Kā atgriezt bērnus skolās bez maskām? Latvijā saražot recirkulatorus katrai klasei

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Lai ietaupītu laiku re:čekistiem un valdībai – uzreiz paskaidroju, ka raksts nav par vakcināciju, bet gan par vides veselību. Tiesa, SARS-CoV-2 vīrusa izplatības ierobežošanai skolās pieskaršos vairākkārt.

Latvijas bērni telpās pavada 80-95% dzīves laika, un tieši telpu gaiss ir izšķirošais faktors bērna veselībai. Iekštelpu gaisa kvalitāti parasti nosaka oglekļa dioksīda daudzums, gaisa mitrums, gaisa plūsma, temperatūra, kā arī piesārņojums - putekļi un mikrobioloģiskie piesārņotāji, ozons, slāpekļa oksīdi, bet ļoti būtiski - gaistošie organiskie savienojumi: benzoli, toluoli, benzols, pesticīdi, acetaldehīdi, formaldehīdi. Vismaz 600 Latvijas skolās gaisa kvalitāte klašu telpās un sporta zālēs ir bīstama bērnu veselībai, bet bērnudārzos šī situācija ir vēl sliktāka.

Vienam bērnam stundas laikā pēc Latvijas normatīviem nepieciešami 15 kubikmetri gaisa (Somijas norma - 21 kubikmetrs, es pieturēšos pie profesora Ivara Vanadziņa ieteiktajiem 18 kubikmetriem). Bērns ieelpo skābekli, izelpo ogļskābo gāzi, kuras daudzums mācību stundas beigās lielākās klasēs 4-6 reizes pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu (pieņemot par to ES maksimāli pieļaujamo normu CO2 daudzumam iekštelpu gaisā - 2160 mg/m3 (1200 ppm), 50 000 ppm ir nāvējoši). Attiecībā uz smadzeņu darbību bērniem -, ilgstoši uzturoties neventilētā telpā, CO2 daudzums kumulējas.

Patiesībā bērns (un skolotāja) elpojot un ar sviedriem izdala ne tikai ogļskābo gāzi, bet arī citas ķīmiskas vielas - ogļūdeņus, sēra un slāpekļa savienojumus. Bez tam gan skolotāja, gan meitenes lieto arī smaržas, krēmus, želejas un parfīmus.

Šādā atmosfērā bērni kļūst neuzmanīgi, samazinās uztveres spējas, ievērojami samazinās kognitīvās spējas, mācību stundas otrajā pusē CO2 koncentrācijai normu pārsniedzot 3-4 reizes, daļai bērnu uznāk nelabums, bet veselīgākie bērni klasē aizmieg. Skolotāja saka „bērni sanarkojušies”, patiesībā - skolai nav ventilācijas. Bērni, kam skolā ir liela CO2 koncentrācija klases gaisā, vērojams sausais nakts klepus - pirmā astmas izpausme.

Pašai skolotājai paaugstināta ogļskābās gāzes koncentrācija klasē rada nogurumu, īgnumu, darbspēju krišanos, nervozitāti, paaugstinātu asinsspiedienu, tahikardiju, muguras (!) un galvas sāpes.

Dažreiz skolotāji klases logu atver starpbrīžos, ja vien bērni nav aizķērušies klasē. Neatkarīgi no skolotāja centieniem veikt ventilāciju ar katru nākamo mācību stundu ogļskābās gāzes koncentrācija vēl vairāk pieaug.

Latvijā pētījumi par skolu gaisa kvalitāti ir veikti, un tie liecina, ka kvalitatīvs gaiss Latvijas skolās ir 9% klašu. Tātad - un to ir apliecinājusi pat Izglītības un zinātnes ministrija - 90% klašu telpās gaiss nav piemērots mācībām. Neatkārtošos par vispārzināmām lietām - kā tika veikta skolu siltināšana (ignorējot ventilācijas nepieciešamību) pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un šā gadsimta sākumā, bet fakts paliek fakts - skolā elpot bērniem ir grūti.

