Pieņemtais 2016. gada budžets tiek vērtēts atšķirīgi. Ministru kabinets un Finanšu ministrija nosauc gandrīz kā visa laika labāko budžetu. Rimšēviča kungs novērtēja to ar 6 ballēm. Eksperti pārsvarā gan vērtē to negatīvi.
Bet kāda ir budžeta būtība vispār? Faktiski tā ir valsts dzīves programma gadam. Vai attīstīsies tautsaimniecība, uzlabosies cilvēku dzīve, galu galā, vai dzīvosim labāk nekā iepriekš, vai sliktāk.
No šī viedokļa arī izskatīsim budžetu 2016. gadam. Budžeta ieņēmumi galvenokārt tiek nodrošināti saistībā ar IKP pieaugumu, un tas ir tiešā atkarībā gan ar fiskālo ieņēmumu izaugsmi, bet, galvenokārt, ar veselas nodokļu paketes pieaugumu. Tas ir PVN komunālajiem pakalpojumiem, paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai un benzīnam. Ir skaidrs, ka šie nodokļi tieši samazinās iedzīvotāju ienākumus un, protams, pasliktinās dzīvi. Kā redzams, - tas pasliktinās, nevis uzlabos.
Pie kā tas novedīs? Pirmkārt, tas jau zināms no citu valstu pieredzes, starp citu, arī mūsu, - budžeta ieņēmumi nepalielināsies, bet kontrabanda palielināsies dramatiski. Cīnījāmies, cīnījāmies ar ēnu ekonomiku - un rezultātā radījām apstākļus tās izaugsmei. Otrkārt, samazināsies iedzīvotāju pirktspēja un, tātad, palēnināsies ekonomikas izaugsme. Pašreizējā situācijā daudzu valstu rīcība ir tieši pretēja.
Tad izgudroja tādu solidaritātes nodokli algām virs 4 tūkst. eiro mēnesī. Ja tas ir nodoklis sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumam, tad pienākas arī pensiju pieaugums. Turklāt, saskaņā ar likumu sociālās apdrošināšanas fonda līdzekļus nevar izmantot budžeta papildināšanai. Savā laikā Dombrovska valdība izņēma no sociālās apdrošināšanas fonda 800 milj. Ls, tagad viņa pēdās iet Straujumas kundzes valdība. Interesanti, kāpēc neiejaucas ne Prezidents, ne Satversmes tiesa, jo tas ir tiešs pilsoņu tiesību pārkāpums. Iniciatīvas grupa gatavo likumu par progresīvo nodokli. Vai tas palīdzēs attīstīt uzņēmējdarbības vidi Latvijā? Vai ar ļoti lielu humora devu, vai no pārlieka stulbuma, iniciatori apgalvo, ka tas palīdzēs motivēt uzņēmējus strādāt labāk, un rezultātā paātrināsies ekonomikas izaugsme. Ne ko pielikt, ne atņemt.
Visās valstīs, kuras tā rīkojās, uzņēmējdarbība pārcēlās uz citām valstīm, kur nodokļi zemāki. Vai pieredze ar transportlīdzekļu nodokļa paaugstināšanu transportlīdzekļus reģistrējot Latvijā neko nav iemācījusi? No kurienes lielos daudzumos sāka parādīties automašīnas ar Lietuvas un Igaunijas numuriem? Ievērojiet – cik daudz pēdējā laikā Baltijā sākušas parādīties zviedru, norvēģu firmas. Firmas - ne ražotnes.
Vēl ir daudz pierādījumu par 2016. gada budžeta neatbilstību valsts mērķiem un uzdevumiem. Diemžēl, nav neviena, kas to dzirdētu. Budžeta radītājiem bija svarīgi uzlikt to uz papīra, bet kas būs ar Latviju, acīmredzot, viņus nav ieinteresējis.
Ir pienācis laiks, kad nepieciešams pasargāt uzņēmējdarbību un iedzīvotājus no valsts. Ne koalīcija, ne Ministru kabinets, kā redzams, nespēj efektīvi strādāt. Prezidenta kungs nesen izteicās, ka ir viegli kritizēt, bet jādod reāli priekšlikumi situācijas uzlabošanai.
Bet konkrēti priekšlikumi ir uz galda, un tie ir zināmi.
Pirmais - samazināt valsts izdevumus. Lai to panāktu, ir nepieciešamas strukturālas reformas. Taču ne Dombrovska valdība, ne pēctece pašreizējā valdība dzirdēt par to nevēlas. Bet kāpēc? Sāpīgs pasākums, kas ietekmēs vēlētājus un izraisīs daudz negatīvisma. Kas tādus vēlāk vēlēs? Jautājuma cena – reformas efekts vismaz 350 milj. eiro. Tukšs skaitlis. Esmu rakstījis vairākas reizes, salīdziniet - cik daudz valdībā, ieskaitot pašvaldību padomes, tika nodarbināti 2006. gadā, un cik šodien, un ir viegli parēķināt un pārbaudīt šo skaitli.
Otrais - veikt visu ministriju auditu attiecībā uz izmaksām un šo iestāžu darba efektivitāti.
Trešais – atteikties no dažādu aģentūru, SIA un konsultantu firmu, kas barojas no budžeta siles, pakalpojumiem.
Nepieciešams izveidot rūpniecības attīstības fondu, galvenokārt, lai aizstātu importu. Apvienot daudzās asociācijas, konfederācijas un organizācijas. Šajā sakarā var ņemt piemēru no Lietuvas, kur ir viena konfederācija, kas apvieno visus Lietuvas uzņēmējus. Tās ietekme ir ļoti liela.
Pārtraukt praksi paaugstināt elektroenerģijas tarifus un akcīzes nodokli gāzei budžeta papildināšanai. Beigu beigās izstrādāt ilgtermiņa programmu nodokļiem un tarifiem, ne mazāk kā uz 5 gadiem.
Valdībai vajadzīga sava analītiskā grupa, nevis jāvadās pēc SVF un banku ekspertu prognozēm.
Piedāvājumi praktiski ir zināmi un ne reizi vien atkārtoti. Problēma ir tā, ka nav neviena, kas uzklausītu un īstenotu. Rodas iespaids, ka šādā situācijā valsts ir nolaista no sliedēm. Uz kā rēķina mēs turpinām dzīvot? Katru gadu ES piešķir dažādiem mērķiem aptuveni 800 milj. eiro, un pat tos nespējam apgūt laikā un ar lielu izdevīgumu, un vairāk nekā 600 milj. eiro atsūta darbos aizbraukušie. Bet, kā redzams no 2016. gada budžeta, tas nav pietiekami.
Nav jābūt īstam pravietim, lai saprastu, ka, ja netiks veikti steidzami pasākumi, stāvoklis valstī tikai pasliktināsies.
Iļja Gerčikovs
ekonomikas zinātņu doktors, profesors,
AS ”Dzintars” valdes priekšsēdētājs