Viedoklis

Mūsdienas cilvēkus aicina izcelties, bet būt pašam. Sabiedrības grupas cīnās par vienlīdzību, bet tāpat valda stereotipi un "standarti". 8. marta nedēļā prasās padomāt, kas ir sievišķība un kādai tai jābūt.

Ar Covid-19 pandēmiju sadzīvojam jau ilgu laiku. Ja precīzāk, tad pagājušajā nedēļā apritēja jau gads. Vari iedomāties, jau gadu mēs sadzīvojam, vismaz cenšamies sadzīvot ar šo visu, kas noris mums apkārt!

Covid - 19 un valdības lēmumi - pēdējā laika Latvijas galvenās ziņas. Tiesa gan, liela daļa no lēmumiem ir iedzīvotājiem neizprotami un haotiski. Un sekas atspoguļojas pēdējos valdības reitingos. Decembrī 27% iedzīvotāju bija pilnībā neapmierināti ar valdības darbu, bet janvārī to skaits jau pieauga līdz 37%. Esošo situāciju pareizi raksturoja jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"), kurš teica, ka gatavošanos kļūt par ministru salīdzina ar došanos karā. Pēdējā laikā ar vien vairāk sāk šķist, ka mēs dzīvojam kara apstākļos, kad vienīgā informācija, kas cilvēkus interesē ir - ko politiķi pieņems saistībā ar Covid - 19, lai nojaustu, kā mēs dzīvosim turpmāk.

Kāpēc Andris Skride kavē opozīcijas deputātu iesniegtā likumprojekta izskatīšanu savā komisijā

Laikā, kad brīvība un pašizteikšanās iespējas kļuvušas par galvenajām dogmām cilvēku eksistencei, sāk šķist, ka esam iekrituši "otrā grāvī". Tā teikt - runātāju ir daudz, bet, vai vēl īsti ir palikuši klausītāji?

Pavasara atnākšana nav tikai putnu dziesmas dabā un narcišu vai tulpju pušķis uz galda. Pavasaris, kā likums, katru gadu nāk arī ar izteiktu ceptas gaļas smaržu. Tāpēc pasludinu šašliku cepšanas sezonu par atklātu!

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attistībai/Par!”, AP) par vairākiem pārkāpumiem atstādinājis no amata Ikšķiles novada domes priekšsēdētāju Induli Trapiņu (Zaļā partija). Rīkojums par viņa atstādināšanu parakstīts un stājās spēkā piektdien, 26. februārī, LTV “Rīta panorāmai”  sacīja Plešs.

Covid – 19 pandēmijas laiks mums licis caur citu uztveres prizmu paraudzīties uz daudzām lietām.

Pēc tik skaistas ziemas jau gaisā var sajust pavasari. Par spīti sniegam un salam, gaiss ir mainījies, no rīta, izejot pagalmā, dzirdu putnu čalas, bet istabu pa dienu jau silda saules stari. Taču tam visam klāt nāk arī jau ierastais pavasara nogurums.

Jau kopš decembra mums nākas iet garām veikaliem (nerunāju par pārtikas veikaliem vai aptiekām), un noskatīties uz tukšām un tumšām telpām un uz durvīm lasīt uzrakstu "SLĒGTS". Tā ne reizi vien ir bijusi vēlme pieiet klāt, ar treknu svītru nosvītrot šo vārdu un uzrakstīt "ATVĒRTS". Tādu tiesību man, protams, nav, taču ir tiesības paust savu viedokli - es uzskatu, ka visiem veikaliem jāatļauj strādāt.

Ceturtdien, 18. februārī, Kultūras ministrija sasaukusi sapulci, lai ar sabiedriskajiem medijiem, to pārraugu un atsevišķiem kultūras nozares segmentiem diskutētu – kā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas iziešana no reklāmas tirgus ietekmē iedzīvotāju informēšanu par valstī notiekošajiem koncertiem, teātriem, operas un baleta izrādēm u.tml.

