Viedoklis

Reti kurš Latvijas iedzīvotājs dzīvē vismaz reizi nav nogaršojis rabarberus - vienu no pirmajiem augiem, kas izaug dārzā vēl pirms ogām, augļiem un dārzeņiem. Tāpēc laikam gandrīz katram ir arī sava "recepte", kādā veidā šos kātiņus pārvērst gardumā. Arī man.

Pēc gada pauzes sestdien, par spīti Samantas neiekļūšanai finālā ceturtdien, daudzi no mums ļāvās Eirovīzijas dziesmu konkursa šovam, kas vienmēr sagādā kādu pārsteigumu. Pirms tam gan uzzinājām, ka Samanta ne tikai neiekļuva finālā, bet ieņēmusi tajā pašu pēdējo vietu. Jau atkal esam pēdējie. Un izrādās, ka pavisam pēdējie.

Beidzot pienākusi tā gada nedēļa, ko Eirovīzijas fani gaida visvairāk. Arī tādi "ne fani" kā es zina, ka šī ir Eirovīzijas dziesmu konkursa nedēļa un Latviju šogad šajā konkursā pārstāv dziedātāja Samanta Tīna. Un laikam tikai pavisam neliela daļa nezina, kas ir Eirovīzija un kas ir Samanta Tīna.

Runājot par iedzīvotāju gatavību vakcinēties, nereti tiek minēts, ka dažādu vecuma un tautību iedzīvotāju grupām ir atšķirīgs viedoklis. Politiķe, pedagoģe un pasniedzēja Antoņina Ņenaševa norāda, ka pakāpeniski kritiskā noskaņa samazināsies, neatkarīgi no vecuma vai tautības. Skaidrojot pedagogu gatavību vakcinēties, viņa piebilst, ka šobrīd, mācību gada beigās, emocijas un nogurums ir sakāpinātā līmenī, tāpēc daļa vēl nav lēmusi par labu vakcinācijai.

Augstpapēžu kurpes, svārki vai kleita un sarkana lūpu krāsa - pēdējo gadu trīs vaļi, uz kuriem balsta konceptu "sievišķība". Kamēr nenoliedzami visi trīs elementi kaut ko sakustina ikvienā sievietē, ne mums visām tie ir tik pašsaprotami ikdienas "rīki".

Vai Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tiek cienītas cilvēku brīvas un likumīgas izvēles, ja policija var medijos aicināt nedoties pie kāda pieminekļa un liegt tur nolikt ziedus?

Kafejnīcu un restorānu āra terašu atvēršana tika gaidīti kā svētki, kā maza spraudziņa brīvības. Nenoliedzami katrs esam noguruši no ierobežojumiem ar kuriem sadzīvojam jau vairāk nekā gadu.

Beidzot tā diena ir klāt! Veroties laukā pa logu spoži spīd saule, meteorologu prognozes liecina, ka tik tiešām iestāsies vasarīgs siltums. Vēsmas no aukstā un drēgnā pavasara ir aizgājušas!

9. maiju ir vērts pieminēt: 1755. gadā Elizabete Petrovna Maskavā atklāja universitāti, 1886. gadā tika radīta kokakola, 1927. gadā Austrālijas parlaments pārcēlās uz jauno galvaspilsētu Kanberu, 1945. gadā 0.43 pēc Maskavas laika tika parakstīta Vācijas kapitulācija, bet jau priekšpusdienā Frunzes laukumā Maskavā nosēdās Li2 lidmašīna, kas Vācijas kapitulācijas aktu atveda uz Maskavu, 1960. gadā tirdzniecībā nonāca pretapaugļošanās tabletes. Pēc pareizticīgo kalendāra tā ir svētā Vasīlija diena, kurš mocekļa nāvē miris 322. gadā. Krievijā zied ievas (Цветение черемухи) un tam par godu dzied sirdi plosošas romances. Un vēl – 1924. gada 9. maijā ir dzimis Bulats Okudžava, kas romancēm iedeva skaudru un pārlaicīgu tekstu.

Maija otrajā svētdienā jau tradicionāli atzīmējam Mātes dienu. Pēdējais gads daudzām ģimenēm licis dzīvot šķirti, citas pandēmijas laiku pārvar kopā, jo attālinātais darbs un mācības ļauj lieki neiziet no mājas. Vai mammu neesi saticis jau ilgāku laiku, vai dzīvo kopā, neaizmirsti viņu apsveikt!

Rudenī notika pašvaldības vēlēšanas Rīgas pilsētā, kurās piedalījās nedaudz vairāk, kā 40% rīdzinieku. Iemeslus, kādēļ tik maza aktivitāte, jau daudzi speciālisti ir minējuši, bet man liekas, ka galvenais ir neticība politiķu solījumiem, jo pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tika sasolīti daudz visādi labumi, bet praktiski dzīvē realizēti netika.

