Viedoklis

Rudenī notika pašvaldības vēlēšanas Rīgas pilsētā, kurās piedalījās nedaudz vairāk, kā 40% rīdzinieku. Iemeslus, kādēļ tik maza aktivitāte, jau daudzi speciālisti ir minējuši, bet man liekas, ka galvenais ir neticība politiķu solījumiem, jo pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tika sasolīti daudz visādi labumi, bet praktiski dzīvē realizēti netika.

Pagājušajā nedēļā, 28. aprīlī, Rīgā notika traģisks ugunsgrēks. Rīgas centrā kādā nelegālā hostelī izcēlās ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki. Par šo notikumu ir dzirdējis ikkatrs un lielākajai daļai ir savs viedoklis par notikušo. Esmu vairākkārt dzirdējusi vienu un to pašu - "kā tas varēja nonākt tik tālu, ja par to zināja vairākas instances".

Mūs sasniedza vēsts – Krievijas Ārlietu ministrija ziņoja, ka noteikusi sankcijas vairākām Eiropas Savienības (ES) struktūru un dalībvalstu amatpersonām, tai skaitā arī Latvijas Valsts valodas centra direktoram, profesoram Mārim Baltiņam, liedzot viņam turpmāk iebraukt Krievijā. Māris Baltiņš iekļauts draudzīgā pulciņā kopā ar Eiropas Parlamenta prezidentu Dāvidu Sasoli, Eiropas Komisijas viceprezidenti Veru Jourovu un pašmāju Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.

Drīz pilngadību sasniegs otrā paaudze, kura dzimusi un augusi suverēnā Latvijā. Atgādināšu, ka brīvības periods ir bijis krietni ilgāks, nekā pirmskara periodā. Tika radīta iespēja veidot mūsu valsti, reizē arī Ventspili, kādu vēlamies.

Ministru kabineta COVID operatīvās vadības grupa atteica ēdināšanas nozares un Ekonomikas ministrijas priekšlikumam atvērt āra terases. Plānā paredzēts palielināt attālumu starp galdiņiem, ierobežot apmeklējuma laiku un darba laiku, ievērot jau iepriekš saskaņoto drošo ēdināšanas pakalpojumu protokolu. Pārresoru koordinācijas centrs (Vladislavs Vesperis) bloķēja piedāvājumu, motivējot to ar neatkarīgo ekspertu kategoriskiem iebildumiem pret terašu atvēršanu. Mūsuprāt, nozares eksperti nav iepazinušies ar epidemioloģijas rādītājiem Latvijā un pasaulē un nav izpratuši pilnībā vīrusa izplatības likumsakarības.

Latvijas neatkarības atjaunošanas diena - klāt vēl vieni svētki, kurus atkal svinēsim pandēmijas, kovida un ierobežojumu ēnā. Taču atkārtošos - apstākļi, kuros vēl joprojām mums nākas dzīvot, nemaz nav pamats, lai svētkus nesvinētu. Tieši otrādi - iemesls, lai svinētu, iespējams, vēl pārdomātāk, vēl interesantāk, vēl sirsnīgāk.

Kamēr mani deviņdesmitie bija saulainās bērnības dienas, Latvijā tie bijuši skaudri un diezgan nežēlīgi laiki. Un tagad "sniegpārsliņu laikmetā" sāc just aizdomas, ka tie atgriežas.

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem. Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi, atzīst ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Tiem, kuriem ir dārzs, pavasaris parasti iesākas ar nelielu "karu" pret kurmjiem. Melno smilšu kaudzītes zaļajās pļavās nereti sarodas acumirklī un knašie racēji nebūt nav viegli notverami. Kas tik nav izmēģināts! Bet šogad mana ģimene ļāvās nelielai "pesteļošanai" un nolēma no kurmjiem atbrīvoties ar neparastāku metodi.