Šobrīd runāt par jautājumiem, kas ir saistīti ar COVID – 19 pandēmiju – vakcināciju, ar to saistītajiem valdības lēmumiem, dažādu ierobežojumu lietderību – kļūst apnicīgi, jo visa publiskās saziņas telpa ir ar to pārsātināta. Lai “neizlektu” no kopējā konteksta, vēlējos paskatīties uz COVID – 19 problēmu loku un konkrēti ar vakcināciju saistītajiem jautājumiem ar citu mērķi – cik veiktspējīga ir Latvijas valdība un cik saliedēta ir sabiedrība.

Nesen uzradusies jauna profesija - influencers - persona, kas spēj ietekmēt citus. Radīt uzticību konkrētai mērķauditorijai un veicināt iesaistīšanos. Parasti šo profesiju attiecināja uz interneta slavenībām, kas strādāja ar savu sociālo tīklu sekotājiem. Pandēmijas apstākļos "ietekmētāji" nepieciešami, lai mudinātu tautu vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Iestājoties vēlam rudenim, ziemai un šogad ļoti aukstai ziemas daudzi cilvēki izvēlas savu ķermeni rūdīt ar aukstajām peldēm. Tas nav nekāds pārsteigums, ka cilvēki izvēlas šādi savu ķermeni rūdīt un stiprināt imunitāti. Katru gadu aukstajā laika periodā ir redzams, ka "roņi" starp mums pastāv.

Latvijas izlases bobslejisti ir pieradinājuši mūs pie izciliem rezultātiem. Mums ir Olimpiskie čempioni, Pasaules čempioni, Latvijas sportisti regulāri kāpj uz pjedestāla Pasaules kausa posmos. Ilgus gadus esam neapstrīdami līderi starta ieskrējienā gan divniekos, gan četriniekos – Latvijas sportistiem joprojām pieder ieskrējiena rekordi septiņās pasaules trasēs Publikai, protams, ir redzama tikai “gaišā puse” – sasniegumi, medaļas, fanu mīlestība. Tam visam “aiz muguras” ir milzu darbs, ko ik dienu iegulda sportisti, treneri, komandas personāls. Kamēr komanda cīnās un nes Latvijas vārdu pasaulē, treniņu apstākļi pašu mājās pasliktinās, jo uz sportu, sportistiem un tiem nepieciešamo infrastruktūru atbildīgie par nozari skatās kā uz Excel tabulu, kur galvenā aile ir “Cik tas maksā tagad?”, nevis “Kādu atdevi tas dos nākotnē?”.

Šonedēļ stājās spēkā jaunie tirdzniecības ierobežojumi. Tagad veikalos vienlaicīgi ielaiž mazāk pircējus nekā iepriekš, taču tagad mums ir mazliet plašākas iespējas iegādāties dažādas preces. 

Svinēt? Ignorēt? Nozākāt? Aizmirst? Sirsniņas, rozes, saldi vārdi un šokolāde. Klišejas, kas nu jau arī Latvijā februārī iekvienam atgādināja, ka tuvojas Valentīna diena, kura pie mums kaut kā atceļojusi pāri okeānam un cenšas iesakņoties. Šogad gan tik veikli nesanāks, jo pasauli tomēr nolēmis savā pārvaldībā joprojām paturēt vīruss, kurš liedzis sirsniņām un rožu ziedlapām izklāties uz veikalu plauktiem, skatlogiem un precēm.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija norāda, ka Ministru kabinetā apstiprinātais un Veselības ministrijas virzītais “luksafora” princips nozīmē lēnu nāvi nozarei, jo visdrīzāk 100 saslimušo rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju tiks sasniegts tikai rudenī, it īpaši ņemot vērā šī brīža vakcinēšanās tempus. Asociācija aicinās valdību pārskatīt šo piesardzības pasākumu mazināšanas shēmu un vadīties pēc Igaunijas un citu valstu pieredzes, lemjot par sporta nozares likteni.

Tā var spriest pēc šodien medicīnas doktores sabiedrības veselībā un epidemioloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes vadošās pētnieces Andas Ķīvītes Urtānes teiktā.

Izglītības ministre 03.02.2021. publiski ziņoja par valdības plāniem 04.02.2021. pieņemt lēmumu pieprasīt bērniem obligātu mutes un deguna aizsegu nēsāšanu skolās. Divdesmit septiņu tūkstošu vecāku izteiktais viedoklis, ka mēs nepiekrītam šādam lēmumam, nav ņemts vērā.