Pagājušajā nedēļā, 28. aprīlī, Rīgā notika traģisks ugunsgrēks. Rīgas centrā kādā nelegālā hostelī izcēlās ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki. Par šo notikumu ir dzirdējis ikkatrs un lielākajai daļai ir savs viedoklis par notikušo. Esmu vairākkārt dzirdējusi vienu un to pašu - "kā tas varēja nonākt tik tālu, ja par to zināja vairākas instances".

Mūs sasniedza vēsts – Krievijas Ārlietu ministrija ziņoja, ka noteikusi sankcijas vairākām Eiropas Savienības (ES) struktūru un dalībvalstu amatpersonām, tai skaitā arī Latvijas Valsts valodas centra direktoram, profesoram Mārim Baltiņam, liedzot viņam turpmāk iebraukt Krievijā. Māris Baltiņš iekļauts draudzīgā pulciņā kopā ar Eiropas Parlamenta prezidentu Dāvidu Sasoli, Eiropas Komisijas viceprezidenti Veru Jourovu un pašmāju Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.

Drīz pilngadību sasniegs otrā paaudze, kura dzimusi un augusi suverēnā Latvijā. Atgādināšu, ka brīvības periods ir bijis krietni ilgāks, nekā pirmskara periodā. Tika radīta iespēja veidot mūsu valsti, reizē arī Ventspili, kādu vēlamies.

Ministru kabineta COVID operatīvās vadības grupa atteica ēdināšanas nozares un Ekonomikas ministrijas priekšlikumam atvērt āra terases. Plānā paredzēts palielināt attālumu starp galdiņiem, ierobežot apmeklējuma laiku un darba laiku, ievērot jau iepriekš saskaņoto drošo ēdināšanas pakalpojumu protokolu. Pārresoru koordinācijas centrs (Vladislavs Vesperis) bloķēja piedāvājumu, motivējot to ar neatkarīgo ekspertu kategoriskiem iebildumiem pret terašu atvēršanu. Mūsuprāt, nozares eksperti nav iepazinušies ar epidemioloģijas rādītājiem Latvijā un pasaulē un nav izpratuši pilnībā vīrusa izplatības likumsakarības.

Latvijas neatkarības atjaunošanas diena - klāt vēl vieni svētki, kurus atkal svinēsim pandēmijas, kovida un ierobežojumu ēnā. Taču atkārtošos - apstākļi, kuros vēl joprojām mums nākas dzīvot, nemaz nav pamats, lai svētkus nesvinētu. Tieši otrādi - iemesls, lai svinētu, iespējams, vēl pārdomātāk, vēl interesantāk, vēl sirsnīgāk.

Kamēr mani deviņdesmitie bija saulainās bērnības dienas, Latvijā tie bijuši skaudri un diezgan nežēlīgi laiki. Un tagad "sniegpārsliņu laikmetā" sāc just aizdomas, ka tie atgriežas.

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem. Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi, atzīst ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Tiem, kuriem ir dārzs, pavasaris parasti iesākas ar nelielu "karu" pret kurmjiem. Melno smilšu kaudzītes zaļajās pļavās nereti sarodas acumirklī un knašie racēji nebūt nav viegli notverami. Kas tik nav izmēģināts! Bet šogad mana ģimene ļāvās nelielai "pesteļošanai" un nolēma no kurmjiem atbrīvoties ar neparastāku metodi.

Piekritīsiet, ka tagad tikai retajam nav viedokļa par vakcinēšanos pret Covid-19. Cilvēki, no vienas puses, uz vakcīnu skatās kā uz debesu dāvanu, uz vienīgo veidu, kas nodrošinās ceļu uz nākotni, vakcinēšanos sauc par svētku svētkiem, bet Krišjānis Kariņš un Daniels Pavļuts ir "svētie", kas mums šo dzīvību dod, proti, mēģina nodrošināt vakcinācijas procesu valstī. Vakcinēties gribētāji, atvainojiet par pārspīlēto ironiju. Otra puse nav labāka, jo skaļi kliedz, ka vakcīna ir čips, vakcīna viņus nogalinās un viņi nekad nesamierināsies, ka viņus piespiež vakcinēties, proti, gan pati vakcīna, gan vakcinēšanas procesa organizēšana tiek pārspīlēti lielā mērā apmētāta ar dubļiem. Katram, protams, ir tiesības uz savu viedokli, bet, lai cilvēki šajā valstī pavisam nesaietu ragos (mūsu mentālā veselība pandēmijas dēļ jau tā ir iedragāta), mēģinot cits citam pierādīt savu brīžiem absurdo un pārspīlēto "patiesību", lieliska ideja, manuprāt, ir "dzīvā rinda" uz vakcinēšanos.