Piekritīsiet, ka tagad tikai retajam nav viedokļa par vakcinēšanos pret Covid-19. Cilvēki, no vienas puses, uz vakcīnu skatās kā uz debesu dāvanu, uz vienīgo veidu, kas nodrošinās ceļu uz nākotni, vakcinēšanos sauc par svētku svētkiem, bet Krišjānis Kariņš un Daniels Pavļuts ir "svētie", kas mums šo dzīvību dod, proti, mēģina nodrošināt vakcinācijas procesu valstī. Vakcinēties gribētāji, atvainojiet par pārspīlēto ironiju. Otra puse nav labāka, jo skaļi kliedz, ka vakcīna ir čips, vakcīna viņus nogalinās un viņi nekad nesamierināsies, ka viņus piespiež vakcinēties, proti, gan pati vakcīna, gan vakcinēšanas procesa organizēšana tiek pārspīlēti lielā mērā apmētāta ar dubļiem. Katram, protams, ir tiesības uz savu viedokli, bet, lai cilvēki šajā valstī pavisam nesaietu ragos (mūsu mentālā veselība pandēmijas dēļ jau tā ir iedragāta), mēģinot cits citam pierādīt savu brīžiem absurdo un pārspīlēto "patiesību", lieliska ideja, manuprāt, ir "dzīvā rinda" uz vakcinēšanos.
Kā zināms, aizvadītajā nedēļas nogalē cilvēkiem vairākās Latvijas pilsētās bija iespēja stāvēt rindā, lai dabūtu savu vakcīnu pret Covid-19. Brīvprātīgi, bez liekas birokrātijas - ej, godīgi stāvi rindā un dabū poti. Manuprāt, ideāli.
Uzreiz uzsvēršu, ka paužu savu personīgo viedokli, jo neesmu tik kompetenta, lai nopietni un argumentēti analizētu vakcinēšanas procesa organizēšanu Latvijā. Es detalizēti nezinu, kā tas tiek organizēts, cik desmiti vai simti papīru ir jāparaksta, lai iegūtu kādas atļaujas, u.tml.
Tāpēc atgriežos pie "dzīvo rindu" principa. Manuprāt, to vajadzētu ieviest kā regulāru pasākumu, ja tā varētu teikt.
Pirmkārt, tādējādi var atvieglot sarežģītos birokrātijas un plānošanas procesus, kas kaut kādā ziņā gremdē visu vakcinācijas procesu. Dažbrīd rodas iespaids, ka saistībā ar vakcināciju šajā valstī visu laiku kaut kas tiek plānots, tad pārplānots un vēlreiz izplānots, nevis reāli darīts. Manuprāt, "dzīvās rindas" gadījumā viss kļūst vienkāršāk - ja ir vakcīnas, visiem Latvijas iedzīvotājiem piedāvāt līdzvērtīgas iespējas. Punkts.
Otrkārt, "dzīvo rindu" pieeja vakcinēšanā mazinātu spriedzi sabiedrībā. Nu, piemēram, cilvēki vairs nevarētu skaļi bļaut, ka viņus Kariņš, Pavļuts vai vēl kāds piespiež vakcinēties - gribu, vakcinējos, negribu, nevakcinējos. Varbūt cilvēki mazāk vēlētos uzspiest cits citam savas patiesības, par kurām minēju sākumā. Mums nebūtu pamata kašķēties, jo runa ir par pilnīgi brīvu katra cilvēka izvēli.
Es tiešām ceru, ka eksperiments ar "dzīvajām rindām" aizvadītajā nedēļas nogalē nebija pēdējais, jo, lai arī cik skaļi nerunātu par to, ka jāvakcinējas visiem (jo tikai tā mēs izglābsim pasauli), vienmēr atradīsies daļa cilvēku, kas būt pret un paudīs to skaļi. Demokrātiskā valstī tas ir jāņem vērā.
