Rudenī notika pašvaldības vēlēšanas Rīgas pilsētā, kurās piedalījās nedaudz vairāk, kā 40% rīdzinieku. Iemeslus, kādēļ tik maza aktivitāte, jau daudzi speciālisti ir minējuši, bet man liekas, ka galvenais ir neticība politiķu solījumiem, jo pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tika sasolīti daudz visādi labumi, bet praktiski dzīvē realizēti netika.
Tāda pati situācija pašreiz izveidojusies Rīgas domē. Viens no būtiskiem pašreizējās valdošās koalīcijas politiķu solījumiem bija ,atdalīt lēmējvaru no izpildvaras. Par to pamatoti tika kritizēta iepriekšējā dome. Tomēr patreiz Rīgas domē notiek tieši pretēji. Faktiski katras deputātu komitejas,tātad lēmējvaras, tiešā uzraudzībā ir iedalīti visi departamenti un arī kapitālsabiedrības. Komiteju vadībā papildus priekšsēdētājiem, kā līdz šim bija, izveidoti arī apmaksāti vietnieki.
Kā kļuvis zināms, jaunpieņemtais pilsētas izpilddirektors, kuram pēc likuma vajadzētu būt galvenajam visas izpildvaras uzraugam, darbosies pilsētā amatu apvienošanas kārtībā. Citās iestādēs pieņemts šādu darbu dēvēt par pusslodzes darbu. Kā jau zināms likums par pašvaldībām paredz izpilddirektoram arī ,,dot rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem un organizēt teritorijas attīstības programmas projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu’’. Iepriekšējai domei un tās vadītājiem tika pamatoti pārmests, ka bija pārāk liela varas koncentrācija lēmējvaras rokās, diemžēl šīs domes sastāva deputāti ir vispār pārņēmuši izpildvaras funkcijas. Kā gan izpilddirektors un izpildinstitūcijas var veikt likumā paredzētās funkcijas, ja deputāti grib paši būt speciālisti visās jomās?
Šīs koalīcijas pārstāvētie politiskie spēki valdībā solīja samazināt ministriju skaitu, bet protams to neizdarīja. Toties Rīgas domē nodemonstrēja klaju nihilismu solījumiem un izveidoja vēl divas papildus vicemēra vietas. Solīja darbā izpildvarā pieņemt politiski neitrālus profesionāļus, bet patiesībā jau tagad redzams, ka vecie ar politisko piederību saistītie, nomainīti pret tieši vai netieši ar valdošajiem politiķiem saistītiem. Solījums rūpēties par rīdzinieku labklājību tika reducēts uz rūpēm pirmkārt par savu labklājību, jo atalgojums visiem domes vadītājiem tika ievērojami palielināts. It sevišķi negodīgi tas ir tagad, kad valstī daudzi cieš no pandēmijas. Parasti jau algas iestādēs un privātajās struktūrās palielina pēc sasniegtajiem darba rezultātiem.
Vai patreiz tiek risināti kādi globāli ar pilsētas attīstību saistīti jautājumi? Pirmais nopietnais darbs bija eksperiments ar Čaka ielas velojoslām. Pareizāk jau to būtu nosaukt par voluntāru pasākumu, kurā netiek ņemts vērā ne speciālistu viedoklis, un kā liecina aptaujas, arī iedzīvotāju un uzņēmēju viedoklis.
Pašreizējie valdošie politiskie spēki Rīgā solīja arī ieklausīties apkaimju iedzīvotāju viedokļos. Gribētu pieminēt vienu konkrētu gadījumu, kā tas notiek praksē. Blakus Āgenskalna tirgum ir Latvijas igauņu biedrības ēka, kura uzbūvēta pagājušā gadsimta sākumā par Latvijā dzīvojošo igauņu naudu. Piecdesmitajos gados šajā ēkā bija pirmā Latvijas televīzijas studija, blakus atrodas pirmais televīzijas tornis Rīgā. Dažus gadus šajā ēkā darbojās arī Latvijas Nacionālās operas un baleta teātris, laikā, kad tika remontēta tā ēka. LIB uzrakstīja vēstuli Rīgas jaunajai vadībai ar piedāvājumu izskatīt iespējas izmantot šo ēku apkaimes iedzīvotāju vajadzībām. Tomēr saņēma, faktiski formālu atbildi, ka šādas iespējas nav.
