Sabiedrība tiek nepārtraukti pakļauta informatīvam spiedienam par dažādu kovidvīrusu mutējošo paveidu uzliesmojumiem, nepārtraukti radot masu psihozes stāvokli, kuru var raksturot ar aktīvu sabiedrības segregāciju „vakseros” un „antivakseros”. Protams, vakcinācija ir efektīvs līdzeklis cīņā ar ātri mutējošu vīrusu, kas jau ir pamanījies arī mutēt virsmas proteīnus.
Svarīgs ir D vitamīna aspekts. Pēdējā laikā daudzi pētījumi ir parādījuši nozīmīgu D vitamīna ietekmi uz kovida prevenciju un ārstēšanu. Tā ir sfēra, kurā vajadzēja ieguldīt laiku un finansējumu, lai izglītotu cilvēkus. Bet D vitamīns nav NVD apmaksājamo analīžu sarakstā, un cilvēkam šis izmeklējums ir jāsedz par saviem. Gulbja laboratorijas apraksts vēsta, ka pietiekams līmenis ir sākot no 30 ng/ml, bet optimāls 45 - 55 ng/ml, kas sakrīt ar pēdējo pētījumu ieteikumiem turēt vismaz 50 ng/ml līmeni.
14.10.2021. tika publicēta 3 neatkārīgu vācu zinātnieku veiktā metaanalīze (https://www.mdpi.com/2072-6643/13/10/3596/htm), kas apskatīja 12 pētījumus pēc vienotiem kritērijiem un nonāca pie secinājuma, ka vismazākā infekcijas izplatība bija pie 55 ng/ml. Nozīmīgs pētījums, kura rezultātiem būtu jāsasniedz plašāka auditorija. Kāpēc tas nenotiek, zinot, kādos platuma grādos atrodamies?
Kamēr lokdauni, maskas un vakcīnas nav pietiekami faktori veiksmīgai vīrusa izplatības ierobežošanai, par D vitamīna nozīmību kovida profilaksē un ārstēšanā ziņo nu jau 145 pētījumi (https://c19vitamind.com/) ar vairāk kā 1000 iesaistītajiem pētniekiem, un ir ziņas par augstu korelāciju starp augstu D vitamīna līmeni un vieglāku slimības gaitu.
Atšķirībā no citiem pētījumiem vācu pētnieki ne tikai norādīja uz korelatīvu sakarību, bet arī uz cēloņsakarību, ko pamatoja ar nulles mirstību pie D vitamīna līmeņa virs 50 ng/ml. Šajā metaanalīzes pētījumā bija dati par pacientu D vitamīna līmeni vairākus mēnešus pirms cilvēku saslimšanas ar kovidu un dati pāris dienas pēc saslimšanas.
Secinājums: zems D vitamīna līmenis ir rezultāts, nevis tikai infekcijas trigeris. Tika apskatīti vairāk nekā 1600 stacionēti pacienti, 784 no tiem D vitamīna līmenis tika noteikts dienas laikā pēc stacionēšanas, bet 817 pacientiem līmenis bija zināms pirms infekcijas. Paralēli šim novērojumam, pētnieki izanalizēja ilglaicīgu vidējo D vitamīna rādītāju 19 valstīs. Vidējā mediānā vērtība no visiem kohortas pētījumiem bija 23.2 ng/ml, kas tiek uzskatīts par nepietiekamu līmeni, tas ir, vairāk kā divreiz zemāku par līmeni, kas pēc šī pētījuma novērstu nāves no slimības smagās gaitas. D vitamīna līmenis, kas tika mērīts pāris dienas pēc slimības sākuma, parāda to, cik tā ir palicis pāri pēc imūnās atbildes pirmajās dienās.
Sasniedzot 30 ng/ml, mirstība samazinās ievērojami. Kombinējot vairākus datu paraugus, meklējot korelācijas, var teikt, ka 50 ng/ml varētu novērst tālākas nāves no kovida infekcijas. (https://www.grassrootshealth.net/blog/ancestral-vitamin-d-levels-should-this-be-our-target).
