Nenovērš saslimšanas riskus, aizliedzot ēst drošos sanitāri-higiēniskos apstākļos

 

Ministru kabineta COVID operatīvās vadības grupa atteica ēdināšanas nozares un Ekonomikas ministrijas priekšlikumam atvērt āra terases. Plānā paredzēts palielināt attālumu starp galdiņiem, ierobežot apmeklējuma laiku un darba laiku, ievērot jau iepriekš saskaņoto drošo ēdināšanas pakalpojumu protokolu. Pārresoru koordinācijas centrs (Vladislavs Vesperis) bloķēja piedāvājumu, motivējot to ar neatkarīgo ekspertu kategoriskiem iebildumiem pret terašu atvēršanu. Mūsuprāt, nozares eksperti nav iepazinušies ar epidemioloģijas rādītājiem Latvijā un pasaulē un nav izpratuši pilnībā vīrusa izplatības likumsakarības.

Pirmkārt, esam uzsvēruši, ka šī brīža piespiedu ēdiena patēriņa neiekārtotās vietās nehigiēniskos apstākļos (pieturvietas, žogu pamatnes utml.) izraisa virkni akūtu zarnu infekciju, sākot ar visbīstamāko - listeriozi (mirstība sasniedz 40%), un noslēdzot ar visizplatītākām - salmonelozi un rotavīrusu enterītu. Savukārt, kampilobaktorioze jau dubulti pārsniegusi vidējos saslimstības rādītājus.

Otrkārt, starptautiskos pētījumos epidemiologi konstatējuši, ka ārtelpās saslimstības ar COVID vīrusu sastāda mazāk kā 0,1% gadījumu. Tā Īrijā no 232.164 saslimšanas gadījumiem tikai 42 bija saistīti ar pulcēšanos ārtelpās. Savukārt, Ķīnā no 1245 gadījumiem trijos. Līdzīgi rezultāti arī citā pētījumā Ķīnā un Japānā, kur apsekoti 6500 saslimstības avoti. Kenterberijas universitātes profesors Maiks Vēds, kurš personiski izpētījis 27.000 COVID-19 gadījumu, saka, ka pulcēšanās brīvā dabā ir droša, ja to papildina pareiza riska pārvaldība.

Nozare ir gatava strādāt droši un atbildīgi. Vienlaikus tas dotu atbalstu ēdinātāju ilgtspējīga darba iespējām.

Krodziņa “Raganas Ķēķis” vadītājs Ivars Grants norāda, ka uzņēmums nestrādā kopš pagājušā gada novembra, taču bilst, ka šis ir pēdējais brīdis atsākt darbu āra terasēs un dārzos. “Domāju, ka valdībai šis jautājums ir jāpārskata, jo, piemēram, mūsu gadījumā nav pamatojuma neļaut strādāt. Mums ir plaša terase, dārzs, kurā galdus varam novietot arī ar piecu metru distanci. Tā nav problēma, turklāt atrasties svaigā gaisā ir ļauts,” saka uzņēmējs, bilstot, ka ēdināšanas nozares pārstāvji arī ir gatavi ievērot visas nepieciešamās higiēnas un epidemioloģijas prasības. Ivars Grants bilst, ka āra terašu atvēršana ir minimālākais, kā valdība varētu nākt pretim uzņēmējiem. “Turklāt uzsveru vēlreiz, ka īpaši ārpus pilsētas, krodziņiem un restorāniem netrūkst platības, lai droši atrastos svaigā gaisā. Plašā teritorija ļauj klientus izsēdināt jebkādā veidā,” saka krodziņa “Raganas Ķēķis” vadītājs.

Neizpratnē ir arī korodziņa “Brālis” vadītājs Dainis Domiņš - LTA valdes līdzpriekšsēdētājs, kurš bilst, ka ēdinātājiem ir jāļauj strādāt. “Daudzi nevērās ciet un gaidīja pavasari, terašu sezonu, lai varētu vismaz nedaudz atvilkt elpu vasaras sezonā. Ir jāsaprot, ka nozarei tiek liegts strādāt jau teju gadu. Uzņēmēji turas pie pēdējā salmiņa, lai neaizvērtu pavisam ciet savus uzņēmumus. Turklāt novados, mazpilsētās patiešām krodziņiem ir pietiekami daudz teritorijas, lai savus klientus izvietotu ar pietiekamu distanci,” saka Dainis Domiņš.

Restorāna un atpūtas kompleksa “Klidziņa” vadītāja Diāna Vilcāne piekrīt kolēģiem un arī viņa norāda, ka ļoti neizprotama ir kopējā valsts nostāja. “Šobrīd jau brīvā dabā notiek tirdziņi, arī tirgošanās nojumēs. Ēdinātājiem ir iespēja piedāvāt āra terases, dārzus, parkus, kur izvietot galdus. Turklāt iznāk pavisam absurdi, ka līdzņemšanai šobrīd ēdienu var pasūtīt un turpat pieturā kopā ar citiem autobusa pasažieriem ēst, bet to pašu maizīti apēst āra terasē nav ļauts,” saka Diāna Vilcāne.

Uzņēmēji ir arī nobažījušies par to, ka pieaudzis vienreizējo trauku lietošanas apjoms, kuri pēc tam parādās kā atkritumi tuvējā apkaimē. Dainis Domiņš bilst, ka klients, kurš savu maltīti nobaudīs āra terasē, nodarīs mazāku ļaunumu arī dabai.

Tāpat uzņēmējus uztrauc tas, cik ilgi nozare spēs noturēt savus šefpavārus un pavārus, ja netiks ļauts atsākt darbu kaut āra terasēm. Diāna Vilcāne stāsta, ka ikvienas profesijas pārstāvis ir gatavs gaidīt konkrētu laiku un tālāk jau cilvēki sāks meklēt citas darba iespējas. Turklāt tieši laukos šis jautājums ir ļoti aktuāls. “Ja ēdināšanas nozares profesionāļi nestrādā jau pusgadu, cik ilgi un ko viņiem gaidīt. Turklāt bažas rada vispār nākotne. Ja neesam iemācījušies droši dzīvot un strādāt, kas tad mūs visus sagaida nākotnē?” retorisku jautājumu uzdod “Klidziņas” vadītāja.

Uzņēmēji ir vienisprātis, ka nav nekāda pamata neļaut strādāt āra terasēm, garantējot, ka ikviens uzņēmējs nodrošinās visas prasītās epidemioloģiskās prasības.

Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa apstiprina, ka novadā jau ilgāku laiku nav reģistrēts neviens Covid-19 gadījums, taču arī šajā situācijā ēdināšanas iestādēm nav ļauts strādāt.

“Mūsu novada uzņēmēji pavisam noteikti būtu gatavi atsākt savu darbību. Tāpat absurda liekas situācija, ka četru hektāru pļavā šobrīd drīkst tirgoties tikai 20 mājražotāji. Mums lauku teritorijās patiešām vietas pietiek. Domāju, ka daudz labāk būtu bijis, ja cilvēkiem nebūtu lieguši iepirkties veikalos, ievērojot konkrētu skaitu un distanci. Tad neveidotos tādas rindas, lai šobrīd nopirktu apģērbu un citas lietas,” saka Daiga Kalniņa, cerot, ka valdība uzklausīs iedzīvotājus un uzņēmējus un pratīs atrast visiem drošāko un labāko risinājumu, vasaras sezonas uzsākšanā.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!