Valdība katru gadu plāno nozagt tautai 15 miljonus eiro, un tas notiek apstākļos, kad Latvenergo jau tā katru gadu nopelna ap 45 miljoniem.
Kā rāda notikumi, tikai šā gada sākumā valdība uzzināja par elektroenerģijas tirgus liberalizācijas ienākšanu Latvijā. Šis fakts tik ļoti satrieca premjerministri Laimdotu Straujumu (Vienotība), ka viņa pat bija iecerējusi noskaidrot, vai šo liberalizāciju var kaut kādā veidā apturēt. Valdošie noveda visu lietu līdz absurdam, un vienā brīdī pat kļuva neskaidrs, kas un par ko līdz šim balsojis.
Lai nu kā, tirgus liberalizāciju visiem spēkiem apturēja, t. i., pārcēla uz 2015. gadu. Un tas notiek brīdī, kad lēmumi par elektroenerģijas tirgus atvēršanas gaitu tika regulāri pieņemti Ministru kabinetā jau kopš 2011. gada. Tādējādi kļūst redzams, ka valdošajām labējām partijām nav jāpierod maldinoši dēvēt darāmo kā rūpes par iedzīvotājiem. To, ka tas ir maldinoši, apstiprina viņi paši. Lūk, piemēram, Vienotība Dzintara Zaķa personā godīgi atzinās, ka visas pēdējās darbības par elektroenerģijas tēmu ir saistītas tikai ar drīzajām vēlēšanām.
Tikai valdība noklusēja, ka uzreiz pēc vēlēšanām paredzamo elektroenerģijas sadārdzināšanos burtiski izjutīs visas 850 000 mājsaimniecības
– Latvenergo starta tarifs pieaugs par 43%, bet pamata tarifs 6–10% robežās. Priekšvēlēšanu azartā, ar mērķi pasniegt to jau kā kārtējo sasniegumu, šo problēmu metušies risināt absolūti visi, piedāvājot visdažādākos kompensāciju mehānismus, kuri mainījās gandrīz vai katru dienu.
Mēs beidzot esam sagaidījuši rezultātu. Valdība ir apstiprinājusi piedāvājumu, kura būtība – elektroenerģijas cenas kompensācija trūcīgām un maznodrošinātām personām. Nav tā, ka tas būtu nepareizs vai vienkārši kritizējams piedāvājums, vai tad slikti, ka tie, kuriem tas ir nepieciešams, no 2015. gada 1. janvāra varēs maksāt par elektrību tikpat, cik tagad, lietojot elektroenerģiju starta tarifa robežās – par pirmajiem 100 kilovatiem?
Jāatzīmē, ka minētais kompensācijas mehānisms attieksies tikai uz tiem, kam ir noslēgti individuālie līgumi ar Latvenergo, savukārt, ja tāda līguma nav, tad nabadzīgo un maznodrošināto saraksti būs jānodrošina pašvaldībām. Sākot ar 2016. gada 1. janvāri, tiks izsludināts konkurss, kurā noskaidros, kurš tad no elektroenerģijas operatoriem varēs apkalpot trūcīgos.
It kā viss ir sakarīgi un tam nav ko iebilst, taču šāds priekšstats ir tikai sākumā, neiedziļinoties būtībā.
Apstiprinātais kompensācijas mehānisms būs vairākkārt mazāks par ieņēmumiem, kurus saņems valsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un Latvenergo dividenžu veidā. Šādi līdz ar jauno kārtību valsts nopelnīs katru gadu papildus 9,5 miljonus eiro PVN veidā, bet Latvenergo dividendes ir lēšamas papildus 7 līdz 12 miljonu eiro gadā.
Trūcīgā statuss šodien Latvijā ir piešķirts 83 273 iedzīvotājiem, bet maznodrošināto uzskaiti Labklājības ministrija neveic. Kompensācijas mehānismam valsts plāno tērēt vidēji piecus miljonus eiro gadā, t. i., četras reizes mazāk, nekā paredzēts iekasēt no iedzīvotājiem. Un, lūk, te sākas pats interesantākais.
Elektroenerģijas tirgus atvēršanas jautājums no nepieciešamo un Eiropas diktēto uzdevumu listes pārtop budžetam papildu ienākumus nesošo biznesa projektu kategorijā. Valdošie pasniedz kompensāciju mehānismu trūcīgām personām kā sasniegumu un pozitīvu krīzes pārvarēšanas piemēru. Viņi ik gadu plāno iekasēt no iedzīvotājiem 15 miljonu eiro vairāk, un tas notiek situācijā, kad Latvenergo katru gadu pelna ap 45 miljoniem.
Kur tad vēl, neskaitot trūcīgos un maznodrošinātos, palikuši pensionāri un daudzbērnu ģimenes? Vientuļās māmiņas vai vienkārši cilvēki, kuru ienākumi tikai nedaudz pārsniedz to zemo latiņu, kas nepieciešams maznodrošinātā statusa iegūšanai, bet kad šie 10–15 eiro mēnesī ir nozīmīgi?
Notikumi ap elektroenerģijas tirgus atvēršanu uzskatāmi parāda, ka Vienotība nav spējīga rīkoties pārdomāti un secīgi, bet otrādi – tā ir spējīga novest tautu līdz nabadzībai, bet Latviju padarīt par izsmieklu citu valstu acīs. Diezin vai valdošo politiķu izgājieni var izsaukt citu reakciju.
Tā vietā, lai domātu, kā minimizēt neizbēgamo iedzīvotājiem veltīto sitienu, Vienotība izmisīgi domā par vēlēšanām.
Varu vienīgi atkārtot, ka vienīgais šīs valdības panākums ir tās īsais mūžs. Eksperimentiem uz cilvēku ādas šai koalīcijai atlikušas astoņas nedēļas, pēc kurām būs iespēja izdarīt izvēli – ļaut Vienotībai arī turpmāk domāt tikai par vēlēšanām vai tomēr nē.