Viedoklis

Burtiski pēdējās pāris dienas internetā jo īpaši aktīvi klejo "pierādījumi" tam, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nofilmēts veikalā bez sejas maskas, bez sejas aizsega televīzijas studijā "pieķerta" veselības ministre Ilze Viņķele. Diez tā ir tikai sakritība, ka tauta sāk pieķert nedarbos ministrus tajā pašā laikā, kad viņi pieņem vēl stingrākus ierobežojumus Covid-19 apkarošanai un, tā teikt, apgrūtina mums dzīvi?

Nu jau vairs nav nekāds noslēpums, ka šis gads ir citādāks nekā visi iepriekšējie. Covid-19 ir ieviesis korekcijas mūsu ikdienā, sākot no lielajiem dzīves plāniem un beidzot ar ikdienas sīkumiem. Arī Adventes laiku šogad pavadīsim un Ziemassvētkus gaidīsim Covid apstākļos.

Pasaule ir vaļā! Šķiet, ka no šīs dogmas negrasāmies atteikties arī tad, kad tā tomēr drusku "aizvērusies". Zinu, ka ceļošana noteikti daudziem ir viena no nozīmīgākajām dzīves sastāvdaļām (esmu turpat līdzās), taču vai patiesi šobrīd ir īstais laiks ļauties piedzīvojumiem ārzemēs?

Līdz 30. decembrim Valsts vides dienestam jāizvēlas kurš no diviem konkurentiem – “Nulles depoīts” vai “Depozīta iepakojuma operators” Latvijā ieviesīs dzērienu depozīta sistēmu, kurai būtu jāuzlabo dzērienu iepakojuma savākšana un pārstrāde. Šajā cīņā saduras moderna pieeja ar novecojušu.

Ārkārtas situācijas ierobežojumi mūs ikkatru lielākā vai mazākā mērā ietekmē. Dažādu aktivitāšu, pasākumu, veikalu darbība tiek ierobežota vai pavisam nenotiek. Kādu tas tiešām maz ietekmē un ikdiena, iespējams, īpaši nav mainījusies, taču citiem nākas saskarties ar ļoti lielām grūtībām. Visskarbāk nākas ar noteikumiem sadzīvot tiem cilvēkiem, kuru profesionālā darbība un darbs tiek apturēts.

Valsts budžets, pats tā veidošanas un pieņemšanas process ir reālās politikas būtība. Tāpēc, ka runa ir par naudu. Tāpēc, ka valsts budžets sniegs atbildi vismaz nākošajā gadā uz jautājumu: kurš iegūs, cik un ko, un kāpēc. Vai gluži pretēji: kurš zaudēs, cik un ko, un kāpēc? Jāprecizē, ka šeit būs runa ne tikai par budžetu jeb likumu par Valsts budžetu 2021.gadam, bet visu “budžeta paketi” – likumprojektu kopumu, grozījumi kuros ir paredzēti, lai realizētu valsts budžetu.

Orvela romānā "Dzīvnieku ferma" paustā zīmīgā frāze, kas jau pārcitēta miljoniem reižu, par to, ka daži no mums ir vienlīdzīgāki par citiem, vienmēr ir precīzi darbojusies ikvienā sabiedrībā. Galu galā - vienlīdzība taču ir kaut kas ko vēlamies, kad esam apbižoti, bet negribam pieļaut, kad mums pienākas vairāk, jo - tas taču pats par sevi saprotams...

Tik tikko aizvadīti valsts svētki, bet jau divas nedēļas manas ikdienas darba gaitas pavada Ziemassvētku dziesmas. Vēl pirms valsts svētku nedēļas. Jo man to vajadzēja un vajag. Jo Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki! Tas ir mans laiks! Piedodiet, pārējās svinamās dienas!

Atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa nu jau katrs no mums pazīst vai vismaz zina kādu savu paziņu lokā, kurš inficējies ar koronavīrusu. Līdz ar to dzirdam arī vairāk reālo cilvēku stāstu. Arī manā paziņu lokā viena sieviete saņēma pozitīvu testa rezultātu. Tomēr brīdī, kad veselība jau sāka uzlaboties, liels bija mans (un arī viņas) pārsteigums, kad visas attiecīgās iestādes kā viena apgalvoja, ka konkrētajā datumā viņa var droši atsākt došanos uz darbu un visur citur, kur vajadzīgs. Bez atkārtotas pārbaudes, bez negatīva testa.

