Viedoklis

Ceturtdien, 18. februārī, Kultūras ministrija sasaukusi sapulci, lai ar sabiedriskajiem medijiem, to pārraugu un atsevišķiem kultūras nozares segmentiem diskutētu – kā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas iziešana no reklāmas tirgus ietekmē iedzīvotāju informēšanu par valstī notiekošajiem koncertiem, teātriem, operas un baleta izrādēm u.tml.

Šobrīd runāt par jautājumiem, kas ir saistīti ar COVID – 19 pandēmiju – vakcināciju, ar to saistītajiem valdības lēmumiem, dažādu ierobežojumu lietderību – kļūst apnicīgi, jo visa publiskās saziņas telpa ir ar to pārsātināta. Lai “neizlektu” no kopējā konteksta, vēlējos paskatīties uz COVID – 19 problēmu loku un konkrēti ar vakcināciju saistītajiem jautājumiem ar citu mērķi – cik veiktspējīga ir Latvijas valdība un cik saliedēta ir sabiedrība.

Nesen uzradusies jauna profesija - influencers - persona, kas spēj ietekmēt citus. Radīt uzticību konkrētai mērķauditorijai un veicināt iesaistīšanos. Parasti šo profesiju attiecināja uz interneta slavenībām, kas strādāja ar savu sociālo tīklu sekotājiem. Pandēmijas apstākļos "ietekmētāji" nepieciešami, lai mudinātu tautu vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Iestājoties vēlam rudenim, ziemai un šogad ļoti aukstai ziemas daudzi cilvēki izvēlas savu ķermeni rūdīt ar aukstajām peldēm. Tas nav nekāds pārsteigums, ka cilvēki izvēlas šādi savu ķermeni rūdīt un stiprināt imunitāti. Katru gadu aukstajā laika periodā ir redzams, ka "roņi" starp mums pastāv.

Latvijas izlases bobslejisti ir pieradinājuši mūs pie izciliem rezultātiem. Mums ir Olimpiskie čempioni, Pasaules čempioni, Latvijas sportisti regulāri kāpj uz pjedestāla Pasaules kausa posmos. Ilgus gadus esam neapstrīdami līderi starta ieskrējienā gan divniekos, gan četriniekos – Latvijas sportistiem joprojām pieder ieskrējiena rekordi septiņās pasaules trasēs Publikai, protams, ir redzama tikai “gaišā puse” – sasniegumi, medaļas, fanu mīlestība. Tam visam “aiz muguras” ir milzu darbs, ko ik dienu iegulda sportisti, treneri, komandas personāls. Kamēr komanda cīnās un nes Latvijas vārdu pasaulē, treniņu apstākļi pašu mājās pasliktinās, jo uz sportu, sportistiem un tiem nepieciešamo infrastruktūru atbildīgie par nozari skatās kā uz Excel tabulu, kur galvenā aile ir “Cik tas maksā tagad?”, nevis “Kādu atdevi tas dos nākotnē?”.

Šonedēļ stājās spēkā jaunie tirdzniecības ierobežojumi. Tagad veikalos vienlaicīgi ielaiž mazāk pircējus nekā iepriekš, taču tagad mums ir mazliet plašākas iespējas iegādāties dažādas preces. 

Svinēt? Ignorēt? Nozākāt? Aizmirst? Sirsniņas, rozes, saldi vārdi un šokolāde. Klišejas, kas nu jau arī Latvijā februārī iekvienam atgādināja, ka tuvojas Valentīna diena, kura pie mums kaut kā atceļojusi pāri okeānam un cenšas iesakņoties. Šogad gan tik veikli nesanāks, jo pasauli tomēr nolēmis savā pārvaldībā joprojām paturēt vīruss, kurš liedzis sirsniņām un rožu ziedlapām izklāties uz veikalu plauktiem, skatlogiem un precēm.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija norāda, ka Ministru kabinetā apstiprinātais un Veselības ministrijas virzītais “luksafora” princips nozīmē lēnu nāvi nozarei, jo visdrīzāk 100 saslimušo rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju tiks sasniegts tikai rudenī, it īpaši ņemot vērā šī brīža vakcinēšanās tempus. Asociācija aicinās valdību pārskatīt šo piesardzības pasākumu mazināšanas shēmu un vadīties pēc Igaunijas un citu valstu pieredzes, lemjot par sporta nozares likteni.

Tā var spriest pēc šodien medicīnas doktores sabiedrības veselībā un epidemioloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes vadošās pētnieces Andas Ķīvītes Urtānes teiktā.

Izglītības ministre 03.02.2021. publiski ziņoja par valdības plāniem 04.02.2021. pieņemt lēmumu pieprasīt bērniem obligātu mutes un deguna aizsegu nēsāšanu skolās. Divdesmit septiņu tūkstošu vecāku izteiktais viedoklis, ka mēs nepiekrītam šādam lēmumam, nav ņemts vērā.

