Viedoklis

Ne par Blaumaņa noveli būs runa, vienīgi par līdzību ar to. Latvijas sabiedrību ir saviļņojusi gaidāmā Āfrikas bēgļu uzņemšana. Tautas noskaņojums nav viennozīmīgs. Principā neviens neiebilst, ka jāpalīdz cilvēkiem, kas bēg no dažādas motivācijas izraisīto karu, politiskās un releģiskās vajāšanas draudiem.

„Andris Bērziņš, Latvia” ir uzraksts uz galda kartiņas Apvienoto Nāciju organizācijā. Patiesībā līdzīgu kartiņu uz galda saņem Latvijas pārstāvis jebkurā internacionālā sanāksmē, taču Latvijas galvenā galda kartiņa četrus gadus bija šī.

Lai izlauztos no lamatām, dažreiz var noderēt arī pilnīgi neordināra, pat neloģiska vai acīmredzami traka rīcība. Alekša Cipra valdības straujie manevri atgādina par neseno traģisko notikumu Rīgā [1], kad cilvēks, draudot padarīt galu un pieliekot sev nazi pie rīkles, centās nepieļaut ģimenes izlikšanu no apķīlātā dzīvokļa. Šķiet, bijušais grieķu finanšu ministrs Janis Varufakis nolēma kļūt par slazdā palikušo ķepu, ko lapsa pati nograuzusi, lai tiktu brīvībā.

“Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Atklātā vēstule Rīgas Domes izpilddirektoram Jurim Radzevičam Par LGBT un viņu draugu apvienības „Mozaīka” plānoto gājienu 2015. gada 20. jūnijā pasākuma „Europride 2015” ietvaros.

Nupat Saeima kardināli mainīja agrāko mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību. Taisnības labad gan jāsaka: pieņemtais lēmums nozīmē tikai vienu - ir zināms, ka turpmāk vairs nebūs tā kā bija iepriekš, taču kā tad īsti būs turpmāk – pagaidām nav zināms. Līdz rudenim daudziem sīkuzņēmējiem un arī darbiniekiem, kurus nodarbina uzņēmums - MUN maksātājs, jādzīvo kā uz pulvera mucas.

Šogad 5. maijā tika publiskotas Eiropas Komisijas prognozes par 2016. gadu, no kurām izrietēja, ka Latvijas valstij, sagatavojot 2016. gada budžetu, būs jāveic konsolidācija 0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Svētdien notikušais maratona laikā – 25 gadus veca vīrieša nāve, liek man celt trauksmi gan kā ārstei, gan mātei, kuras dēls ir profesionāls basketbolists. Proti, es vēlos runāt par mūsu katra atbildību un zināšanām par savu veselību.

Rakstā "Stūra māja vai Nākotnes nams" Neatkarīgā Rīta Avīze 30. aprīļa–4. maija numurā citē arhitekti Zaigu Gaili: "Pirms tapa [Nākotnes nama] projekts, neviens pat neapsvēra citus variantus, un radās iespaids, ka pagrabā nav pat iegājuši un izvērtējuši (ieskaitot Gunāru Birkertu), ko un kā to varētu izmantot. Uzstādījums, ka trūkst telpu, ir tautas maldināšana, kā arī nepārdomātas un nesaimnieciskas rīcības rezultāts".

Nākamnedēļ Eiropas Savienības prezidentūras laikā Rīgā notiks e-Veselības konference, izstāde, tikšanās, turklāt lielākā daļa iniciatīvas nāk nevis no Eiropas, bet draudzīgajām Amerikas Savienotajām Valstīm.

Svētdien notikušajās Kazahstānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja ilggadējais valsts vadītājs Nursultans Nazarbajevs. Rezultāts ir fenomenāls – pie 90% elektorāta aktivitātes par Nazarbajevu atdoti 97,7% balsu. Tik daudz nav nevienam diktatoram pasaulē. Nazarbajevs ir valsts galva jau kopš 1991. gada un savā valdīšanas laikā gan ar maigām, gan skarbām metodēm ir koncentrējis varu savās rokās tā, ka jebkāda opozīcija noslāpst pat ne saknē, bet jau sēklā.

Būtu labi, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) sūtītu nevis formālus paziņojumus Latvijas skolām, ka tāds un tāds pedagogs reiz pastrādāta nozieguma dēļ nekavējoties jāatbrīvo no darba, bet katrā no, kā ziņots, astoņpadsmit gadījumiem sniegtu apliecinājumu, ka veiktā izpēte ir pietiekami kvalificēta, lai apgalvotu, ka šis reiz sodītais cilvēks skolā strādāt nevar. Proti – es domāju, ka katra konkrētā situācija te ir jāskata atsevišķi un «kolhoza» lēmumi nav pieņemami. Ja Izglītības likums (50. pants) tādu pieeju izslēdz, tad likums šajā gadījumā ir kropls. Katrā ziņā gribētos redzēt vismaz saprātīgu šā panta komentāru, kas izslēgtu patvaļu un paskaidrotu, kā daudzi reiz izdarīti, tostarp smagi, noziegumi (piemēram, satiksmes negadījumi, upura pretošanās,…) traumē pedagoga darbu kā tādi.