Pie līdzīgiem atzinumiem arī ir nonākuši Izraēlas pētnieki, kas apgalvo, ka nepietiekams D vitamīna līmenis noveda pacientus pie 14 reizes nopietnākiem saslimšanas iznākumiem - smagām komplikācijām vai nāves.
Realitātē daudziem cilvēkiem D vitamīna līmenis ir zem 30 ng/ml arī Latvijā, bet vēl daudziem tas vairāk tiecas uz 0, seviški starp vecāka gadagājuma cilvēkiem. Būtu pilnīgi sapratīgi valdības „20 eruo” akcijai (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/pensionetiem-senioriem-20-eiro-pabalstu-par-vakcinaciju-decembri-ieskaitis-automatiski.a431453/) pievienot arī D vitamīna skrīningu un pašu D vitamīnu, zinot, ka D vitamīns būs kā prevencijas līdzeklis ne tikai infekciju saslimšanām, bet arī osteoporozes un kardiovaskulārajām saslimšanām.
D vitamīns strādā kā imūnās sistēmas mediators, lai regulēt iekaisuma citokīnu izdali no imūnšūnām. Ja šis mehānisms tiek izjaukts, tad notiek tas, par ko nu jau daudzi ir dzirdējuši - citokīnu vētra, kas tālāk bieži rezultējās ar letālu iznākumu.
Mums ir bijis pietiekami daudz laika kopš kovidpandēmijas sākuma, lai paceltu D vitamīna līmeni līdz 50 ng/ml, vismaz pārsniedzot kritisko 30 ng/ml. Ja sabiedrība būtu informēta un līdzēstīga šajā jautājumā, tad daudzas nāves un smagās slimīgas gaitas varētu novērst un saslimšanu ārstēt ambulatorā pakalpojumu līmenī.
Tiem pacientiem, kuriem ir D vitamīna absorbcijas problēmas var dot D vitamīna aktīvo formu - kalcifediolu vai kalcitriolu, lai apietu aknu metabolismu un paceltu strauji D vitamīna līmeni asinīs. Ir pētījums, kas apraksta sakarību, ka jebkurš kovidinficētais, kas tiek stacionēts, bet saņēmis D vitamīna aktīvo formu, nenonāk intensīvās aprūpes palātā (https://www.ncbi.nlm.nih.gov/labs/pmc/articles/PMC7456194/)
Jauns pētījums no Turcijas apraksta, ka intensīva D vitamīna uzņemšana, lai sasniegtu vismaz 30 ng/ml, ievērojamami samazināja hospitalizācijas laiku un nāves risku, salīdzinot ar pacientiem, kas nesaņēma D vitamīnu. (https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/34836309/)
Ja valdība ir noteikusi, ka darbu var turpināt tikai vakcinēti cilvēki, par saprāta esamību liecinātu tas, ka valdība noteiktu arī minimālo D vitamīna līmeni, ar kuru būtu iespējams turpināt darbu. Tātad var uzskatīt, ka cilvēkiem ar optimālu D vitamīna līmeni imunitāte ir labā līmenī, un iespēja pārnest kovidu ir maza zemās vīrusa slodzes dēļ, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies, bet D vitamīna līmenis ir zems. Pēc 23 publicētiem pētījumi ar 11901 pacientu tika secināts, ka cilvēkam, kam ir zems D vitamīna līmenis, vidēji ir 3,3 reizes lielāks risks saslimt ar kovidu, salīdzinot ar cilvēku, kuram D vitamīns ir optimālā līmenī. (https://onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.1111/ijcp.14675)
Vīruss mūs ir skāris visās vecuma grupās, katrā mājsaimniecībā ir tiešs vai netiešs vīrusa postījums, vai tā būtu infekcija pati par sevi, pazaudēts darbs, sagrauts bizness, pieaugoša vispārēja spriedze un mentālo problēmu saasināšanās līdz pat pašnāvībām.
Par daudziem valdības lēmumiem un taktiku var diskutēt, bet kamēr visa uzmanība tiek veltīta vakcinācijai kā aisberga redzamajai daļai, tikmēr būtiskām kollaterālām prevencijas un agrīnas ārstniecības iespējām diemžēl nepietiek ne jaudas, ne izpratnes. Un tomēr - vai ir kāda iespēja parādīt un pierādīt D vitamīna nozīmīgumu?
