Viedoklis

Svinēt? Ignorēt? Nozākāt? Aizmirst? Sirsniņas, rozes, saldi vārdi un šokolāde. Klišejas, kas nu jau arī Latvijā februārī iekvienam atgādināja, ka tuvojas Valentīna diena, kura pie mums kaut kā atceļojusi pāri okeānam un cenšas iesakņoties. Šogad gan tik veikli nesanāks, jo pasauli tomēr nolēmis savā pārvaldībā joprojām paturēt vīruss, kurš liedzis sirsniņām un rožu ziedlapām izklāties uz veikalu plauktiem, skatlogiem un precēm.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija norāda, ka Ministru kabinetā apstiprinātais un Veselības ministrijas virzītais “luksafora” princips nozīmē lēnu nāvi nozarei, jo visdrīzāk 100 saslimušo rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju tiks sasniegts tikai rudenī, it īpaši ņemot vērā šī brīža vakcinēšanās tempus. Asociācija aicinās valdību pārskatīt šo piesardzības pasākumu mazināšanas shēmu un vadīties pēc Igaunijas un citu valstu pieredzes, lemjot par sporta nozares likteni.

Tā var spriest pēc šodien medicīnas doktores sabiedrības veselībā un epidemioloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes vadošās pētnieces Andas Ķīvītes Urtānes teiktā.

Izglītības ministre 03.02.2021. publiski ziņoja par valdības plāniem 04.02.2021. pieņemt lēmumu pieprasīt bērniem obligātu mutes un deguna aizsegu nēsāšanu skolās. Divdesmit septiņu tūkstošu vecāku izteiktais viedoklis, ka mēs nepiekrītam šādam lēmumam, nav ņemts vērā.

Ja es vaicātu, kas tev visvairāk pietrūkst šajā laikā, kad visapkārt valda ierobežojumi? Kāds vai kāda viennozīmīgi teiktu, ka tā ir ģimenes un draugu satikšana, pulcēšanās vienkopus. Kādai citai varbūt ļoti pietrūkst skaistumkopšanas salonu apmeklēšana. Vēl kādam veikala apmeklējums, kura laikā tu vari iegādāties visu, ko vien sirds kāro. Kā ir ar mani - man pietrūkst viss iepriekš minētais, plus vēl dažādu pasākumu apmeklēšana. 

Lai gan kolagēns kā uztura bagātinātājs ir zināms jau labu laiku, tā "zelta laiki", manuprāt, ir pienākuši tagad. Kolagēna reklāmas ir teju visur - interneta lapās, slavenību blogos. Un galvenais - tas sola gluži vai brīnumus. Pārbaudīju to, tā teikt, uz savas ādas.

Ataugušas matu saknes. Nagu lakas trūkums un uz beigām ejošie kosmētikas krājumi. Šī šobrīd ir sieviešu ikdiena. Triviāli, bet pat šādi, it kā virspusēji sīkumi, grauj pašcieņu arī tām, kuras varbūt ikdienā par "cacām" nenosauksi.

Ar pandēmijas argumentu šobrīd var aizmālēt jebkādu neizdarību. Ar pandēmijas argumentu, kad nepieciešams, triecientempā var “izdzīt cauri” jebkuru lēmumu vai darījumu, kuru aktualitāte, caurspīdīgums un ekonomiskā pamatotība ir stipri apšaubāma. Taču, lai kā gribētu Krišjānis Kariņš, pandēmija šoreiz nederēs kā arguments, kādēļ premjers jau divus gadus nepilda Ministru kabineta noteikumos Nr.293 “Demogrāfisko lietu padomes nolikums” viņam noteiktos uzdevumus koordinēt valsts demogrāfisko politikas izstrādi un tās īstenošanu, kā arī ik ceturksni sasaukt Padomes sēdes un sniegt plašsaziņas līdzekļiem informāciju par valdības darbu valsts demogrāfiskās politikas īstenošanā.

Šis ir brīdis, kad mums īpaši ir jāpievērš uzmanība savai imunitātei. Tas nav saistīts tikai ar pandēmiju, bet gan ar to, ka ziemas laikā mūsu organismi ir daudz uzņēmīgāki pret dažādiem vīrusiem. 

Ik mīļu brīdi, lai kā mēs, iespējams, vēlētos norobežoties no apkārt valdošās pandēmijas, tā skar mūs. Nav tāda diena, kad mēs savā sociālajā burbulī nedzirdam kaut ko par pandēmiju - jaunākie dati, vakcinācija un mediķu, atbildīgo instanču aicinājumi izturēties pret visu situāciju atbildīgi. Nav pārsteigums, ka ikkatra ikdienas gaitas ir ietekmētas un pakārtotas dzīvei pandēmijā. Ikviens no mums vēlas pēc iespējas ātrā atgriezties "normālā" ikdienā. Bet ir taču pavisam viegls risinājums tam, kas nesaprotamu iemeslu dēļ daudziem kalpo par kaut ko attālu un nevēlamu.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA), reaģējot uz publiskajā telpā izplatītu nra.lv rakstu par iestādes profesionalitāti, uzsver nemainīgi augstu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti klientiem, ko nodrošina virkne paveiktā tieši pēdējo piecu gadu laikā, tai skaitā ZVA esot vienai no vadošajām zāļu aģentūrām Eiropas Ekonomikas zonā.

Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām. Ja tradicionālajām cigaretēm cenas nav mainījušās un jaunā nodokļa likme stāsies spēkā tikai no šā gada 1.marta, kad sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10-15 centiem, tad mazāk kaitīgajiem bezdūmu produktiem ir vērojams būtisks cenas kāpums - atkarībā no katra produkta veida un cenas pieaugums mazumtirdzniecībā ir no 0,4 līdz pat 3 un vairāk eiro.

2021. gada 18. februārī apritēs gads, kopš Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to pieteica kā jaunas ēras sākumu augstākajā izglītībā Latvijā, kas tuvāko gadu laikā universitātes ievedīs pasaules augstskolu TOP 500 reitingā. Kā galveno risinājumu IZM piedāvāja jaunu pārvaldības modeli – ieviest padomes, iecelt rektorus, mazināt senāta funkcijas un likvidēt augstskolu satversmes sapulces, tādējādi ieviešot tiešu pārvaldi universitātēs. Taču Eiropas pieredze rāda, ka universitātes nekur nav ministriju tiešās pakļautības iestādes.

Pēdējā laikā presē parādās pārspriedumi par to, ka Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība vairs nespēj būt kopā un iespējams katra dosies savu ceļu. Kā argumenti tiek izmantoti apgalvojumi, ka pretrunas partijās ir samilzušas un diez vai izdosies rast kompromisus. Un tomēr man gribētos apgalvot, ka pašreizējā politiskajā un sociālajā situācijā šāda dalīšanās būtu vairāk nevēlams nekā vēlams fakts, jo par spīti visiem apgalvojumiem un pieņēmumiem, partijām ir vairāk kopīgā kā atšķirīgā.

Runājot par Ekonomikas ministrijas plāniem pārtraukt OIK atbalstu biomasas un biogāzes stacijām, es nesaprotu pašu jēdzienu – visa veida atbalstu, kuru var interpretēt, kā vien ienāk prātā. Šeit ir ienests jēdziens, kuru var tulkot, kā vien ienāk prātā. Likumdevējs ir iestrādājis absolūto nenoteiktību. Tas ir novedis līdz pavisam dīvainam rezultātam, jo visa sistēma un nozare ir būvēta, paļaujoties uz likumdošanu. Dīvaina darbība, interesanti, kā politiķi izkļūs no šīm lamatām.

Šogad ziema ne tikai beidzot atļāvusi atkal pēc ilgiem laikiem izbaudīt ziemas priekus visā to krāšņumā, bet arī atgādina, ka uz sarkaniem deguniem, sniegā samirkušiem dūraiņiem un ledus gabaliņiem pie šalles kaut kur aiz stūra noraugās arī nelaime. Par to mums skaudri atgādināja pagājušās nedēļas notikumi.

Beidzot ir īsta ziema! Tāda ar sarkaniem deguniem, apsarmojušu šalles malu un kārtīgu salu, kas iekniebj vaigos. Šķiet, ka mēs visi bijām pēc tā kārtīgi noilgojušies.

Metoties pirmsvēlēšanu politisko solījumu pildīšanā, Latvijas varas iestādes kārtējo reizi izvēlējušās buldozera stratēģiju. Ķeroties pie bēdīgi slavenās elektroenerģijas Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas, kas pats par sevi neapšaubāmi ir apsveicams un sabiedrības interesēm atbilstošs solis, likumdevēji neapgrūtina sevi ar sistēmas trūkumu ļaunprātīgo izmantotāju neitralizēšanu, bet gan ar pamatīgu atvēzienu pļauj visu pēc kārtas. Februāra sākumā varas asā izkapts draud nopļaut daudzus nozīmīgus Latvijas lopkopības uzņēmumus.

Rit jau trešā nedēļa kopš Latvijā ir sākta vakcinācija pret Covid-19. 28. decembrī pirmie mediķi saņēma pirmās vakcīnas, tomēr salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem, mums šī procedūra nenoris tik strauji. Ko viņi dara labāk par mums?

Dr. oec., LMT prezidents, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Binde atzīst, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies, atgādina mūsu situācijā tik trāpīgā Raiņa frāze: “mainies vai mirsti” ir galvenā krīzes mācība, par ko pēdējā gada laikā pārliecinājušies daudzi uzņēmēji gan Latvijā, gan citur pasaulē. Apstākļos, kad uzņēmējdarbība lielā mērā pārcēlusies uz digitālo vidi, pārvērtības jeb mainīšanās visbiežāk nozīmē pielāgošanos jaunajai, digitālajai realitātei un tās spēles noteikumiem. Vai Latvijas digitālās attīstības sirdspuksti skan vienā ritmā ar pārējo pasauli?