Vija Beinerte: Uzticības krīze, tās paradoksi un mācība. Kurš zinātnieks pārstāv zinātni, kurš – sazvērestības teorijas?

Vairāk nekā trīs miljoni inficēto diennaktī! Turklāt patiesais skaits varētu būt vēl lielāks, jo daudzi inficēšanās gadījumi paliek neatklāti – ne vien statistikai, bet arī inficētajiem pašiem. Te taču kliegtin jākliedz: “Šausmas, mēs visi nomirsim!” Nekavējoties jāpiesakās uz trešo vai ceturto devu, jānopērk griķi, jāieslēdz televizors un jāizslēdz loģikā domāšana. Lai tad, kad valdība paziņos savu kārtējo lēmumu, nerastos virkne neērtu jautājumu.

Pirmais paradokss

Pagājušajā gadā pasaulē ir miruši 120 miljoni cilvēku, no tiem Covid-19 kā nāves iemesls ir minēts 5,4 miljoniem. Pat ja ir notikuši pierakstījumi - cilvēks nomirst no šautas brūces vai iet bojā autoavārijā, taču kā nāves iemesls miršanas apliecībā tiek ierakstīts Covid-19 (abi šie gadījumi ir reāli!) -, saskaņā ar oficiālo statistiku vīruss slepkava ir paņēmis 4,5 procentus no kopīgā aizgājēju skaita.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā līdz šim ar vīrusu SARS-CoV-2 inficēti ir 355 tūkstoši, no kuriem ar vai no Covid-19 miruši 4828. Tātad nāvīgās ligas mirstības procents Latvijā ir 1,36.

Salīdzinājumam: no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ik gadu mirst ap 16 tūkstošiem cilvēku, no tiem piektā daļa - vecumā līdz 64 gadiem. “Standartizētā mirstība (līdz 64 gadu vecumam) no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir trīs reizes augstāka nekā vidēji ES valstīs un augstākā Baltijas valstīs,” teikts sabiedrības veselības datu analīzē.

Otrs paradokss

Par krīzi medicīnā un par atbildīgo ierēdņu un amatpersonu nekompetenci Latvijā tiek runāts jau gadiem. Igaunijā obligātā valsts veselības apdrošināšana darbojas kopš 1993. gada, Lietuvā kopš 1998. ga­da, bet Latvijā tādas nav joprojām. Gluži tāpat kā joprojām nav sakārtota veselības aprūpes sistēma kopumā. 2019. gadā premjers Kariņš pa vairākiem lāgiem grasījās to “optimizēt”, slēdzot pusi no Latvijas slimnīcām. Nepaguva, sērga iztraucēja iecerēto.

Katastrofāli trūkst mediķu. Neadekvāta atalgojuma dēļ daudzi speciālisti ir spiesti doties strādāt uz ārzemēm. Pēc Pasaules bankas datiem medmāsu un vecmāšu skaits pret 1000 iedzīvotājiem 2017. gadā Igaunijā bija 11,2, Lietuvā 9,8, Latvijā 4,8. Savukārt ārstu skaits pret 1000 iedzīvotājiem Lietuvā bija 6,4, Igaunijā 4,5, Latvijā 3,2 (Worldbank).

Tagad situācija ir kļuvusi vēl dramatiskāka. Mediķi ir pārslogoti. Veseli, bet nevakcinēti nestrādā, tāpēc ka ir “atstādināti”, savukārt divreiz un pat trīsreiz vakcinētie nestrādā, jo slimo ar Covid-19.

Stājoties amatā, Pavļuts sevi nosauca par “krīzes ministru”. Nepaskaidrojot, vai viņa uzdevums ir krīzi uzveikt vai padziļināt. Dānijā mirstības procents no Covid-19 ir 0,25, Igaunijā 0,64, Lietuvā 1,22, bet Latvijā - kā jau minēju - 1,36, kas ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā.