No 1.maija Rīgā tika veikta ATR, līdzīgi kā valstī, izveidojot Apkaimju iedzīvotāju centrus,tikai vēl lielākā steigā un nesagatavojot ekonomisko pamatojumu un nenosakot kritērijus pēc kuriem izvērtēt tās rezultātu. Vai vienkārši kā Čaka ielas gadījumā, kārtējais eksperiments? Var jau saprast,ka vajadzēja nomainīt Izpilddirekciju vadību un ielikt tur cilvēkus, kuri bija aktīvi pagājušo vēlēšanu kampaņā, bet vai tas nodokļu maksātājiem izmaksās mazāk. Diez vai? Centralizējot dažas funkcijas, kuras bija iepriekšējo izpilddirekciju pārziņā, izmaksas nesamazināsies, jo diez vai tiem departamentu darbiniekiem,kuri pārraudzīs teritorijas Bolderājā būs izdevīgi to darīt arī Juglā. Tātad jāveido papildus atsevišķa struktūra abās vietās.
Cik cilvēki strādās šajos centros, kas tos vadīs, kam pakļausies šie centri, kāda sadarbība ar domes vadību? Vai tiks veidots arī katram centram savs budžets? Vai veidojot centru radīsies papildus līdzekļi, lai risinātu problēmas, piemēram Jaunciemā? Bērnudārzs, bibliotēka, skola, pirts ēkas sakārtošana,teritorijas sakārtošana. Tās nepieciešamības šeit ir jau sen zināmas. Tikai vajadzēja uzklausīt esošo apkaimju biedrību aktīvistus pilsētā, apkopot tās vajadzības un paredzēt budžetā nepieciešamos līdzekļus. Vai tas, ka izveidos jaunus centrus,budžetā būs vairāk naudas? Diez vai? Tieši pretēji. Telpas, algas, transporta izdevumi. Tieši sabiedriski aktīvie cilvēki ir tie, kas var sniegt nepieciešamo informāciju un tam mūsdienu tehnoloģiskajā laikmetā nav nepieciešams veidot papildus struktūras.
No pagājušā gada vasaras bija zināms, ka Eiropas Savienība gatavo finansējumu Atveseļošanas un noturības programmā. Diemžēl, cik dzirdams publiski, ne Pagaidu administrācija ne viņu politiskie domu biedri jaunajā domē nav pacentušies sagatavot nopietnus projektu pieteikumus, lai saņemtu šo naudu.
Tāpat liekas,ka pasludinātā sadarbība ar Pierīgas pašvaldībām par sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošanu vēl vairāk veicinās rīdzinieku vēlmi pārcelties uz dzīvi ārpus Rīgas. Tallinā šādi risinājumi tika veikti kompleksi ar iedibināto bezmaksas sabiedrisko transportu pilsētas iedzīvotājiem. Tādā veidā Tallinā iedzīvotāju skaits palielinājās par vairākiem desmitiem tūkstošu.
Un vēl pēdējā informācija, kas pārsteidza mani. Šī valdošā koalīcija, pretstatā iepriekšējai, solīja vairāk uzmanības veltīt nacionālo jautājumu risināšanai gan izglītības gan kultūras jomā. Un tagad tiek apšaubīta iespēja atrast nepieciešamo finansējumu Nacionālā teātra piebūves būvniecībai.
Negribētos pieminēt vēl patiesi traģiskos notikumus ugunsgrēkā Merķeļa ielā, par ko būtu jāuzņemas zināma atbildība arī pašvaldībai.
Žēl, ka Latvija un Rīga vēsturiski visos laikos ir bijušas Baltijas valstu vadošajās pozīcijās, tagad nonākušas pēdējā vietā un šādi saimniekojot vēl ilgi nevarēsim konkurēt ar kaimiņiem.
Redzot, kas notiek Rīgas pilsētā pēc pašvaldības vēlēšanām, gribētos aicināt vēlētājus citās pašvaldībās būt aktīviem un piedalīties vēlēšanās, lai pilntiesīgi lemtu par sava novada likteni un izvēlētos tos politiskos spēkus, kas profesionāli ir pildījuši un pilda savus solījumus. Nevajadzētu paļauties uz to,ka visu izlems novada centra pilsētas iedzīvotāji un pagastu un ciemu iedzīvotāji nevar ietekmēt rezultātus. Man liekas,ka katram vēlētājam vajadzētu pacīnīties par savu politisko spēku, lai viņa viedoklis tiktu pārstāvēts pašvaldībā.