Vispirms rokdarbi man asociējās ar mācību priekšmetu skolā. Ar aplikāciju papīru, šķērēm un līmes zīmuli. Tad mājturībā tie kļuva par tamborēšanu un adīšanu.
Uzreiz jāsaka, ka neesmu nekāda "rokdarbniece", vismaz šī vārda klasiskā nozīmē, kas iesēdies apziņā. Es ikdienā neadu, netamborēju, nešuju. Man nekad neizdevās taisni nogriezt apsveikuma kartītes malu, tāpēc Māmiņu dienā mana mamma saņēma nedaudz "šķībāku" apsveikumu. Arī adīšana un tamborēšana prasa pacietību, kuras man nav. Un šīs pacietības trūkuma dēļ ilgu laiku no rokdarbiem kā tādiem biju novērsusies. Galu galā arī veikalos nu jau var nopirkt teju visu, kāpēc tērēt laiku, kura jau tā šķiet, ka ir par maz? Tomēr nekad nesaki "nekad".
Iet laiks un līdz ar to mainās arī vēlmes. Arvien biežāk gribas kādu garāku vakaru aizpildīt ar mērķtiecīgu darbošanos. Taču atšķirībā no pacietīgiem, gribas teikt - kārtīgiem rokdarbniekiem, man nepieciešams, lai process ir gana vienkāršs, ātrs, labākajā gadījumā izmantojamie materiāli ir mājās pieejami un rezultāts ir gana pievilcīgs.
Atzīšos, ka man vistuvākie ir tie rokdarbi, kuros iespējams atrast mantām, kuras vairs ikdienā neizmanto, jaunu pielietojumu. Nesen jau padalījāmies ar eksperimentu, kurā veidoju ķirbju dekorus no novalkāta apģērba.
Rudens nav iedomājams bez lapām, bet vai zināji, ka no tām var viegli radt arī auskarus? Es sev divus pārus uztaisīju un rezultāts pārsteidza pašu.
Vecmammas veco servīzi pārvērtu tējas ballītes dekoros, ko izmantoju gan savai dzimšanas dienai, gan kā skaistu dekoru uz palodzes.
Pirms diviem gadiem Ziemassvētku eglei izveidoju rotājumus no makaroniem, ar kuriem egle rotāta visu šo laiku. Ziemassvētkiem pati izveidoju arī savu Adventes kalendāru no sērkociņu kastītēm, bet pērn izmēģināju arī no mīklas radīt "ģipša izlējumu".
Būtībā visi šie darbiņi tapuši no mājās pieejamiem materiāliem un par daudzu rezultātu biju pati pārsteigta. Es saprotu, ka vabrūt daudziem tā šķitīs tāda "ampelēšanās", bet, manuprāt, ikviens darbiņš, ko esi radījis savām rokām, tomēr ir īpašāks par veikalā nopirktu plastmasas gabalu. Arī kvalitātes ziņā.
Novērojams, ka arī pasaulē arvien cilvēkus interesē rokdarbi, taču "jaunās krāsās" - angliski tos dēvē populārajā saīsinājumā "diy" (do it yourself- pagatavo pats) vai par "crafts" (amatniecība, rokdarbi). Arvien vairāk tiek domāts, kā no būtībā atkritumiem radīt jaunas lietas, lai padarītu to izmantošanu ilgtspējīgāku, piemēram, plastmasas pudeles, no kurām var izveidot ne tikai vāzes un glāzes, bet ar puķu podus, pulksteni un rotas. No plastmasas salmiņiem var izveidot pogas, Ziemassvētku rotājumus vai galda paliktni. Pati izmēģināju no plastmasas korķiem radīt krūzes paliktni.
Tādam beigu kopsavilkumam gribas teikt, ka arī laikā, kad šķiet, ka visi kaut kur skrien un vārdi "man nav laika" dzirdami biežāk par "paldies" un "lūdzu", vienmēr ir iespējams atrast veidu, kā papildināt savu radošumu. Un šādi "ātrie" projekti, kas patiesībā padarīs labāku arī vidi un mazinās atkritumu kalnus - kaut vai niecīgi, - ir, manuprāt, lielisks rokdarbu pārtapšanas veids. Nav jau izslēgts, ka vēl pēc kāda laiciņa manas rokas tomēr atradīs tās adāmadatas vai tamborējamās adatas un nodosies arī ilgstošākiem projektiem, kas prasa laiku, pacietību un lielāku rūpību.