Vai par šo problēmu neviens nezināja? Esmu daudzkārt par to runājis Saeimas Sociālo un darblietu komisijā, Veselības apakškomisijā un vismaz ar 10 ministriem. Savulaik Latvijas Ārstu biedrībā rīkojām konferences par šo problēmu. Sausu muti par šo problēmu ir izrunājis RSU profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un viņa līdzstrādnieki, kas pētījuši gaisa kvalitāti skolās, SPKC direktora vietnieks, profesors, pediatrs Dzintars Mozgis, Bērnu klīniskās slimnīcas virsārste, profesore Iveta Dzīvīte Krišjāne un daudzi citi mediķi. Vēl vairāk - par šo problēmu runāja fiziķi, vecāki un uzņēmēji, bet uzņēmējs Normunds Bergs pat izstrādāja lētu un kvalitatīvu ierīci ogļskābās gāzes monitoringam iekštelpās. Nekā - valdībai, pašvaldībai un skolu direktoriem ausis bija ar vati aizbāztas.

Un tad nu pēkšņi šogad - laba vēsts - valdība par 3.7 miljoniem iepirks 13 000 ogļskābās gāzes monitorēšanas ierīces visām klasēm (viens no labākajiem darbiem, ko veikusi šī valdība). Mēs, savulaik, Ārstu biedrībā rēķinājām, ka klašu, sporta zāļu, darba telpu un laboratoriju kopskaits skolās, profesionāli tehniskajās mācību iestādēs un pirmskolas mācību iestādēs kopā ir 16 000, bet, pieņemsim, ka IZM ir secinājusi, ka ne visām telpām monitorēšana nepieciešama -, ja nu lauku skolā klasē tikai daži bērni, vecajai - muižā izvietotajai skolai augsti griesti un durvis ar šķirbām.

Vēl kāda mana piebilde - es vēlētos, lai Latvijas nodokļu maksātāju nauda paliktu Latvijā un par to tiktu iepirkta Latvijā ražotas ogļskābās gāzes monitorēšanas iekārtas.

Ogļskābās gāzes monitorings klasēs ir ļoti laba lieta, bet tas ir pirmais solis gaisa kvalitātes nodrošināšanai, jo nu jau būs grūti apgalvot, ka par briesmīgo gaisa kvalitāti klasē nekas nav zināms ne skolotājai, ne skolas direktorei, ne pašvaldības vadītājam.

Ministru kabineta noteikumos par skolas gaisa kvalitāti pastarpināti minēta „vēdināšana” (vēdināt vislabāk būtu ar vēdekli vai ar palmas zaru), bet nav minēta ventilācija. Turklāt MK noteikumos ir definētas minimālās skolu gaisa temperatūras (bērnudārzā 18 grādi, skolā - 19 grādi, tiesa, man kā ārstam nav skaidrs - kāpēc tieši šādas temperatūras - vai mazajiem vairāk nepieciešams norūdīties (?)). Tiesa, augstākā gaisa temperatūra nekur nav noteikta, bet tieši pārkurinātas un neventilētas telpas apdraud bērnu veselību.

Pārlieku augsts vai pārlieku zems mitrums klasēs. Aspergiloze un alerģija

Veselības inspekcijas vērojumi liecina, ka mēdz būt arī advancēti skolotāji, kas starpbrīdī atrauj vaļā visus logus klasē, bet stundas laikā - atrauj logus skolas gaitenī. Šajās skolās ar ogļskābās gāzes koncentrāciju daudzmaz tiek galā, bet skola kļūst par planētas atmosfēras sildītāju, toties ziemā klases temperatūra tiek izvēsināta zem 14 °C, kas savukārt nav optimāla temperatūra mācībām. Ziemas aukstajam gaisam ar mazu absolūto mitrumu ieplūstot klasē un sasilstot, gaisa relatīvais mitrums samazinās zem 10%, kas savukārt ir iemesls faringītam, traheītam un acu gļotādas iekaisumiem. Vidējā Latvijas skolā ziemā relatīvais mitrums telpā ir 20-30%, bet vasarā virs 80% (norma skolu iekštelpām ir 40-70%, kas parasti veiksmīgi tiek nodrošināta aprīlī, maijā, septembrī, oktobrī).

