investīcijas ekonomikā, kuras bija apcirptas valsts budžeta konsolidēšanai krīzes gados. Valdībai šajā laikā ir jākļūst par lielāko pasūtītāju un iekšējā pieprasījuma stimulētāju.

Tālāk 4000 zīmju programmā: „Ražošanā, zinātnē un reģionu attīstībā jāiegulda daļa no otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem, budžeta dotācijas un daļa no Latvijas Bankas līdzekļiem, kas vairs nav nepieciešami lata stabilitātes uzturēšanai, kā arī jāpiesaista papildu finansējums finanšu tirgos. Pārdomātas un mērķtiecīgi ieguldītas vairākus miljardus vērtas investīcijas valsts attīstībā radīs jaunas darbavietas un motivēs tirgus pieprasījumu, palielinās budžeta ieņēmumus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Šim nolūkam, izmantojot Vācijas un citu ES dalībvalstu piemēru, mēs veidosim valstij piederošu attīstības banku. Savukārt AS „Citadele banka” ir jāatstāj nacionālā kapitāla kontrolē, valsts uzņēmumiem izpērkot tās akcijas par savām dividendēm.”

Doma par attīstības bankas veidošanu ir minēta arī valdošās partijas „Vienotība” 4000 zīmju programmā. Tad jau ir jauki – re, kur abām partijām ir iespēja maigi saprasties un kopdarboties! Bet „Citadeli” nekādā nacionālā kapitāla kontrolē valdošie atstāt negrasās, jo aktīvi rit šīs bankas pārdošanas process ārzemju uzņēmējiem. 

Tālāk programmā „Saskaņa” sola: „Mēs izveidosim tādus valsts atbalsta instrumentus kā Inovāciju fonds, Energoefektivitātes fonds, Zemes iegādes fonds, kā arī Demogrāfijas un reemigrācijas fonds.

Mēs atjaunosim Autoceļu fondu, dodot tam arī iespēju kā atsevišķai finanšu institūcijai piesaistīt papildu līdzekļus.

Mēs nodrošināsim stabilu finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam. Investīcijas kultūrā paaugstinās valsts reputāciju un kļūs par būtisku priekšnoteikumu ekonomiskajai aktivitātei un investīciju piesaistei.

Mēs ieviesīsim uzņēmumu ienākuma nodokļa nulles likmi nesadalītajai vai reinvestētajai peļņai un vienlaikus palielināsim iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendēm, lai motivētu uzņēmējus ieguldīt ražīgā uzkrājumā, nevis patēriņā.

Mēs saglabāsim 9% likmi mikrouzņēmumu nodoklim.

Lai veicinātu pašvaldību ieinteresētību darbavietu radīšanā, mēs novirzīsim tām arī daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa.”

Te nu ir daudz nesakritību ar „Vienotību” un valdību veidojošajām partijām – „Vienotība” ne ar zilbi nav pieminējusi autoceļu fonda atjaunošanu. Tāpat „Vienotība” neko nesola mikrouzņēmumiem. Toties ZZS mikrouzņēmumu lietā doma sakrīt ar „Saskaņu” – ka jāsaglabā tiem zemā nodokļa likme. Lūk, joma, kurā „Saskaņai” iespējama draudzīga saprašanās ar ZZS.

Nodokļu jomā „Saskaņa” iestājas par progresīvo nodokļu sistēmu, sola noteikt no ienākuma atkarīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, samazināt PVN likmi precēm un pakalpojumiem, kas ir svarīgi sociāli mazāk aizsargātajiem, t. sk. atsevišķām medikamentu grupām un sabiedriskajam transportam, līdz 5% samazināt PVN pārtikai, atcelsim krīzes laikā paaugstināto PVN apkurei, noteiksim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu atkarībā no ienākumu lieluma, celt minimālās algas līmeni.

Te nu gan nekāda saskanīgā sadarbība ar varas partijām „Saskaņai” nesanāks. It īpaši jau nebūs nekāda atbalsta idejai par 5% PVN likmi pārtikai – par ko tādu pašreizējo valdību veidojošie politiķi pat dzirdēt negrib. Tik ievērojams PVN likmes samazinājums nozīmētu, ka liela naudas summa nenonāktu budžetā. Kā to kompensēt? Varas partijas par to pat domāt negrib un nekādu PVN samazināšanu nepieļaus.

Vēl, „Saskaņa” plāno noteikt deklarētās dzīvesvietas minimālo dzīvojamo platību, kuru neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli, celt nekustamā īpašuma nodokli dārgiem īpašumiem, ieviest nodokli par luksusa precēm, celt mantojuma nodokli lielajiem mantojumiem. Tas viss uzlabošot trūcīgo iedzīvotāju stāvokli, kā arī palielināšot valsts fiskālos ieņēmumus. Ar šiem solījumiem „Saskaņa” uzsver savu rūpi par nabagiem un tieksmi pārdalīt mantu, atņemot tās daļu „resnvēderainiem kapitālistiem”. Nodoklis par luksusa precēm skan īpaši kareivīgi.

Programmas noslēgumā „Saskaņa” paziņo, ka ir vienīgais politiskais spēks Latvijā, kam ir piedāvājums un pietiekams sabiedrības atbalsts šādu reformu veikšanai un pārmaiņu vadīšanai. Par to gan vēl var pastrīdēties, jo „pietiekams atbalsts šādu reformu veikšanai” būtu 51 mandāts 12. Saeimā. Tik daudz „Saskaņa” neiegūs. Līdz ar to atkal jau kuru reizi „Saskaņas” labais rezultāts nenodrošinās tās iekļūšanu valdībā. Atkal labējās partijas biedrosies cita ar citu, bet „Saskaņu” centīsies atstāt pie ratiem.