Nevēlēšanās vakcinēties sakņojas informācijas trūkumā

© Publicitātes foto

Lai gan Raunas vidusskolā vakcinēties gatavi teju visi pedagogi, skolas direktors Edgars Plētiens norāda, ka saprot, kāpēc situācija citos novados ir krasi atšķirīga un ir skolas ar lielu skaitu skolotāju, kuri šaubās. Viņaprāt, iemesls ir informācijas trūkums, bet vairākos novados - arī dzīve citā informatīvajā telpā.

Jautājumu ir daudz

Šobrīd izveidojusies situācija, kad informāciju par vakcināciju atrod tie, kuri paši proaktīvi meklē. Trūkst viegli pieejamas un visiem saprotamas informācijas ne tikai par procesu, bet arī par pašām vakcīnām un to kvalitāti. Kāda ir vakcīnu ietekme uz organismu, cik droši tas ir, kā notiks vakcinācija u.tml. Jautājumu ir daudz, un vidējam iedzīvotājam jau gribas, lai visas atbildes viņam “ieliek” rokās. Šādu vēlmi veido mūsu kultūrvēsturiskais konteksts.

Skolotājiem piemīt konstruktīva izpratne

Esmu gandarīts, ka mūsu skolā gandrīz visi pedagogi ir vienisprātis, ka vakcinēties ir nepieciešams. Atbildi uz šo jautājumu skolotāji sniedza nekavējoties, kas liecina - tas ir izsvērts un pārdomāts lēmums. Kolektīvā ir gan gados jauni, gan pieredzējuši kolēģi, kuri ir pirmspensijas vecumā. Arī pirmsskolas kolektīvā vakcinēties gatavo darbinieku skaits ir ļoti augsts. Skolotājos esmu novērojis dažādas dimensijas un šķautnes, un viena no tām ir konstruktīva izpratne par lietām, kas pierādās arī šobrīd.

Atšķirīgas informatīvās telpas

Tajā pašā laikā varu arī saprast, kāpēc cilvēki šaubās. Ja paraugāmies uz situāciju hronoloģiski, redzam, ka ziņa par vakcīnu mūs sasniedza ļoti strauji. Sākotnēji bija informācija, ka vakcīnas izstrādei būs nepieciešams ilgāks laiks un tad sekoja ziņa - sākta iedzīvotāju vakcinēšana. Iztrūka plašāka informācija par vakcīnas izstrādes un testēšanas procesu, kas kalpoja par pamatu viltus ziņām un puspatiesībām. Sarežģījumus rada arī tas, ka virknē novadu daļa iedzīvotāju dzīvo citā informatīvajā telpā. Mūsu novadā aptuveni 99% iedzīvotāju ir vienas tautības pārstāvji, kas, protams, atvieglo informācijas pārnesi.

Dzīve neziņas pozīcijā

Runājot par vakcināciju, jāteic, ka izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas paustais, ka vakcinācijas tempi ir lēni, ir drosmīgs viedoklis. Lai gan neko nevaru un nevēlos pārmest valdības pārstāvjiem, jāatzīst, ka ministres paziņojums par to, ka šajā gadā nebūs iespējams atgriezties pie klātienes mācībām, vērtējams kā labs solis. Tas sniedz iespēju skolām plānot nākotni, iezīmējot skaidru perspektīvu. Mums nav jādomā, vai pēc nedēļas neatsāksies klātienes mācības un kā organizēt visus no tā izrietošos procesus, tā vietā varam veltīt spēkus un laiku, lai pilnveidot attālināto mācību sistēmu. Pandēmijas apstākļos, kad visi esam neziņas pozīcijā un lielai daļai ir grūti ar to sadzīvot, vismaz neliela skaidrība ir ļoti vērtīga.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais