Sabiedrība nemierā ar pašreizējo situāciju dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

 

Vai Latvijā viss kārtībā dzīvnieku aizsardzības jomā – likumdošanā, vainīgo saukšanā pie atbildības, sodu piemērošanā, sabiedrības izglītošanā? Vai atbildīgās institūcijas patiešām vienmēr darbojas dzīvnieku aizsardzības interesēs?

Diemžēl joprojām regulāri atkārtojas gadījumi, kad dzīvnieku mocītāji netiek saukti pie atbildības un dzīvnieki paliek viņu īpašums, pakļauti arī turpmākai mocīšanai.

Aktīva sabiedrības iesaistīšanās liecina, ka cilvēki nav apmierināti ar šādu situāciju - pēdējā pusgada laikā iesniegtas 2 “Mana balss” iniciatīvas, kas iestājas par dzīvnieku aizstāvību un savākušas daudzus tūkstošus balsu: “Bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem” (15674 balsis) un “Par lūšu medību aizliegumu”(12061 balss).

Diemžēl nozares atbildīgā ministrija - Zemkopības ministrija nesaskata nepieciešamību pēc būtiskiem uzlabojumiem likumdošanā un tos neatbalsta, gadiem turpinot iedibināto praksi lielāku uzmanību pievērst sekām, tas ir, dzīvnieku patversmēm, nevis problēmas cēloņiem - dzīvnieku pavairotāju normatīvā regulējuma izstrādei un soda neizbēgamības nodrošināšanai.

Tāpēc nodibinājums “dzivniekupolicija.lv”, apvienojot 26 dzīvnieku aizsardzības organizācijas, radušas atbalstu Saeimas deputātu vidū, lai rosinātu izmaiņas likumdošanā gan attiecībā uz tiesisko regulējumu, gan tā piemērošanu.

Rīt, 01.06.2021. notiks Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēde, kurā tiks skatīti arī 7 Saeimas deputātu priekšlikumi likumdošanas izmaiņām un kurā ceram uz deputātu atbalstu.

Lai izpētītu pašreizējo situāciju un problēmas dzīvnieku aizsardzības jomā, nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” sadarbībā ar Latvijas Juristu biedrību un Tiesībsarga biroju ikgadējo Juristu Dienu ietvaros 30.04.2021.g. aicināja nozares ekspertus un interesentus uz diskusiju “Cietsirdība pret dzīvniekiem - tiesiskais regulējums, nodarījuma sastāvs, sodi, to piemērošana”.

Iezīmēti aktuālākie darbības virzieni, lai kopīgiem spēkiem panāktu, ka tiesiskais regulējums un tā piemērošana darbotos gan sabiedrības interesēs, gan dzīvnieku aizsardzības mērķiem:

  • nepieciešamība pēc obligāta papildsoda - aizliegums turēt dzīvnieku - tiešas un nepārprotamas noteikšanas Krimināllikumā 230.panta sankcijā;
  • dzīvnieka kā lietas statusa pārskatīšana Civillikumā, sekojot citu valstu praksei dzīvniekus izdalīt no lietu statusa kā justspējīgas būtnes;
  • vajadzība konkretizēt “cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvnieku” definīciju, pazīmes, kas ļautu pamatoti kvalificēt darbību/bezdarbību kā administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu;
  • būtu definējama arī “dzīvnieka spīdzināšana”;
  • dzīvnieka izņemšanas un dzīvnieka konfiskācijas administratīvo pārkāpumu procesā un kriminālprocesā piemērošanas problēmu risināšana;
  • nepieciešami grozījumi MK noteikumos par administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās izņemto dzīvnieku glabāšanu;
  • cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem novērtēt atbilstoši sabiedriskās drošības apdraudējumam (priekšlikums iekļaut to prioritāro lietu sarakstā, izpētot piemērošanas praksi, izstrādājot vadlīnijas prokuroriem vienveidīgai, efektīvai rīcībai KL 230.panta piemērošanā);
  • pārskatīt kompetences sadalījumu, izmeklēšanas darbības par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku uzticot policijai, nevis PVD;
  • panākt soda neizbēgamību - būtiska ir sodu stingrība, sodu piemērošana un sodu izpilde.

Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” sagatavojis detalizētu šīs diskusijas kopsavilkumu, kurš tiks izsūtīts iesaistītajām institūcijām.

“dzivniekupolicija.lv” konkursā ieguvusi finansējumu AIF projekta ietvaros, lai uzlabotu situāciju dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā normatīvo aktu līmenī.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas paļaujas, ka deputāti atzīs steidzamu nepieciešamību uzlabot dzīvnieku aizsardzības jomu, uzliekot par pienākumu valdībai uzlabot vai radīt virkni jaunus MK noteikumus, kas regulētu dzīvnieku audzētāju rūpalu, uzlabotu dzīvnieku apzīmēšanas, reģistrēšanas kārtību un dzīvnieku labturības prasības, kā arī nepieļautu veselu mīļdzīvnieku likvidēšanu tā saucamās dzīvnieku pārprodukcijas un sabiedriskās kārtības lozungu ietvaros.

21.gs daudzas Eiropas valstis ir izvēlējušas daudz humānākus mehānismus, kā ierobežot dzīvnieku pamešanu un kā nodrošināt soda neizbēgamību dzīvnieku mocītājiem.

Ceram, ka arī Latvijā beidzot sāks vērtēt un piemērot ētisko aspektu, kā tas paredzēts Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā:

“Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.”

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!