Trešais paradokss

2021. gada janvārī recenzētā, akadēmiskā medicīnas izdevumā “The American Journal of Medicine” 23 augstākās raudzes ārsti publicēja rakstu “Patofizioloģiskā bāze un loģisks pamatojums agrīnai ambulatorai pacientu ārstēšanai no SARS-CoV-2 (Covid-19) infekcijas”, kur tika atklāts, kāpēc laikus sniegta medicīniska palīdzība ļauj samazināt hospitalizāciju skaitu par 85 procentiem, kā arī izvairīties no ielaistas slimības izraisītām blaknēm. Taču Pasaules Veselības organizācija un ASV valdība izlikās šos zinātniekus nedzirdam. Bet platstraumes mediji metās viņus apklusināt un nomelnot.

Arī Latvijā tie ārsti, kas dalās pieredzē par ambulatoru palīdzību kā reālu ieroci cīņā ar Covid-19, tiek iekļauti “melnajos sarkstos”, publiski kaunināti un terorizēti. Bet Veselības ministrijai joprojām nav skaidru vadlīniju. Ģimenes ārsti labākajā gadījumā pa telefonu dod norādes, kā mazināt slimības simptomus, nevis cīnīties pret slimību pašu. Un ja nemitīgi biedētā un gurdinātā pacienta imūnsistēma nespēj uzveikt vīrusu, viņš tiek hospitalizēts.

Ceturtais paradokss

Tas, ka vakcināciju nedrīkst veikt epidēmijas laikā, pieder pie imunoloģijas ābeces patiesībām. Vakcinācija pret gripu vienmēr notiek pirms gripas sezonas, nevis sezonas laikā, jo tad, kad sākusies epidēmija, mediķi nevar būt droši, ka pacients, ierodoties uz vakcināciju, pa ceļam (sabiedriskajā transportā vai poliklīnikas liftā) nav saskāries ar infekciju. Jo organisms, cīnoties ar iešļircināto infekciju, nav spējīgs pretoties no apkārtējās vides saņemtajai infekcijai. No tā brīdina speciālisti, kuru viedokļus platstraumes mediji neatskaņo.

Konkrēts piemērs. Latvijas lauku pansionāts ar apmēram 85 iemītniekiem pašā epidēmijas sākumā piedzīvoja Covid uzliesmojumu. Toreiz, kad neviens vēl nebija vakcinēts, neviens no iemītniekiem nenomira. 2021. gada rudenī visi pansionāta iemītnieki un darbinieki tika vakcinēti vai revakcinēti. Apmēram nedēļu pēc vakcinācijas pansionātā izcēlās jauns Covid uzliesmojums. Rezultātā mēneša laikā no Covid tur nomira vienpadsmit cilvēki (medicīniski apstiprināta diagnoze) - nomira no to tā, pret ko tika vakcinēti. Un vēl citi izslimoja to smagā formā, iegūstot nopietnus plaušu bojājumus. Šī informācija ir pilnībā uzticama, es to zinu no droša pirmavota bez starpniekiem.

Īstenībā šai būtu jābūt nacionāla mēroga ziņai, kam jāparādās “Panorāmā”. Bet tā vietā “Panorāma” parādīja ministru prezidenta ieteikumu visiem pirms Ziemsvētkiem savakcinēties, jo tas pasargāšot no saslimšanas.

Piektais paradokss

Kad biju veiksmīgi pārslimojusi Covid un jau dzīvoju zaļajā režīmā, saņēmu vēstuli no Nacionālā veselības dienesta: “Jūsu vakcīna pret Covid-19 Jūs joprojām gaida!” Otrā pusē lieliem burtiem bija rakstīts: “Oktobrī no katriem desmit kovida pacientiem slimnīcās deviņi nebija vakcinējušies” (vārds “deviņi” izcelts). Un lai būtu pavisam skaidrs, zem uzraksta “Stacionēto Covid-19 pacientu struktūra” attēls ar deviņiem sarkaniem un vienu zaļu cilvēciņu.

Tanī paša dienā piezvanīju uz slimnīcu un uzzināju, ka Covid nodaļā atrodas desmit pacienti, no kuriem pieci pilnībā vakcinēti, divi daļēji vakcinēti un trīs nevakcinēti. Vēl pēc nedēļas Covid nodaļā bija seši pacienti, no kuriem pieci vakcinēti.

