Viedoklis

Ģenerālprokurora Jura Stukāna veiktās strukturālās izmaiņas Latvijas Republikas prokuratūrā nav uzlabojušas kopējo iestādes darba kvalitāti un likumā noteikto funkciju īstenošanu.

Karstajās vasaras dienās tā vien prasās veldzēt slapēs ar kādu atsvaidzinošu un spirdzinošu dzērienu. Bet kādu labāk izvēlēties?

Diendienā televīzijas ekrānā, radio ēterā un sociālos tīklos „sirsnīgi nobūstoti” mūsos raugās Pavļuts, Kariņš, Bordāns, Reirs un citi mūslaiku varoņi, kuri biedē mūs ar vīrusu, iedzen cilvēkus mājsēdē, vāvuļo par roku mazgāšanu, maskām un šausmīgiem saslimstības rādītājiem. Noklausījušies šīs šausmas, gan politiķi, gan iedzīvotāji čakli respondē par testiem, vienas vai otras vakcīnas priekšrocībām, veikalu atvēršanu ar atsevišķu vienu vai divām ieejām, vai – cik ilgi vakarā ir droši no vīrusa nebaidoties sēdēt uz terases un dzert alu – līdz 21.00 vai 24.00, piemēram, Jāņos.

Vai Latvijā viss kārtībā dzīvnieku aizsardzības jomā – likumdošanā, vainīgo saukšanā pie atbildības, sodu piemērošanā, sabiedrības izglītošanā? Vai atbildīgās institūcijas patiešām vienmēr darbojas dzīvnieku aizsardzības interesēs?

Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav skaidri ne iemesli, kāpēc interese un rezonanse par ostu darbību un topošo reformu ir ar tik politisku ietekmi, kā arī kāpēc tieši šīs vietas bijušas tik iekārojamas jebkuros laikos.

Biedrības "OPEN Radošais Centrs" vadītāja Edijs Klaiša atklātā vēstule Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjanim Kariņam, Izglītības un zinatnes ministrei Ilgai Šuplinskai, Labklājības ministrei Ramonai Petravičai un Veselības ministram Danielam Pavļutam.

Pēc Eiropas hitu radio raidījumā Zaļā zona 20. maijā izskanējušā sižeta, kurā ķīmisko lauksaimniecības pesticīdu lietotāji nosaukti par bišu masu slepkavām, atsevišķas industriālo lauksaimnieku lobija organizācijas reaģēja asi, pieprasot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša atvainošanos, bet to biedriem sociālajos tīklos – pat ministra demisiju.

Mani, kā vietējo uzņēmēju uztrauc situācija par Salaspils atomreaktoru. Varētu, protams, ironizēt par to, ka katram cienījamam projektam ir nepieciešams laiks, lai ieskrietos un 21 gads no reaktora apstādināšanas tāds sīkums vien ir. Galvenais, ka publiskajā telpā ik pa pāris gadiem tiek ziņots – viss ir lieliski, kāds aktīvi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) par šo jautājumu domā.

Reti kurš Latvijas iedzīvotājs dzīvē vismaz reizi nav nogaršojis rabarberus - vienu no pirmajiem augiem, kas izaug dārzā vēl pirms ogām, augļiem un dārzeņiem. Tāpēc laikam gandrīz katram ir arī sava "recepte", kādā veidā šos kātiņus pārvērst gardumā. Arī man.

Pēc gada pauzes sestdien, par spīti Samantas neiekļūšanai finālā ceturtdien, daudzi no mums ļāvās Eirovīzijas dziesmu konkursa šovam, kas vienmēr sagādā kādu pārsteigumu. Pirms tam gan uzzinājām, ka Samanta ne tikai neiekļuva finālā, bet ieņēmusi tajā pašu pēdējo vietu. Jau atkal esam pēdējie. Un izrādās, ka pavisam pēdējie.

Beidzot pienākusi tā gada nedēļa, ko Eirovīzijas fani gaida visvairāk. Arī tādi "ne fani" kā es zina, ka šī ir Eirovīzijas dziesmu konkursa nedēļa un Latviju šogad šajā konkursā pārstāv dziedātāja Samanta Tīna. Un laikam tikai pavisam neliela daļa nezina, kas ir Eirovīzija un kas ir Samanta Tīna.