Zems relatīvais gaisa mitrums palielina statisko elektrību, kas izraisa diskomfortu un var traucēt datoru izmantošanu. Savukārt augsts mitruma līmenis kopā ar paaugstinātu gaisa temperatūru var traucēt situma apmaiņai starp cilvēka organismu un apkārtējo vidi, kas rezultātā var novest pie organisma pārkaršanas.

Turklāt augsts mitruma līmenis rada kondensāciju ēkas struktūrā uz iekšējās un ārējās virsmas - siltajos gadalaikos, īpaši vecāka gadagājuma (19. gadsimta muižu ēkās un Latvijas brīvvalsts būvēs), mitrās skolās pelējuma sēnītes un to sporas veicina alerģijas attīstību, ko lielākoties mēs atzīstam par aspergilozes izraisītām kaitēm.

Bērniem pirmā alerģijas pazīme ir alerģiskas iesnas, kas rada diskomfortu - neveicas mācībās un darbā. Kā slikta skolas gaisa sekas pārlieku bieži Latvijā vērojam acu un ādas kairinājumu (pumpas bērniem ir arī psihotrauma). Problēmas rodas ne tikai alerģiskiem bērniem, bet arī pilnīgi veseliem, ilgstoši uzturoties slikta gaisa telpā, var vērot sēkšanu un elpas trūkumu strauju kustību laikā un sporta nodarbībā.

Cīņā ar pelējuma sēnītes sporām Somijā jau 30 gadu darbojas „pelējuma suņi”, kas pelējuma sēnīti saož pat tad, ja čakls skolas direktors tai pāri uzlicis biezu krāsas kārtu. Somijā jaunas ēkas potenciālam pircējam ir ar likumu noteiktas tiesības pārmeklēt šo ēku ar „pelējuma suni”, bet skolas šie suņi apmeklē ļoti bieži.

Putekļi

Putekļi ir īpašs stāsts, ko parasti vismaz attiecībā pret skolas telpām neviens nepiemin. Parasti kā putekļus mēs saprotam šķiedras no grīdas seguma, sabirzušu cilvēku un dzīvnieku apmatojumu un ādas sīkdaļas, sadegšanas blakusproduktus, kā arī bioloģiskos faktorus: pelējuma sēnītes sporas, putekļu ērcītes, baktērijas, ziedputekšņus. Mūsdienās par putekļiem izžūstot kļūst ķīmiskie tīrīšanas un higiēnas līdzekļi - apkopēja, „lai labāk puto”, pie grīdas ūdens spaiņa piešļāc trīs ķopsīšus viena vietā, šī ķīmija paliek uz grīdas, vēlāk izžūstot saveļas un kļūst par putekļiem. Tieši cilvēka veselībai bīstamie aldehīdi gaisā lielā koncentrācijā nonāk tieši šādā ceļā no tīrīšanas līdzekļiem. Pētījumi pierāda, ka ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi ļoti aktīvi reaģē ar moderno ķimizēto grīdas klājumu un mēbeļu virsmu, radot virkni jaunu gaistošu un mikroskopiski cietu putekļveida vielu.

Klasiskie „mājas putekļi” no cilvēku matiem un dzīvnieku spalvām skolā ir daudz lielākā apjomā nekā mājās. Pārsteidzoši, cik daudz skolu putekļu paraugos ir suņu un kaķu spalvu paraugu. Bet tas vēl nav viss - pēdējo gadu putekļu pētījumi visās skolās pierādījuši, ka klasēs, bet īpaši skolu virtuvē un saimniecības telpās dzīvo grauzēji - žurkas un peles.

Koronavīruss SARS-CoV-2 klases telpas gaisā un maskas

Iepriekšminētajā Saeimas Sociālo un darblietu komisijā savulaik notika diskusija, kurā kāds klusi mēģināja ierunāties par gaisa kubikmetriem, bet Veselības ministrijas pārstāvji strikti palika pie 2 metriem, maskām un kvadrātmetriem. Proti, Veselības ministrija stabili palika 6. klases līmenī un vīrusa izplatību spēja saprast tikai plaknē.