Vai pētniecības centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuālās laboratorijas "Re:Check" žurnālistes, kas cīnās pret Kremļa dezinformāciju, nevarētu sākt cīņu arī pret Latvijas valdības izplatīto dezinformāciju un iedzīvotāju maldināšanu?

Sestais paradokss

Jau vairāk nekā gadu virusoloģijas milži dr. Melouns (ārsts un infekcijas slimību pētnieks, mRNS vakcīnu tehnoloģiju izgudrotājs), dr. Montanjē (virusologs, Nobela prēmijas laureāts, Pastēra institūta profesors), dr. Martins Kuldorfs (Hārvardas profesors, biostatistiķis un epidemiologs), dr. Gērts vanden Bose (infektologs, bijušais Vācijas Infekciju pētījumu centra Vakcīnu attīstības biroja vadītājs, vecākais Ebolas vīrusa programmas vadītājs Ženēvas Globālo vakcīnu un imunizācijas aliansē) un vēl daudzi citi, riskējot ar karjeru un reputāciju, brīdina, ka šīs vakcīnas neaptur sērgu, turklāt padara vīrusu lipīgāku un agresīvāku.

Pagājušā gada 6. martā dr. Gērts vanden Bose atklātā vēstulē aicināja Pasaules Veselības organizāciju sarīkot zinātnisku diskusiju par šo tematu. Taču PVO izlikās aicinājumu nedzirdam.

Dr. Montanjē 21. martā nosūtīja Izraēlas prezidentam un Augstākajai tiesai atklātu vēstuli, kur kodolīgi un pa punktiem pamatoja, kāpēc atbalsta Izraēlas zinātnieku un mediķu petīciju par vakcinācijas izbeigšanu.

Dr. Martins Kuldorfs 10. augustā programmā “American Thought Leaders” pasaules reakciju uz Covid-19 kvalificēja kā “lielāko sabiedrības veselības fiasko cilvēces vēsturē”.

Decembrī dr. vanden Bose atkārtoti vērsās pie PVO: “Ir pienācis laiks atzīt, ka jūsu masu vakcinācijas programma, kuras mērķis bija apturēt Covid-19 pandēmiju, ir pilnībā izgāzusies."

Jo realitāte ir apliecinājusi, ka šīs vakcīnas nepasargā no inficēšanās, transmisijas un nāves, kā arī nenodrošina solīto kolektīvo imunitāti.

Bet ir arī laba ziņa. Ļoti laba ziņa. Dr. vanden Bose redz risinājumu: “Tā kā omikrona variantam piemīt augsta rezistence pret vakcīnu antivielām, tiek atbrīvotas dabiskās antivielas, kas beidzot var ļaut arī vakcinētajiem likvidēt vīrusu, kontrolēt vīrusa pārnesi un radikāli samazināt vīrusa izplatību, kā tas notiek ar veseliem nevakcinētiem cilvēkiem. Īsāk sakot, rezistence pret omikrona variantu nozīmē, ka vakcinētajos tiek atraisīts milzīgs potenciāls un vakcinētie faktiski atgūst savu dabisko imūno antivielu funkcionalitāti. Tas, protams, radīs kolektīvo imunitāti, jo kolektīvajai imunitātei ir nepieciešams tāds imunitātes veids, kas var sterilizēt vīrusu, lai ievērojami samazinātu tā pārnesi. (..) Tāpēc ir ļoti, ļoti svarīgi likt cilvēkus mierā, likt mierā bērnus un ļaut vīrusam izplatīties. Tāpēc mums nevajadzētu vakcinēties pret omikrona variantu un nevajadzētu noteikt karantīnu.”

Zīmīga detaļa: Klauss Švābs Covid-19 redz kā “iespēju logu” pārejai uz “jauno pasaules kārtību”, jo pēc viņa prognozēm sērga ir, būs un paliks, bet dr. vanden Bose omikrona variantu redz kā “iespēju logu” sērgas uzveikšanai.

Septītais paradokss

Vakcīnu ražotāji neuzņemas atbildību par iespējamām vakcīnu blaknēm. Vakcīnu ražotāju līgumi ar pasaules valstu veselības ministrijām netiek publicēti. Savukārt vakcīnu blaknes lielā daļā gadījumu tiek kvalificētas kā sagadīšanās vai pat viltus ziņa.

Kopš 2021. gada vidus nu jau vairāk nekā 370 sportistu, lielākoties jauni cilvēki, ir miruši no pēkšņas sirds apstāšanās. Viņi visi pirms tam bija saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu.

Situācija ir tik neparasta un satraucoša, ka Mets Le Tisje, britu futbola veterāns, ir lūdzis veikt izmeklēšanu: “Es neesmu pret vakcīnām, es arī neapgalvoju, ka visi šie gadījumi ir saistīti ar vakcīnām, taču tas, kas notiek, nav normāli.”

Pirms neilga laika Francijas tiesa noraidīja kādas ģimenes prasību pret apdrošināšanas kompāniju, kas atteicās izmaksāt kompensāciju par viņu tuvinieka nāvi, ko bija izraisījusi vakcīna pret Covid-19. Tiesnesis atzina, ka “šī nāve ir pielīdzināma pašnāvībai”, bet pašnāvniekiem un cilvēkiem, kas piedalās medicīniskā eksperimentā, apdrošināšanas kompensācija netiek izmaksāta.

Šā gada 17. janvārī ASV senatora Rona Džonsona sarīkotajā paneļdiskusijā “Covid-19: otrs viedoklis” advokāti Toms Rens un Li Dandasa minēja konkrētus faktus, kas liecina, ka Aizsardzības departaments ir slēpis datus par vakcīnu izraisītu spontāno abortu, ļaundabīgu audzēju un neiroloģisku bojājumu masīvu pieaugumu, kā arī slēpis projekta “Salas” apkopotos datus, kas liecina, ka 71 procentu jauno Covid gadījumu un 61 procentu hospitalizāciju veido pilnībā vakcinētie. Bruņotajos spēkos līdz 2020. gadam dažādu akūtu saslimšanu skaits bija ap 1,7 miljoniem. 2020. gadā, kad vēl nebija vakcīnu, no Covid nomira 12 karavīri. Pēc vakcinēšanas 2021. gadā desmit mēnešos akūtu saslimšanas gadījumu skaits Bruņotajos spēkos pieauga līdz 22 miljoniem.

Dr. Pīters Doši, izdevuma "The British Medical Journal" redaktors, zāļu aprobācijas un ar to saistīto datu analīzes eksperts, 2021. gada 2. novembrī vakcīnu blaknēm veltītā paneļdiskusijā uzsvēra: “Dati ir fundamentāls priekšnoteikums zinātnes procesam, tāpēc tiem ir jābūt pieejamiem. Taču Covid-19 vakcīnu dati nav pieejami. Ja jūs gribat izanalizēt datus par “Pfizer” vakcīnām, jums nāksies gaidīt līdz 2025. gada 25. maijam. “Moderna” un “J&J” pieļauj iespēju publiskot datus 2022. gada nogalē, kad būs beigušies izmēģinājumi. Jā, izmēģinājumi tiešām vēl nav beigušies, un dati tiešām nav pieejami. Ja dati tiek slēpti, tā nav zinātnē balstīta pieeja. Tomēr miljoniem cilvēku tiek nevis lūgti, bet spiesti vakcinēties. Lai kādu vārdu jūs izvēlētos šās situācijas raksturojumam, ja nav datu, tā nav zinātne.”

Tāpēc “The British Medical Journal” šā gada 19. janvāra ievadrakstā pieprasa pilnīgu un tūlītēju visu ar Covid-19 vakcīnām un ārstēšanu saistīto datu publiskošanu.

Tikmēr Latvijā cilvēkiem, kas atsakās vakcinēties ar preparātu, kura iedarbība nav pārbaudīta vismaz piecu gadu garumā, tiek liegta iespēja strādāt un saņemt virkni pakalpojumu. Jautājums: ar ko nevakcinēts, bet vesels cilvēks, ir bīstamāks par vakcinētu? Un ar kādu “zinātni” var attaisnot pašreizējās valdības īstenotās represijas un diskrimināciju pret nevakcinētajiem?

