Augstpapēžu kurpes, svārki vai kleita un sarkana lūpu krāsa - pēdējo gadu trīs vaļi, uz kuriem balsta konceptu "sievišķība". Kamēr nenoliedzami visi trīs elementi kaut ko sakustina ikvienā sievietē, ne mums visām tie ir tik pašsaprotami ikdienas "rīki".
Pavasarī parasti sievietes tiek aicinātas "uzplaukt" ar spilgti sarkanām lūpām un iespēju pēc ziemas zābākiem kājas ietērpt augstpapēžu kurpēs. Jau drīzumā jūnijā startēs populārais 30 dienu izaicinājums dāmām - pirmo vasaras mēnesi pavadīt tikai svārkos un kleitās. Vienu reizi esmu pilnvērtīgi piedalījusies šādā izaicinājumā, kaut esmu absolūta bikšu nēsātāja. Tāpat man ir diezgan savādas attiecības ar lūpu krāsām, bet augstpapēžu kurpes nenēsāju vispār. Vai tāpēc neesmu sievišķīga?
Es nestaigāju augstpapēžu kurpēs. Vispār! Tas lielākoties ir ērtuma jautājums un arī auguma garums, kas gan jau atbilst vidējam (174 cm), liek šādos apavos justies kā "tornim". Par laimi es dzīvoju laikā, kad ir plašs zempapēžu vai bezpapēžu kurpju piedāvājums un tās ir patiesi pievilcīgas, turklāt man ļoti patīk vilkt kleitas un svārkus kopā ar baltām botām. Jā, iespējams, kājas izliekums nav īstais, toties vakarā nesmeldz kājas. Parasti problēmas vairāk sagādā svinīgie pasākumi, piemēram - izlaidumi, darba balles vai kāzas. Tā kā skolas laikā vēl sava apziņa veidojas, pakļāvos un uz izlaidumiem, žetonvakariem un citām ballēm vilku augstpapēžu kurpes. Esmu teju visā garumā slīpi izklājusies uz krēsliem savā žetonvakara kleitā, bet 9. klases izlaidumā, dodoties pēc diploma, kurpei noslīdēja siksniņa, kas nozīmēja, ka bija jāpieliek pārdabiskas pūles, lai nekur nepakluptu. Tētis pirms žetonvakara pat meta izaicinājumu, ka nevarēšu izturēt arī deju daļu ar šādām kurpēm. Iedarbojās spīts un apavus nepārvilku, taču neliegšos - lielākoties tie stāvēja uz skatuves malas, kamēr lēkāju basām kājām. Un šādi ir beigušās vairākas balles.
Paliekot vecākai, sapratu, ka man nav jāizliekas, ka augstpapēžu kurpes ir mani apavi, ja tajos nespēju justies ērti. Es neizjūtu to satriecošo sievišķības pieplūdumu. Nē. Es jūtos neērti un neveikli, visu laiku jāpiedomā pie gaitas, jo teikšu atklāti - izlaidumos viens no interesantākajiem procesiem ir vērot, kā skolas biedrenes, kuras ikdienā skraida kediņās, cenšas nenogāžoties tikt pēc diploma.
Tagad nevalkāju augstpapēžu kurpes pat īpašajos gadījumos, jo, pirmkārt, ir skaisti bezpapēžu apavi, otrkārt - ir garās kleitas. Un nevienos apavos neesmu jutusies tik sievišķīgi, brīvi un ērti kā bezpapēžu laiviņās ar smailu purngalu.
Pirms pāris gadiem ļāvos ar draudzenēm populārajam izaicinājumam un 30 dienas pavadīju svārkos. Paši zināt, kādi ir laikapstākļi jūnijā - saule, lietus, aukstums, karstums. Viss ko vien vēlies. Taču izaicinājums ir izaicinājums un tiešām 30 dienas apzinīgi staigāju svārkos un kleitās. Arī mājās. Izrādījās, ka skapī ir diezgan daudz kleitu un svārku, ko līdz tam valkāju retāk. Pēc izmēģinājuma secināju:
Tomēr rezultātā nekļuvu par kleitu un svārku nēsātāju, kurai bikses der tikai ārkārtējiem brīžiem. Arī biksēs un blūzē jūtos ļoti sievišķīgi. Dažreiz pat sievišķīgāk nekā kleitās un svārkos. Tāpēc esmu par līdzsvaru - skapī jābūt gan kleitām un svārkiem, gan vairākām biksēm, lai justos sievišķīgi.
Vēl viens "sievišķības elements", ko ikdienā izmantoju reti - lūpu krāsa. Taču sarkana lūpu krāsa manā kosmētikas maciņā ir. Un pāris reizes esmu to arī lietojusi. Atzīšos, ka man patīk tā "sarkano lūpu sajūta" - nevaru izskaidrot, kas tas ir, bet tāda ir. Taču ikdienā tomēr esmu par neuzkrītošu spīdumu vai vienkārši higiēnisko lūpu krāsu, jo tās liek justies ērti, nepiespiesti un sev pašai.
Nobeigumā gribu vien teikt, ka mūsdienās sievišķība ir ļoti plašs un gribas pat teikt, ka izplūdis jēdziens. Es esmu par ērtumu. Manuprāt, brīdi, kad jūties ērti savos apavos, sevis izvēlētajā apģērbā un kosmētikā, kas piestāv tieši tev - tad tu uzplauksti. Un tikai tu zini, kas un kā piestāv vai izskatās labāk. Ne velti sievietes laikam ejot ir savu apģērbu un tēlu padarījušas ērtāku, gan atsakoties no korsetēm, gan sākot valkāt bikses, gan atļaujoties arvien vairāk aizņemties no vīriešu garderobes. Un sievīšķība tikai no tā iegūst. Jo tā taču ir pašapziņa.