Ja es vaicātu, kas tev visvairāk pietrūkst šajā laikā, kad visapkārt valda ierobežojumi? Kāds vai kāda viennozīmīgi teiktu, ka tā ir ģimenes un draugu satikšana, pulcēšanās vienkopus. Kādai citai varbūt ļoti pietrūkst skaistumkopšanas salonu apmeklēšana. Vēl kādam veikala apmeklējums, kura laikā tu vari iegādāties visu, ko vien sirds kāro. Kā ir ar mani - man pietrūkst viss iepriekš minētais, plus vēl dažādu pasākumu apmeklēšana. 

Lai gan kolagēns kā uztura bagātinātājs ir zināms jau labu laiku, tā "zelta laiki", manuprāt, ir pienākuši tagad. Kolagēna reklāmas ir teju visur - interneta lapās, slavenību blogos. Un galvenais - tas sola gluži vai brīnumus. Pārbaudīju to, tā teikt, uz savas ādas.

Ataugušas matu saknes. Nagu lakas trūkums un uz beigām ejošie kosmētikas krājumi. Šī šobrīd ir sieviešu ikdiena. Triviāli, bet pat šādi, it kā virspusēji sīkumi, grauj pašcieņu arī tām, kuras varbūt ikdienā par "cacām" nenosauksi.

Ar pandēmijas argumentu šobrīd var aizmālēt jebkādu neizdarību. Ar pandēmijas argumentu, kad nepieciešams, triecientempā var “izdzīt cauri” jebkuru lēmumu vai darījumu, kuru aktualitāte, caurspīdīgums un ekonomiskā pamatotība ir stipri apšaubāma. Taču, lai kā gribētu Krišjānis Kariņš, pandēmija šoreiz nederēs kā arguments, kādēļ premjers jau divus gadus nepilda Ministru kabineta noteikumos Nr.293 “Demogrāfisko lietu padomes nolikums” viņam noteiktos uzdevumus koordinēt valsts demogrāfisko politikas izstrādi un tās īstenošanu, kā arī ik ceturksni sasaukt Padomes sēdes un sniegt plašsaziņas līdzekļiem informāciju par valdības darbu valsts demogrāfiskās politikas īstenošanā.

Šis ir brīdis, kad mums īpaši ir jāpievērš uzmanība savai imunitātei. Tas nav saistīts tikai ar pandēmiju, bet gan ar to, ka ziemas laikā mūsu organismi ir daudz uzņēmīgāki pret dažādiem vīrusiem. 

Ik mīļu brīdi, lai kā mēs, iespējams, vēlētos norobežoties no apkārt valdošās pandēmijas, tā skar mūs. Nav tāda diena, kad mēs savā sociālajā burbulī nedzirdam kaut ko par pandēmiju - jaunākie dati, vakcinācija un mediķu, atbildīgo instanču aicinājumi izturēties pret visu situāciju atbildīgi. Nav pārsteigums, ka ikkatra ikdienas gaitas ir ietekmētas un pakārtotas dzīvei pandēmijā. Ikviens no mums vēlas pēc iespējas ātrā atgriezties "normālā" ikdienā. Bet ir taču pavisam viegls risinājums tam, kas nesaprotamu iemeslu dēļ daudziem kalpo par kaut ko attālu un nevēlamu.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA), reaģējot uz publiskajā telpā izplatītu nra.lv rakstu par iestādes profesionalitāti, uzsver nemainīgi augstu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti klientiem, ko nodrošina virkne paveiktā tieši pēdējo piecu gadu laikā, tai skaitā ZVA esot vienai no vadošajām zāļu aģentūrām Eiropas Ekonomikas zonā.

Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām. Ja tradicionālajām cigaretēm cenas nav mainījušās un jaunā nodokļa likme stāsies spēkā tikai no šā gada 1.marta, kad sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10-15 centiem, tad mazāk kaitīgajiem bezdūmu produktiem ir vērojams būtisks cenas kāpums - atkarībā no katra produkta veida un cenas pieaugums mazumtirdzniecībā ir no 0,4 līdz pat 3 un vairāk eiro.

2021. gada 18. februārī apritēs gads, kopš Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to pieteica kā jaunas ēras sākumu augstākajā izglītībā Latvijā, kas tuvāko gadu laikā universitātes ievedīs pasaules augstskolu TOP 500 reitingā. Kā galveno risinājumu IZM piedāvāja jaunu pārvaldības modeli – ieviest padomes, iecelt rektorus, mazināt senāta funkcijas un likvidēt augstskolu satversmes sapulces, tādējādi ieviešot tiešu pārvaldi universitātēs. Taču Eiropas pieredze rāda, ka universitātes nekur nav ministriju tiešās pakļautības iestādes.

Pēdējā laikā presē parādās pārspriedumi par to, ka Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība vairs nespēj būt kopā un iespējams katra dosies savu ceļu. Kā argumenti tiek izmantoti apgalvojumi, ka pretrunas partijās ir samilzušas un diez vai izdosies rast kompromisus. Un tomēr man gribētos apgalvot, ka pašreizējā politiskajā un sociālajā situācijā šāda dalīšanās būtu vairāk nevēlams nekā vēlams fakts, jo par spīti visiem apgalvojumiem un pieņēmumiem, partijām ir vairāk kopīgā kā atšķirīgā.