Lai gan Raunas vidusskolā vakcinēties gatavi teju visi pedagogi, skolas direktors Edgars Plētiens norāda, ka saprot, kāpēc situācija citos novados ir krasi atšķirīga un ir skolas ar lielu skaitu skolotāju, kuri šaubās. Viņaprāt, iemesls ir informācijas trūkums, bet vairākos novados - arī dzīve citā informatīvajā telpā.
Jautājumu ir daudz
Šobrīd izveidojusies situācija, kad informāciju par vakcināciju atrod tie, kuri paši proaktīvi meklē. Trūkst viegli pieejamas un visiem saprotamas informācijas ne tikai par procesu, bet arī par pašām vakcīnām un to kvalitāti. Kāda ir vakcīnu ietekme uz organismu, cik droši tas ir, kā notiks vakcinācija u.tml. Jautājumu ir daudz, un vidējam iedzīvotājam jau gribas, lai visas atbildes viņam “ieliek” rokās. Šādu vēlmi veido mūsu kultūrvēsturiskais konteksts.
Skolotājiem piemīt konstruktīva izpratne
Esmu gandarīts, ka mūsu skolā gandrīz visi pedagogi ir vienisprātis, ka vakcinēties ir nepieciešams. Atbildi uz šo jautājumu skolotāji sniedza nekavējoties, kas liecina - tas ir izsvērts un pārdomāts lēmums. Kolektīvā ir gan gados jauni, gan pieredzējuši kolēģi, kuri ir pirmspensijas vecumā. Arī pirmsskolas kolektīvā vakcinēties gatavo darbinieku skaits ir ļoti augsts. Skolotājos esmu novērojis dažādas dimensijas un šķautnes, un viena no tām ir konstruktīva izpratne par lietām, kas pierādās arī šobrīd.
Atšķirīgas informatīvās telpas
Tajā pašā laikā varu arī saprast, kāpēc cilvēki šaubās. Ja paraugāmies uz situāciju hronoloģiski, redzam, ka ziņa par vakcīnu mūs sasniedza ļoti strauji. Sākotnēji bija informācija, ka vakcīnas izstrādei būs nepieciešams ilgāks laiks un tad sekoja ziņa - sākta iedzīvotāju vakcinēšana. Iztrūka plašāka informācija par vakcīnas izstrādes un testēšanas procesu, kas kalpoja par pamatu viltus ziņām un puspatiesībām. Sarežģījumus rada arī tas, ka virknē novadu daļa iedzīvotāju dzīvo citā informatīvajā telpā. Mūsu novadā aptuveni 99% iedzīvotāju ir vienas tautības pārstāvji, kas, protams, atvieglo informācijas pārnesi.
Dzīve neziņas pozīcijā
Runājot par vakcināciju, jāteic, ka izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas paustais, ka vakcinācijas tempi ir lēni, ir drosmīgs viedoklis. Lai gan neko nevaru un nevēlos pārmest valdības pārstāvjiem, jāatzīst, ka ministres paziņojums par to, ka šajā gadā nebūs iespējams atgriezties pie klātienes mācībām, vērtējams kā labs solis. Tas sniedz iespēju skolām plānot nākotni, iezīmējot skaidru perspektīvu. Mums nav jādomā, vai pēc nedēļas neatsāksies klātienes mācības un kā organizēt visus no tā izrietošos procesus, tā vietā varam veltīt spēkus un laiku, lai pilnveidot attālināto mācību sistēmu. Pandēmijas apstākļos, kad visi esam neziņas pozīcijā un lielai daļai ir grūti ar to sadzīvot, vismaz neliela skaidrība ir ļoti vērtīga.