Astotais paradokss

Piespiedu vakcinācijas un cilvēku segregācijas pretinieki Latvijā tiek pasludināti par Kremļa aģentiem, Krievijā par Rietumu aģentiem, bet Rietumos par sazvērestības teoriju izplatītājiem.

Devītais paradokss

Pagājušā gada nogalē klajā ir nākusi Roberta F. Kenedija jaunākā, jurista un demokrātu partijas biedra, grāmata “Īstais Entonijs Fauči: Bils Geitss, “Lielā farma” un globālais karš pret demokrātiju un sabiedrības veselību”, kas īsā laikā kļuvusi par bestselleru, savukārt tās autors jau ir pasludināts par sazvērestības teoriju vērpēju.

“Farmācijas finansētie platstraumes mediji ir pārliecinājuši miljoniem amerikāņu, ka doktors Entonijs Fauči ir varonis. Lai gan viņš ir kaut kas pavisam cits,” teikts grāmatas ievadā.

Atklātībā ir nākuši fakti, kas liecina, ka dr. Fauči, imunologs, ilggadējs ASV Nacionālā alerģiju un infekcijas slimību institūta direktors un valsts prezidenta galvenais medicīniskais padomnieks, ir maldinājis sabiedrību. Vispirms viņš noliedza savu saistību ar Uhaņas laboratoriju, tad noliedza, ka šajā laboratorijā ir veiktas manipulācijas ar mērķi padarīt dabā sastopamos vīrusus lipīgākus un cilvēkam bīstamākus. Taču fakti nepārprotami liecina, ka Uhaņas laboratorija kopš 2014. gada ir saņēmusi dr. Fauči vadītā institūta finansējumu un manipulācijas ar koronavīrusiem ir notikušas par amerikāņu nodokļu maksātāju naudu.

Ir atklājies arī tas, ka 2020. gada 19. februārī izdevumā “The Lancet” publicēto 27 ekspertu vēstuli, kur tika noliegta jaunā vīrusa saistība ar Uhaņas laboratoriju (Fauči uz to mēdza atsaukties kā uz neapstrīdamu argumentu), ir uzrakstījis un tai parakstus noorganizējis dr. Pīters Dezeks, kas pats personiski ir saistīts ar Uhaņas laboratoriju un ir saņēmis Fauči piešķirto finansējumu.

Analizējot Fauči ietekmes fenomenu, Kenedijs norāda, ka viņš, būdams ierēdnis, ik gadu sadala vairāk nekā 6 miljardus dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas zinātniskiem pētījumiem. Tas nodrošina viņam ietekmi pār slimnīcām, universitātēm, žurnāliem un tūkstošiem ārstu un zinātnieku, kuru karjeru un vadītās iestādes viņš var vai nu sagraut, vai virzīt un atalgot.

Īpašu vērību Kenedijs pievērš faktam, ka Fauči kopš 2000. gada cieši sadarbojas ar Bilu Geitsu: “Finansējuma piesaiste un rūpīgi koptas personiskas attiecības ar valstu vadītājiem un lielajiem medijiem ir nodrošinājušas aliansei “Pharma-Fauci-Gates” iespēju noteikt globālo veselības politiku.”

Un vēl kāda zīmīga detaļa. 2015. gadā Bils Geits tehnoloģiju, izklaides un dizaina programmā TED pavēstīja, ka iespējamā globālā katastrofa būs nevis karš, bet pandēmija: “Ja nākamajās desmitgadēs kaut kas nogalinās vairāk par 10 miljoniem cilvēku, tas visticamāk būs ļoti lipīgs vīruss.”

