Ne par krekliem, bet sirdsapziņām
Šodien Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis dosies uz Eiropas Savienības (ES) ārkārtas iekšlietu ministru sanāksmi Briselē jautājumā par bēgļu krīzi, tostarp Eiropas Komisijas (EK) plānu par papildu 160 000 imigrantu uzņemšanu Eiropā un vēl 526 bēgļiem Latvijā.
Premjere Laimdota Straujuma teicās svētdienas vakarā zvanīt EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram, acīmredzot taisnojoties par Latvijas pozīciju – to, ka nekādi neizdodas panākt koalīcijas atbalstu papildu kvotām. Eh, kā negribas pievilt klaunu Junkeru, kurš tik mīļi Laimdotu bučo visās sanāksmēs, tik atraktīvi uzvedās Latvijas prezidentūras brenda pasākumā – Austrumeiropas samitā! Eh, kā negribas lēkt uz ecēšām un visas Eiropas acīs izrādīties par necilvēkiem, kas atraida no kara šausmām bēgošos, ar dzīvību riskējošos nabaga cilvēkus! Tāpēc tiek iedarbināta tiešā drāts uz Briseli, talkā saukts Valsts prezidents Raimonds Vējonis, lai nehumānās Saeimas frakcijas ved pie prāta! Uz karstām pēdām pēc piektdienas koalīcijas nespējas vienoties par bezierunu piekrišanu jaunajai imigrantu piešpricei partiju izlases jau šodien un rīt strīpā soļos uz Melngalvju namu. Gluži vai kā glabājot komercnoslēpumu, tās ar prezidentu tiksies katra atsevišķi. Šādas atdalītas tikšanās saprotamas, piemēram, valdības veidošanas laikā, bet kas tik specifisks ar katru runājams bēgļu jautājumā? Tas vieš bažas par politisko tirgu.
Premjere prezidentu arī aicinājusi nākamajā dienā pēc partiju apstrādes sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi. Neraugoties uz nopietno spiedienu, šoreiz panākt atbalstu jaunajam plānam būs grūtāk, jo Nacionālās apvienības skepsei piebiedrojušies ar zaļzemnieki, kuri bažījas, ka šādi bēgļu skaita palielināšanai nebūs ne gala, ne malas, un premjere spiesta atzīt, ka bēgļu jautājums, kura ietekmi uz valdības stabilitāti visi iepriekš noliedza, tai tomēr var būt vērā ņemams risks.
Manuprāt, lielākā problēma nav Latvijai uzņemamo bēgļu skaita palielināšana – prasmīgi vadot atlasi un integrācijas un nodarbinātības procesu, no 500 bēgļiem papildus 250 nekāda katastrofa nenotiks. Latvijas iedzīvotāji, daļa no kuriem ne tikai trin asas mēles, bet jau arī vāc ziedojumus un bēgļiem noderīgas mantas, ar to vēl tiks galā. Bet galā var netikt politiskā sistēma. Lielāka problēma ir politisko melu un profanācijas vairošana un sekojoša varas autoritātes degradācija.
Vēl tikko premjere dievojās, ka viss, 250 ir vienīgie bēgļi, ko Latvija tuvākajos piecos gados brīvprātīgi uzņems. Iekšlietu ministrijas sagatavotais Latvijas pozīcijas projekts paredzēja, ka Latvija piekrīt EK ierosinājumam uzņemt brīvprātīgi (!) papildus 526 patvēruma meklētājus, arī premjere runā par brīvprātīgu papildu uzņemšanu. Nav pagājušas vēl ne piecas nedēļas, kur nu pieci gadi! Ja uzskatām, ka tas būtībā ir piespiedu akts, tad jājautā, kur esam savu galvu iebāzuši, kur ar valsti tā var izrīkoties? Gan premjere, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs zvērēja, ka nekādas obligātas kvotas un piespiedu mehānismus neakceptēs. Jebkurā gadījumā – tautai ir karināti makaroni uz ausīm. Tāpat kā par pedagogu, policistu algām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, pensiju negriešanu īsi pirms Saeimas vēlēšanām 2010. gadā...
It kā nepietiktu ar meliem, augstās valsts amatpersonas vēl nodarbojas ar profanāciju – Straujuma biedē, ka, nepiekrītot papildu bēgļu uzņemšanai, Latvijai nez par kādiem totalitārā režīma posta darbiem draudot starptautiska izolācija, bet Rinkēvičs teic, ka tiks pārtraukta NATO patrulēšana Latvijas debesīs. Gan jau muļķa tauta neatšķir, kas ir ES, kas ir NATO, ar ko to pamatfunkcijas un stratēģijas atšķiras. Ja jau tā, tad varbūt nav vērts ieguldīt 2% no IKP aizsardzībā, ko prasa NATO? Uzņemt papildus pustūkstoti bēgļu būs lētāk! Ar šādiem draudiem amatpersonas jau sāk līdzināties tiem radikāļiem pretējā frontē, kas jau, runājot par 250 bēgļiem, piesauc visas Latvijas islamizāciju, plašu grautiņu, kriminalitātes milzu pieaugumu. Ar šādu retoriku un meliem amatpersonas lej ūdeni uz nacionālradikāļu dzirnavām un veicina vēl lielāku riebumu pret politiku, liek pārdomāt, vai varbūt vairāk ticēt Ivetai Grigulei, kura jau pavasarī runāja par slepenu dokumentu esamību par 5000 Latvijai uzņemamiem bēgļiem tuvāko piecu gadu laikā.
Un vai pravietiska neizrādīsies dzelzs lēdija Mārgareta Tečere, kas jau pirms gadu desmitiem kritizēja neleģitīmo, politiski neatbildīgo EK, prognozēja, ka virzība uz «Eiropas savienotajām valstīm» beigsies ar asarām un nacionālo valstu lomas mazināšana un varas koncentrācija Briselē sagraus Eiropu?