Šis apstāklis dažkārt sarežģī iespēju izteikties. Lai rakstu saprastu ne tikai vienkāršais lasītājs, bet arī Veselības ministrijas ierēdnis ar 6. klases zināšanu līmeni, jāraksta ir ļoti vienkāršoti un plaši. Daudz jāatkārtojas.

Covid-19 ir reāla slimība, ko izsauc reāls vīruss, kurš ir nedaudz lipīgāks un nedaudz bīstamāks par gripas vīrusu. Covid-19 izplatās (gandrīz tikai) slikti ventilētās iekštelpās ar vīrusu piesātinātu aerosolu veidā. PVO un mūsu pašu Jurijs Perevoščikovs atzīst, ka Covid-19 pārnēsā iekštelpā, atrodoties kopā ar inficētu personu ilgāk par 15 minūtēm seju pret seju tuvāk par 2 metriem. Patiesībā nav lielas nozīmes maskas esamībai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatūrai un ventilācijai. Vienkāršoti - ja klase netiek ventilēta, bet viens bērns ir vīrusa izplatītājs, nelīdzēs nekādas maskas un bērnu sēdināšana katrā otrajā solā - vīrusa gaisa pilienos telpā būs gana daudz, lai slimība izplatītos. Es domāju, ka 45 minūtes neventilētā klases telpā ar vienu nopietnu vīrusu izplatošu slimnieku ir pietiekami, lai vīrusa koncentrācija ļautu saslimt visiem bērniem ar vājāku imunitāti, un maskas šādā gadījumā ir fikcija.

Maskas ir tieši tāda pati atruna kā savulaik skolu siltināšanā piemirstās vēdināšanas iespējas un gaisa cirkulācijas neesamība - plastmasas logi un durvis labi saglabā skolā siltumu, bet nodrošina ļoti augstu ogļskābās gāzes līmeni klasē, kamdēļ bērni ir miegaini, slikti mācās un vairāk slimo. Šādā bezgaisa klasē, bērnam uzliekot masku, tas mācīsies vēl sliktāk, būs vēl miegaināks un vēl vairāk slimos, t.sk., vēl vieglāk saslims ar Covid-19 (tiesa, bērniem slimība joprojām nav tik bīstama, izņēmums ir bērni ar blakusslimībām, mazkustīgu dzīvesveidu, adipozi).

Risinājumi ir

Atsaucoties uz biedrības “Passive House Latvija” valdes locekli Krišjāni Kalnciemu (ļoti saprotams raksts par gaisa kvalitāti skolās portālā ir.lv), šī problēma nudien nav raksturīga tikai Latvijai, bet arī Igaunijai, Somijai etc. Kalnciems raksta, ka Igaunijas valdība jau ir piešķīrusi 30 miljonus eiro skolu ventilācijas sistēmu sakārtošanai un plāno izveidot speciālu fondu, kur šim mērķim būs pieejami vēl 40 miljoni eiro - tieši tik, cik nepieciešams, lai valsts līmenī atrisinātu bērnu smakšanas problēmu izglītības iestādēs vienreiz un līdz galam. Šis būtu ideāls risinājums arī Latvijai, bet bažas māc mūsu pašu pieredze - pavasarī, kad skolām bija iespēja pieteikties septiņiem miljoniem eiro ventilācijas sistēmu pilnveidošanai, gandrīz divi miljoni palika pāri. Nu nav atsaucīgas Latvijas pašvaldību un skolu vadība ventilācijas pārbūvei.

