Lai gan Latvijas kažokzvēru audzēšanas nozare šobrīd nav īpaši liela, jo nozari pārstāv tikai pieci uzņēmumi, taču tās nākotne šķiet samērā gaiša.
Ir paziņots, ka jau nākošajā gadā darbu šajā nozarē uzsāks vēl trīs uzņēmumi un tālākā nākotnē vēl citi. Iemesli šādai aktivitātei nav vis Rietumeiropas uzņēmumu pārcelšanās uz Latviju, bet gan tas, ka pēc Covid-19 izraisītās krīzes un pieprasījuma mazināšanās apģērbu industrijā, šobrīd izejmateriālu, tostarp arī kažokādu cenas atkal sāk pieaugt un pieprasījums pēc kažokādām pasaulē palielinās.
Atšķirībā no citam valstīm, piemēram, Dānijas, Latvijas valdība neļāvās panikai un nepieļāva ūdeļu izkaušanu Covid-19 pandēmijas dēļ.
Nenoliedzami, ūdeles var saslimt ar Covid-19, taču bailes, ka ūdeles varētu inficēt cilvēkus ir izrādījušās nepamatotas - šobrīd kļūst arvien skaidrāks, ka lēmums iznīcināt visu ūdeļu populāciju Dānijā bija panikas izraisīta ļoti dārga kļūda. Rezultātā Dānijas valdībai jāizmaksā kažokzvēru fermeriem trīs miljardi eiro kompensācijās un Dānijas kažokzvēru audzēšanas nozare plāno atjaunot savu tradicionālo darbību - tā veidoja gandrīz pusi no Eiropas kažokzvēru audzēšanas nozares un apmēram trešdaļu no šīs nozares pasaulē. Jāpriecājas, ka Latvijas valdība kopā ar vairumu nozīmīgo kažokzvēru audzēšanas valstu - ASV, Somijas, Zviedrijas, Grieķijas, Polijas u.c. - šajā krīzē neapdomīgus lēmumus nepieņēma un kažokzvēru audzēšanas fermas varēja turpināt strādāt, stingri uzraugot epidemioloģisko drošību un līdz minimumam samazinot nepiederošu personu uzturēšanos fermu teritorijā. .
Šovasar interneta publiku un “Baltic Devon Mink” (BDM) vadību pārsteidza un šokēja video, kurā viens no BDM darbiniekiem nežēlīgi izturējās pret ūdeli. Video autors bija kāds organizācijas “Dzīvnieku brīvība” aktīvists, kas bija pieteicies un dažus mēnešus nostrādājis fermā, lai savā vairāku mēnešu darba pieredzē atrastu un nofilmētu tieši šādu situāciju. Tomēr nav ļaunuma bez labuma - pateicoties tam tika uzzināts, ka šādas situācijas ir iespējamas, tādēļ uzņēmuma vadība pārskatīja un radikāli uzlaboja darba protokolus un procedūras, veicot visu darbinieku atkārtotu instruktāžu un brīdinot par šādu situāciju nepieļaujamību, kā arī sodot vainīgos. Jāatgādina, ka Latvija ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kas pilnībā pārgājusi uz kažokzvēru dzīvnieku labturības programmas “WelFur” standartiem - tie ir zinātnieku izstrādāti un zinātnē pamatoti kažokzvēru audzēšanas labturības standarti. “BDM” ir sertificēta atbilstoši šiem standartiem un mūsu darbības atbilstību tiem trīs reizes gadā pārbauda neatkarīga organizācija. Nekā citādi kā tikai atbilstoši “WelFur” standartiem kažokzvēru audzēšanas biznesā strādāt nemaz nav iespējams, jo zaudējot “WelFur” sertifikāciju vairs nebūtu iespējams kažokādas likumīgi pārdot tirgū. Savukārt sabiedrības izglītošanu par kažokzvēru audzēšanas īstenību mēs turpināsim izglītot atvērto durvju dienās. Covid-19 pandēmija nav ļāvusi tādas rīkot pēdējā pusotra gada laikā, taču “Baltic Devon Mink” plāno atgriezties pie šo populāro un labi apmeklēto pasākumu rīkošanas tiklīdz tas atkal būs iespējams. Arī sabiedrību nepieciešams izglītot par to, ka šādi video neatspoguļo kažokzvēru audzēšanas īstenību. Un rezultāti ir - dati liecina, ka vairums Latvijas sabiedrības atbalsta kažokzvēru audzēšanas turpināšanu. Pēc Kažokzvēru audzētāju asociācijas pasūtījuma nesen veiktā aptauja liecina, ka 60% Latvijas sabiedrības atbalsta dabisko ādu un kažokādu izmantošanu apģērba un apavu izgatavošanā, arī pasaules tirgus tendences liecina, ka vairums cilvēces turpina atbalstīt kažokzvēru audzēšanas biznesu un pirkt apģērbus, kuru izgatavošanā izmantotas kažokādas.
Gribētu piebilst, ka ūdeļu audzēšana ir ekoloģiska darbība - to uzturā tiek izmantoti cilvēku pārtikā neizmantojami putnkopības pārpalikumi, šis uzņēmējdarbība sveids rada minimālus ogļskābās gāzes un citu siltumnīcefekta gāzu izmešus. Kažokzvēru audzēšanas nozares “ekoloģiskā pēda”, atšķirībā no, piemēram, kokvilnas audzēšanas, kurā katra kilograma (šāds daudzums ir nepieciešams vienu džinsu un kokvilnas t-krekla izgatavošanai) kokvilnas iegūšanai nepieciešami apmēram 20 000 litru ūdens, ir ļoti neliela. Visbeidzot, tā ir ilgtspējīga - no kažokādām izgatavotie apģērbi kalpo desmitiem gadu, atšķirībā no tās pašas kokvilnas, no kuras radītie apģērbi reti kad iztur mūsu skapjos vairāk kā dažas sezonas. Tādēļ kažokzvēru audzēšanas nozare bez problēmām spēj iekļauties Eiropas Savienības Zaļajā kursā un atbalsta tā idejas. Ja cilvēks vēlas sev iegādāties ekoloģisku un ilgtspējīgu apģērbu, tad apģērbs, kura radīšanai izmantotas kažokādas ir viena no labākajām iespējamajām izvēlēm.
Kažokādu ieguve un apģērbu izgatavošana no tām ir viena no senākajām cilvēka nodarbēm, kas spējusi izdzīvot visās pārmaiņās gadsimtu gaitā. Aicinu nepieļaut tādu lēmumu pieņemšanu, lai XXI gadsimts kļūtu par pēdējo šīs nozares pastāvēšanas ilgajā vēsturē!