Viedoklis

Vai mēdz sākt jauno gadu ar apņemšanos? Kaut vai vienkārši ar domu būt labākam? Uzcītīgākie gatavo vēlmju kartes un taisa konkrētus sarakstus. Bet ļoti atbrīvojoša ir sajūta sākt gadu arī bez apņemšanās.

1919.gada 1.decembrī tika sakauts un no Latvijas iztriekts Bermonta karaspēks. Jaunajai Latvijas valstij, lai sasniegtu Latvijas valstiskuma atzīšanu un Latvijas pagaidu valdības izvirzīto mērķi - Satversmes sapulces sasaukšanu bija jāatbrīvo Latgale no Padomju Krievijas Sarkanās armijas.

Nākamais būs sarežģīts gads gan pasaulei, gan Latvijas valstij, gan katrai ģimenei, prognozē partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovics.

Arvien tuvojas gada gaišākie, sirsnīgākie un gaidītākie svētki. Ziemassvētki nav iedomājami bez vairākām lietām - eglītes, gardiem ēdieniem, ģimenes un, protams, dāvanām.

Sabiedrība tiek nepārtraukti pakļauta informatīvam spiedienam par dažādu kovidvīrusu mutējošo paveidu uzliesmojumiem, nepārtraukti radot masu psihozes stāvokli, kuru var raksturot ar aktīvu sabiedrības segregāciju „vakseros” un „antivakseros”. Protams, vakcinācija ir efektīvs līdzeklis cīņā ar ātri mutējošu vīrusu, kas jau ir pamanījies arī mutēt virsmas proteīnus.

Kad jau sāka šķist, ka par sniegu nākamajām paaudzēm būs jāstāsta leģendas, jau otro gadu mūs priecē ziemas pasaka aiz loga. Un šogad jau decembrī!

Šajā drēganajā, tumšajā un aukstajā laikā vairāk nekā jebkad iedomājamies par ideālajiem vakariem mājās. Tie var būt dažādi - mīļākās filmas skatīšanās, karsta vanna ar milzīgu putu kārtu un vīna glāzi, romantisks vakars ar otro pusīti. Neatkarīgi no tā, kāds katram ir tas ideālais vakars, es ieteiktu - noteikti atrodiet tajā vietu svecēm.

Tik tikko aizvadījām Valsts svētku nedēļu. Kas ir nākamie svētki? Protams, ka Ziemassvētki. Vieni no gada gaidītākajiem svētkiem, vismaz man. Bet, kad tiem sākt gatavoties? Tagad uzreiz, vai tomēr pagaidīt?

Latviešiem novembris, par spīti tumšākajam un nomācošākajam gada mēnesim, tomēr ir īpašs, sarkanbaltsarkans mēnesis.

Es laikam nepārsteigšu nevienu, atklāti paziņojot, ka tikko pārslimoju Covid-19. Stāstu par cīņu ar kovidu diemžēl ir ļoti daudz. Un katram savs. Un katram pilnīgi citādāks. Sākot jau ar psiholoģisko uztveri, kad tiešām apzinies (un saņem pozitīvu testu), ka esi salimis ar pēdējo gadu "populārāko kaiti", kas visu šo laiku klejoja kaut kur apkārt, kaut kur kaimiņos, bet tagad ir tevī... un beidzot ar galvassāpēm, temperatūru un citiem simptomiem, kas liek slikti justies. Manuprāt, arī arstēšanās metode katram ir sava. Un te es nerunāju par ģimenes ārsta izrakstītiem medikamentiem (ja tādi nepieciešami), bet par savām metodēm, ar kurām katrs Covid-19 slimnieks cenšas uzlabot gan savu fizisko, gan psihisko pašsajūtu. Mans medikaments bija elpošana.

Naktī uz svētdienu kārtējo reizi tika pagriezti pulksteņa rādītāji un iestājās ziemas laiks. Šoreiz tā bija visai patīkama laika maiņa, jo tagad varam itkā stundu ilgāk pagulēt. Tomēr tas ir ļoti maldīgi. 

Kāpēc Halovīns ir bēdīgi slavens? Tāpēc, ka joprojām nav īsti skaidrs, kur tam ir vieta latviešu svētku sarakstā. Vai tam vispār tur ir vieta?

Ķirbis ir viena no populārākajām rudens veltēm. Es domāju, ka pat nebūtu pārāk skaļi teikt, ka ķirbis ir rudens karalis. Manuprāt, interesantākā tā īpašība ir spēja apmierināt dažādas garšu kārpiņas.

Šodien atzīmējam pirmo Valsts valodas dienu. Tai būtu jānostiprinās par ilgstošu tradīciju, lai veicinātu un koptu latviešu valodas lietošanu, attīstītu un sargātu valodu publiskajā saziņā. Valodas statuss nedrīkst būt tikai formāls.

Es 20 eiro saņemšu katru nākamo mēnesi par to, ka esmu vakcinējies un par to, ka esmu pārsniedzis 60 gadu slieksni, ka valdības acīs esmu definēts par senioru, bet valdība nepamanīja, ka Pavļuta vakcinācijas haosā vairākkārt pieauga elektrības, gāzes un siltuma rēķini.

Ļoti nepatīkamu un lielu sabiedrības daļu aizskarošu pārsteigumu ir sagādājis par valsts budžeta līdzekļiem uzturētais “Radio Naba”.

Katram gadalaikam piemīt savs šarms. Ticu, ka daudziem vismīļākais gadalaiks noteikti ir vasara. Tomēr, lai domas par aizgājušo vasaru neskumdinātu, nepieciešams katru gadalaiku pārvērst par savu mīļāko! 

Latvijā gandrīz 40 procentiem iedzīvotāju krievu valoda ir dzimtā vai arī tā ir sarunvaloda ģimenē. Tā ir nākamā lietotākā valoda aiz latviešu valodas.

„„Zupā tārpi, zupa  tārpi”, iekliedzās matroži uz bruņukuģa „Potjomkins” un sākās revolūcija”. Šo frāzi savulaik pateicis Rīgā dzimušais komiķis Arkādijs Raikins, un viņu kādu laiku pēc tam neesot laiduši uz skatuves.

Vispirms rokdarbi man asociējās ar mācību priekšmetu skolā. Ar aplikāciju papīru, šķērēm un līmes zīmuli. Tad mājturībā tie kļuva par tamborēšanu un adīšanu.