Diemžēl Covid-19 ir atgriezies ar jaunu sparu. Protams, cīņā ar vīrusu izmantojam sejas aizsargmaskas, dezinfekcijas līdzekļus un 2 metru distanci, bet es teiktu, ka ne mazāk būtiska loma ir mūsu imunitātei, jo īpaši tagad, kad plosās ne tikai Covid-19, bet, piemēram, arī gripa.

Šodien Latvijā stājās spēkā ārkārtas situācija. Jaunie ierobežojumi ietekmēs daudzu cilvēku ikdienu, sākot no dažādu uzņēmumu īpašniekiem un darbiniekiem, līdz pat kultūras baudītājiem. Lai mazinātu koronavīrusa izplatību, mums nāksies samierināties ar šiem ierobežojumiem, kas pašlaik ir mūsu ikdiena.

Ir sācies gada tumšākais laiks- kokiem tikko nobirušas krāšņās lapas, bet Ziemassvētku lampiņām tā kā par agru. Īpaši šogad gribas ko gaišu un sirdi sildošu. Jau tagad.

Sejas aizsargmaskas Latvijā ir noteiktas par obligātu prasību teju visās publiskās vietās. Kamēr daļa jau saradusi ar sejas aizsegiem un labprāt vai nelabprāt tos tomēr nēsā, daļa cilvēku tomēr vēl izvēlas demonstrēt citiem, ko nozīmē veikalos un autobusos, tā teikt, elpot ar pilnu krūti un kliedz, ka uzpurni viņi nevilks. Bet vai sejas maska tiešām ir tikai uzpurnis?

Aizvadītajā nedēļā sabiedrības vidū varēja novērot lielu viedokļu dalīšanos par to, cik vajadzētu maksāt kultūrai Covid-19 laikā. Diskusiju aizsāka Jaunā Rīgas teātra paziņojums, ka viņu radīto seriālu varēs iegādāties par 50 eiro, proti, 10 sērijas 2 izrāžu cenā. Pats seriāls iegādājams tikai jrt.lv mājaslapā. Arī es jau no vasaras, kad to sāka filmēt, ar lielu nepacietību gaidīju šo veikumu, tiesa, nez kāpēc arī man aplami likās, ka šis būs televīzijā pieejams bezmaksas pakalpojums.

Ik reiz, tuvojoties pilnmēness fāzei, ir sajūta, ka cilvēki paliek arvien jūtīgāki. Bieži vien mēs ar dažādu interesantu lietu kārtību, cilvēku uzvedību aizbildināmies, ka tas taču pilnmēness, piedodami. Pilnmēness laikā bieži vien nepamet sajūta, ka cilvēkus tas tiešām kaut kā mistiski ietekmē.

Pavasarī daudzi brīnījās, ka Covid-19 gadījumu skaits aug, taču savā paziņu lokā nepazīstot nevienu, kuram tas būtu. Jāatzīst, ka arī pati savā paziņu lokā nezināju nevienu, kuram būtu pozitīvs Covid-19 tests. Šķiet, šī iemesla dēļ šobrīd vairāki cilvēki, kuriem ir Covid-19, soctīklos dokumentē savu slimības gaitu.

Mani 28 gadi strādā kā laba mēraukla jautājumam "kas ir Halovīns?". Pirms 15-20 gadiem, šķiet, es par tādu nebiju dzirdējusi, vien tik cik Holivuda caur TV pastāstīja. Mārtiņdienas tirdziņš, pārģērbšanās ziemas saulgriežos, sveču liešana februārī! Lūk, svētki, kurus skolās joprojām neaizmirst (un jauki, ka tā!). Kam Halovīns vajadzīgs?

28.oktobrī Saeimā sāka skatīt budžeta likumu paketi. Līdztekus pozitīvām lietām, piemēram atsevišķu solījumu izpildei, budžetā redzamas satraucošas tendences.

Tirgotāju interese vienmēr ir bijusi un būs apmierināt patērētāju intereses. Tieši tāds pats princips mums eksistē saistībā ar depozīta sistēmu, ko Latvija vēlas ieviest no 2022. gada sākuma un kam mēs jau gatavojamies – apmierināt sabiedrības un mūsu pircēju intereses. Apzināmies, ka pretenziju gadījumā pircēji primāri vērsīsies pie tirgotājiem, nevis ražotājiem vai valsts, tāpēc mēs atbalstām tādu modeli, kas palielinātu iespēju cilvēkiem tirdzniecības vietās saņemt tikai pozitīvu pieredzi.

Saeimas «Saskaņas» deputāti vērsušies pie veselības ministres Ilzes Viņķeles ar jautājumu, kā tiek plānots risināt pretgripas vakcīnu trūkuma problēmu.