Viedoklis par Salaspils kodolreaktoru – kārtējo reizi "viss ir izdarīts, bet nekas nav paveikts"
Mani, kā vietējo uzņēmēju uztrauc situācija par Salaspils atomreaktoru. Varētu, protams, ironizēt par to, ka katram cienījamam projektam ir nepieciešams laiks, lai ieskrietos un 21 gads no reaktora apstādināšanas tāds sīkums vien ir. Galvenais, ka publiskajā telpā ik pa pāris gadiem tiek ziņots – viss ir lieliski, kāds aktīvi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) par šo jautājumu domā.
Tikko publiskajā telpā izskanēja paziņojums, ka ir noticis būtisks pavērsiens- esot noticis iepirkuma konkurss, kurā uzvarējis kāds vietējais uzņēmums, kurš nākamo divu gadu laikā par 2,189 miljoniem eiro sarēķinās, cik tad ir to radioaktīvo būvgružu un kā tos pareizi demontēt. Nenoliedzami, ļoti vērtīga informācija. Tikai ko mēs tālāk ar to visu darīsim? Kāds var konkrēti pateikt un uzņemties atbildību par saviem vārdiem?
Gribas vēl tikai atgādināt, ka Baldonē uz šo brīdi joprojām nav uzbūvēta šim projektam paredzētā radioaktīvo materiālu glabātava. Savukārt iepriekš reaktora demontāžai piešķirtā nauda, tajā skaitā glabātuves izbūvei, ir "aiztecējusi" uz citiem projektiem tik raiti, ka būtu prieks skatīties, ja vien nebūtu tik skumji.
Mīļie draugi! Pa šiem gadiem ir notikusi radioaktīvā ūdens noplūde un ne reizi vien. Dažus simtus metrus no kodolreaktora zeme brūk iekšā, ko gudri vīri sauc par krasta procesu. Kodolreaktora tiešā tuvumā atrodas Salaspils pilsēta, kurā dzīvo 18 tūkstoši iedzīvotāju. Attopieties!
Ļoti gribas cerēt, ka dzīvē nekad nepiepildīsies situācija kā skarbajā jokā, kurā jautā - ar ko atšķiras vietējais Salaspils iedzīvotājs no iebraucēja? Kur atbilde seko, ka vietējais iedzīvotājs atšķirībā no iebraucēja naktī spīd....