Runājot par iedzīvotāju gatavību vakcinēties, nereti tiek minēts, ka dažādu vecuma un tautību iedzīvotāju grupām ir atšķirīgs viedoklis. Politiķe, pedagoģe un pasniedzēja Antoņina Ņenaševa norāda, ka pakāpeniski kritiskā noskaņa samazināsies, neatkarīgi no vecuma vai tautības. Skaidrojot pedagogu gatavību vakcinēties, viņa piebilst, ka šobrīd, mācību gada beigās, emocijas un nogurums ir sakāpinātā līmenī, tāpēc daļa vēl nav lēmusi par labu vakcinācijai.

Augstpapēžu kurpes, svārki vai kleita un sarkana lūpu krāsa - pēdējo gadu trīs vaļi, uz kuriem balsta konceptu "sievišķība". Kamēr nenoliedzami visi trīs elementi kaut ko sakustina ikvienā sievietē, ne mums visām tie ir tik pašsaprotami ikdienas "rīki".

Vai Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tiek cienītas cilvēku brīvas un likumīgas izvēles, ja policija var medijos aicināt nedoties pie kāda pieminekļa un liegt tur nolikt ziedus?

Kafejnīcu un restorānu āra terašu atvēršana tika gaidīti kā svētki, kā maza spraudziņa brīvības. Nenoliedzami katrs esam noguruši no ierobežojumiem ar kuriem sadzīvojam jau vairāk nekā gadu.

Beidzot tā diena ir klāt! Veroties laukā pa logu spoži spīd saule, meteorologu prognozes liecina, ka tik tiešām iestāsies vasarīgs siltums. Vēsmas no aukstā un drēgnā pavasara ir aizgājušas!

9. maiju ir vērts pieminēt: 1755. gadā Elizabete Petrovna Maskavā atklāja universitāti, 1886. gadā tika radīta kokakola, 1927. gadā Austrālijas parlaments pārcēlās uz jauno galvaspilsētu Kanberu, 1945. gadā 0.43 pēc Maskavas laika tika parakstīta Vācijas kapitulācija, bet jau priekšpusdienā Frunzes laukumā Maskavā nosēdās Li2 lidmašīna, kas Vācijas kapitulācijas aktu atveda uz Maskavu, 1960. gadā tirdzniecībā nonāca pretapaugļošanās tabletes. Pēc pareizticīgo kalendāra tā ir svētā Vasīlija diena, kurš mocekļa nāvē miris 322. gadā. Krievijā zied ievas (Цветение черемухи) un tam par godu dzied sirdi plosošas romances. Un vēl – 1924. gada 9. maijā ir dzimis Bulats Okudžava, kas romancēm iedeva skaudru un pārlaicīgu tekstu.

Maija otrajā svētdienā jau tradicionāli atzīmējam Mātes dienu. Pēdējais gads daudzām ģimenēm licis dzīvot šķirti, citas pandēmijas laiku pārvar kopā, jo attālinātais darbs un mācības ļauj lieki neiziet no mājas. Vai mammu neesi saticis jau ilgāku laiku, vai dzīvo kopā, neaizmirsti viņu apsveikt!

Rudenī notika pašvaldības vēlēšanas Rīgas pilsētā, kurās piedalījās nedaudz vairāk, kā 40% rīdzinieku. Iemeslus, kādēļ tik maza aktivitāte, jau daudzi speciālisti ir minējuši, bet man liekas, ka galvenais ir neticība politiķu solījumiem, jo pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tika sasolīti daudz visādi labumi, bet praktiski dzīvē realizēti netika.

Pagājušajā nedēļā, 28. aprīlī, Rīgā notika traģisks ugunsgrēks. Rīgas centrā kādā nelegālā hostelī izcēlās ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki. Par šo notikumu ir dzirdējis ikkatrs un lielākajai daļai ir savs viedoklis par notikušo. Esmu vairākkārt dzirdējusi vienu un to pašu - "kā tas varēja nonākt tik tālu, ja par to zināja vairākas instances".