Desmitais paradokss

COVAX jeb Covid-19 vakcīnu globālā piekļuve ir akcionāru grupa, ko dibinājušas divas citas akcionāru grupas - “Gavi” (Vakcīnu Alianse) un CEPI (Inovāciju koalīcija gatavībai epidēmiju gadījumā) partnerībā ar PVO. Abas šīs grupas ir cieši saistītas arī ar Pasaules Ekonomikas forumu, kas ir viens no CEPI dibinātājiem, ar Bila un Melindas Geitsu fondu, kā arī ar uzņēmumiem “Pfizer”, “GlaxoSmithKline”, “AstraZeneca” un “Johnson & Johnson” gan caur ražotāju partnerību (“Gavi”), gan kā “atbalstītāji” (CEPI). Un lai gan finansējumu COVAX saņem galvenokārt no pasaules valstu valdībām, tā ieviešanu pārrauga šīs korporatīvās koalīcijas.

2021. gada pavasarī Džordžs Soross un Bils Geitss iegādājās kompāniju “Mologie“, kas ražo un izstrādā ātrās testēšanas tehnoloģijas. Tagad kompānija ir pārveidota par sociālu uzņēmumu un pārsaukta par “Global Access Health”.

“No 2020. gada marta līdz 2021. gada novembrim desmit pasaulē bagātākie cilvēki savu labklājību ir vairāk nekā divkāršojuši - no 700 miljardiem uz 1,5 triljoniem dolāru,” ir teikts labdarības organizāciju apvienības “Oxfam” ziņojumā, kas publiskots šā gada 17. janvārī Berlīnē. Saskaņā ar “Oxfam” rīcībā esošiem datiem 55 tūkstoši pasaulē bagātāko cilvēku šajā laikā ir palielinājuši savu bagātību par 14 procentiem, kas ir vairāk nekā pēdējos 14 gados, kopā ņemot.

"Diemžēl vakcīnu ražotāju galvenais uzdevums ir nevis apkarot slimības, bet gan gūt peļņu." Tā 2000. gadā 20. aprīļa publikācijā laikrakstā "Diena" rakstīja dr. Uga Dumpis. 2021. gadā dr. Dumpis apgalvoja, ka vakcīnas pasargā no smagas Covid-19 gaitas un nāves. Kurā gadījumā dr. Dumpja teiktais vērtējams kā zinātne un kurā - kā sazvērestības teorija?

Vienpadsmitais paradokss

“Viena no skarbākajām vēstures mācībām: ja esat pietiekami ilgi ļāvušies maldināmi, sākat noraidīt visus pierādījumus tam, ka esat maldināti. Jūs vairs nevēlaties noskaidrot patiesību. Ir pārāk sāpīgi atzīties, pat sev pašam. Ja esat devuši šarlatāniem varu pār sevi, gandrīz nekad nespēsiet to atgūt.” Karls Sagans, “Dēmonu vajātā pasaule”.

Divpadsmitais paradokss

Sērgas laika valdības rīkojumi un lēmumi šķiet haotiski, neloģiski un irracionāli, ja domājam, ka tās mērķis ir nācijas veselība un labklājība. Bet ja uz mirkli pieļaujam iespēju, ka valdības mērķis ir sagraut gadiem neveiksmīgi reformēto un deformēto veselības aprūpi un izglītību, iznīcināt mazo un vidējo biznesu, iedzīt cilvēkus izmisumā, bet valsti - nepaceļamu ārējo parādu jūgā, tad tās lēmumi kļūst loģiski un konsekventi. Taču tas, protams, nav ne fakts, ne viedoklis - bet gan tikai satraukumā izteikts minējums.

Ko darīt?

Ir teikts: “Koku būs pazīt no tā augļiem”. Un vēl ir teikts, ka “labs koks nevar nest nelabus augļus un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.” Tas jāpatur prātā, kad rudenī būs jāvēlē nākamā Saeima.

Bet līdz tam galvenais, ko varam darīt, ir stiprināt kopības sajūtu - ģimenē, starp draugiem un domubiedriem un pat ar nejauši satiktiem svešiniekiem. Šis laiks daudziem ir nodarījis lielu netaisnību. Atņēmis vieniem veselību, citiem tuviniekus, vēl citiem iespēju pelnīt iztikas līdzekļus. Tāpēc ievērosim ne vien sevi, bet arī tos, kam klājas grūtāk nekā mums - ar ko varam viņiem palīdzēt?