Piekritīsiet, ka tagad tikai retajam nav viedokļa par vakcinēšanos pret Covid-19. Cilvēki, no vienas puses, uz vakcīnu skatās kā uz debesu dāvanu, uz vienīgo veidu, kas nodrošinās ceļu uz nākotni, vakcinēšanos sauc par svētku svētkiem, bet Krišjānis Kariņš un Daniels Pavļuts ir "svētie", kas mums šo dzīvību dod, proti, mēģina nodrošināt vakcinācijas procesu valstī. Vakcinēties gribētāji, atvainojiet par pārspīlēto ironiju. Otra puse nav labāka, jo skaļi kliedz, ka vakcīna ir čips, vakcīna viņus nogalinās un viņi nekad nesamierināsies, ka viņus piespiež vakcinēties, proti, gan pati vakcīna, gan vakcinēšanas procesa organizēšana tiek pārspīlēti lielā mērā apmētāta ar dubļiem. Katram, protams, ir tiesības uz savu viedokli, bet, lai cilvēki šajā valstī pavisam nesaietu ragos (mūsu mentālā veselība pandēmijas dēļ jau tā ir iedragāta), mēģinot cits citam pierādīt savu brīžiem absurdo un pārspīlēto "patiesību", lieliska ideja, manuprāt, ir "dzīvā rinda" uz vakcinēšanos.

Dienas paliek arvien garākas un siltākas, tāpēc šis ir labākas laiks, lai dotos pie dabas. Tomēr nereti valda sajūta, ka ir vēlme kaut kur doties, bet nezini, kur. Man arī tā ir bijis. 

2021. gada 8. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja publicēja noslēguma secinājumus par Latvijas kārtējo ziņojumu par 1966. gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi laika posmā no 2008. gada līdz 2017. gadam.

Siltāka laika iestāšanās nenoliedzami uzlabo garastavokli. Īpaši pēc šādās ziemas (par kuru nesūdzos!). Taču, kas paveras uz ceļiem pēc atkušņa, neiepriecina...

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, aizliegt attālināti iegādāto preču izsniegšanu un vienlaikus atļaut no 7. aprīļa strādāt visiem veikaliem zem 7 000m2 sliekšņa ir absurds un klaja ņirgāšanās par tirdzniecības centru nozari. Mēs aicinām nekavējoties valdību pārskatīt lēmumu par visu veikalu atvēršanu, jo uzskatām, ka varam tikpat droši apkalpot savus pircējus kā citi veikali. Ir jāizbeidz šī negodīgā attieksme pret uzņēmējiem!

Mēs brīžiem smejamies par strausiem – Latvijai eksotiskiem putniem, – kas trauksmes gadījumā mēdz galvu paslēpt smiltīs. Smejamies, jo saprotam, ka, novēršoties no problēmām, tās neizzūd – lai kā arī gribētos. Tiesa, cik no mums ir aizdomājušies, ka atsevišķās dzīves situācijās mēs paši mēdzam rīkoties līdzīgi lielajiem putniem?

Man pavasaris ir ne tikai ilgi gaidītais saulītes siltums, garākas dienas un putnu kāši, kas atgriežas no siltajām zemēm, bet arī sulu laiks. Aprīlis - sulu mēnesis - ir klāt!

Lieldienu brīvdienu laikā astoņās Latvijas pilsētās darbu sāka masu vakcinācijas centri.

Lai gan, ieskatoties kalendārā, liekas, ka laiks skrien ātri (aprīlis teju jau klāt), daba gan nesteidzas mosties. Šķiet, ka arī ar argumentu, ka tuvojas Lieldienas, un cilvēki tās vēlas svinēt, tā teikt, īstā pavasarī, nevar piespiest pumpurus plaukt ātrāk un zāli zelt zaļāk. Taču ko varam darīt - svētkos radīt pavasari mājās.

Beidzot paralēli vīrusa, ierobežojumu un vakcīnu peripētijām ir vēl kāds notikums, kuru apspriest pie pusdienu galda mājsaimniecības ietvaros, vai sazvanoties Zoom, jo būsim atklāti - nekas daudz jau dzīvē nenotiek, kad viss apkārt ciet. Un tad nāk Eirovīzija.

Apvienojoties domubiedru grupai, nodibināta politiskā kustība “Republika 2030”, kuras biedrus vieno kopēja vīzija – divdesmit gadu laikā Latvija kļūs par vienu no pasaules attīstītākajām un zaļākajām valstīm, kurā visiem ir vienādas iespējas, katra cilvēka potenciālam ir maksimāls piepildījums un neviens sabiedrības loceklis nav aizmirsts novārtā.