Vai ir kāds cits risinājums - ātrs un relatīvi vienkāršs? Ir. Somijas variants. Somijas ziemeļos laika apstākļi ziemā vēl mazāk kā Latvijā ļauj ventilēt klašu telpas, atverot logus. Somi saražoja recirkulatorus klasēm. Šie recirkulatori ir visai vienkārši - gaiss tiek pūsts caur ultravioletajiem stariem - vīrusi iet bojā, un telpā vairs nav tāda vīrusu piesātinājuma, kas ļautu saslimt kādam veselam bērnam, pat - ja klasē ir daži Covid-19 asimptomātiski pacienti. Otkārt, šie recirkulatori absorbē ogļskābo gāzi, kas ļauj saglabāt CO2 daudzumam maksimāli pieļaujamo normu iekštelpu gaisā - 2160 mg/m3 (1200 ppm). Somijā izstrādātie recirkulatori ogļskābo gāzi samazina pat zem 1000 ppm.

Un vēl - šāds recirkulators spēj regulēt telpas mitrumu (kā jau minēju, mitrums ir vēl viens jautājums par ko būtu jārunā - ja ziemā telpu ventilē ar vaļējiem logiem, tad gaiss ātri uzsilst - telpas mitrums ir nepietiekams, kas ļauj vīrusam labāk izplatīties un vieglāk pielipt pie elpceļu gļotādas).

Recirkulatori darbojas līdzīgi putekļu sūcējiem - tie lielā mērā spēj arī attīrīt gaisu no putekļiem.

Recirkulatori nav raķešu zinātne. Tirgus piedāvā šādus recirkulatorus cenā no 800 līdz 1200 eiro. Tie ir saņēmuši visaugstākos novērtējumus, visas uzlīmes par drošību, draudzību videi un nekaitīgumu, atbilst dažādiem, pašiem augstākajiem standartiem.

Un tomēr - es pajautāju kolēģiem Rīgas Tehniskajā universitātē - cik varētu izmaksāt šāds recirkulators, ja to ražotu Rīgā, noņemtu visas liekās funkcijas un monitorus, bet pilnībā nodrošinātu vīrusu iznīcināšanu un ogļskābās gāzes absorbciju. Atbilde bija - ne vairāk par 150 eiro. Tiesa, šajā variantā politiķiem nesanāk otkats.

Un vēl es pajautāju kolēģiem - vai šādu recirkulatoru var izgatavot skolā, bet viņi teica - iespējams, ka var dažā profesionāli tehniskajā mācību iestādē, bet cenas samazināšanas nolūkā mērķtiecīgi tos visus būtu saražot vienā vietā.

Pieņemsim, ka mums vajag 13000 recirkulatoru (jo IZM vēlas iegādāties tieši 13000 ogļskābās gāzes monitorēšanas ierīču). Sanāk - tas izmaksā 1950 000 eiro, noapaļosim - 2 miljoni. Tā būtu cena, lai bērni un skolotāja varētu noņemt maskas. Protams, Daniels Pavļuts to nepieļaus un biedēs ar kārtējo Covid-19 vilni, bet šis vilnis atnāks un aizies (mazāks kā to politiķi gaida), bet recirkulatori paliks, skolotājai pārstās sāpēt galva, bet bērni pamodīsies.

Atkārtošu tiem, kas nelasa visu rakstu, bet tikai pirmo un pēdējo rindkopu. Valdība varētu izsludināt konkursu par 2 miljoniem eiro 13000 recirkulatoru ražošanai Latvijas skolām un pirmskolas iestādēm. Recirkulatori absorbē ogļskābo gāzi, kas ļauj saglabāt CO2 daudzumam maksimāli pieļaujamo normu iekštelpu gaisā - 2160 mg/m3 (1200 ppm), lielā mērā attīra gaisu no putekļiem, spēj regulēt telpas mitrumu, bet - kas ļoti būtiski - apstarojot gaisu ar ultravioletajiem stariem, nobendē vīrusus, t.sk., SARS-CoV-2 tādā apmērā, ka tie nevar sasniegt koncentrāciju, kas radītu slimību. Un tomēr nekas bērniem nav tik svarīgs kā sporta nodarbības 5 reizes nedēļā, vislabāk ārtelpā. Tas ļautu mums celt bērnu imunitāti un izvairīties no saslimšanas. Bet to nesaprot Veselības ministrs, kas visus baida ar „jaunu vilni” vai varbūt vienkārši cilvēku veselībā nesaskata otkatus.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.