Pašlaik iesniegšanai Saeimā tiek gatavots likumprojekts, kas noteiktu aizliegumu sabiedriskajiem medijiem pārdot reklāmu. Ar jēdzienu «sabiedriskie mediji» pamatā ir domāta LTV un Latvijas Radio.

Katrā valstī ir no brīvas aprites izslēgta, valsts īpaši aizsargāta informācija. Par to nav ko brīnīties, un ne jau pielaides valsts noslēpumam tiesisko reglamentāciju te grasos iztirzāt. Lai arī atsevišķu lietu iekļaušana valsts noslēpuma kategorijā likusi domāt, ka par valsts noslēpumu te var kļūt arī to vai citu ļaužu grupu korporatīvās intereses. Savukārt regulējums, kas saistīts ar dienesta vai komercnoslēpumu, manuprāt, pieļauj pārlieku traktējuma patvaļu, kādēļ par noslēpumu var tikt iztaisītas gan inovatīvas lietas, gan brāķis. Taču ne par to būs stāsts. Šo viedokli radīja ar pielaidi valsts noslēpumam saistītās publiskās izpausmes. Tās vedināja domāt, ka pielaide valsts noslēpumam tiek izmantota kā manipulēšanas rīks un ka ne tik svarīgs ir pats valsts noslēpums kā tāds, cik neredzamās varas (specdienestu) iespēja caur to izrādīties.

Turpmāk par nācijas kvalitāti spriedīšu pēc anonīmās interneta publikas kopējo izpausmju satura un formas. Jo tie, manuprāt, pilnīgāk ataino šā brīža realitāti. Tostarp nācijas faktisko attieksmi pret savām vērtībām, pret mantojumu, pret līdzcilvēkiem un senčiem, pret reālo (nevis virtuālo) gribu atklāti rīkoties savas kā kopuma patības, stājas dēļ. Turklāt tāda attieksme ļauj man būt optimistam, skatīties no zemākā punkta uz augšu un skaidrāk redzēt, cik soļus esam atkāpušies no atdzimšanas, no augšāmcelšanās.

«Esmu integrējis vismaz vienu cilvēku – savu sievu,» karstai diskusijai punktu pielika jauns vīrietis, aizstāvēdams cittautiešu integrēšanas ideju, kā pozitīvu piemēru minēdams savu dzīvesdraudzeni – krievieti, kas patlaban mācoties latviešu valodu. Mans viedoklis šajā diskusijā bija vienkāršs: nevienu netaisos integrēt. Nedz ar lūgšanos, nedz piespiedu kārtā. Ja kāds gribēs integrēties (iekļauties) latviešu sabiedrībā, tas to darīs bez maniem mudinājumiem. Bet, ja kāds būs jau sācis integrēties, es ar laipnību un izpratni uzņemšu viņa centienus tuvoties latviskumam.

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena gada laikā ir sarukusi par 38,5% līdz 20-23 centiem par litru. Valsts piensaimniekiem sniedz atbalstu, tomēr tas nav pietiekams, lai saglabātu piena ražošanu līmenī, kas bija pirms Krievijas embargo ieviešanas.

Iedomājieties Stradiņa slimnīcas teritoriju, kas piekļaujas Ventspils un Atpūtas ielai, kā milzīgu veikalu Plaza Pizza Riga vai ar līdzīgu nosaukumu, kurā ārvalstu firmu filiāles tirgo Ķīnā ražotu preci. Jā, es domāju Stradiņa slimnīcas jaunceltni, kur nule faktiski apstādināta celtniecība, kur sastiķētas konstrukcijas, bet ūdensvadam un kanalizācijai nav pat projekta un nav zināms, kā šos kolektorus izbūvēt zem Jūrmalas dzelzceļa. Tā ir tā pati jaunceltne, kurai nauda ņemta no ERAF līdzekļiem un valsts galvotiem kredītiem (ko nule būs jāsāk atdot), bet nauda daļēji iztērēta dažādiem iepirkumiem un atstāta kredītbankā.

Tie, kuri piedzīvojuši Atmodas laikus, droši vien atceras arī jaukos sapņus par drīzo Latvijas ekonomisko izaugsmi un atgriešanos tajā ekonomiskās attīstības līmenī, kāds mums pienāktos, ja ne Ribentropa – Molotova pakts un sekojošā okupācija. Tolaik cirkulēja dažādas aplēses, cik gados sasniegsim Zviedrijas un Dānijas līmeni. Tā brīža ekonomikas virzītāji – Kehris, Godmanis, Repše, Osis un citi Džordžtaunas universitātē neoliberālās «gudrības» īsos kursos sagrābstījušie «eksperti» – kā ticamāko termiņu minēja astoņus gadus.

Ceturtdienas pievakarē Latvijas tradicionāli rāmo sabiedriski politisko pīļu dīķi nedaudz saviļņoja Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ieraksts sociālajā tīklā twitter. Ne visi ir šī tīkla lietotāji, tāpēc citēsim šo ierakstu pilnībā: «Mūsu valstij ir jārada tiesisks regulējums visu veidu partnerattiecībām, cīnīšos par to, zinu, ka tūliņ būs megahistērija, bet #Proudtobegay.»