Vienota ekosistēmu uzraudzība konkurences nodrošināšanai
Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav skaidri ne iemesli, kāpēc interese un rezonanse par ostu darbību un topošo reformu ir ar tik politisku ietekmi, kā arī kāpēc tieši šīs vietas bijušas tik iekārojamas jebkuros laikos.
Ja paraugāmies reāli, tad osta ir liela ekosistēma, kurā darbojas dažādi spēlētāji - kuģu aģenti, stividori, komunālo pakalpojumus sniedzēji, transporta uzņēmumi, loci, velkoņi u.c. Ir svarīgi, lai gala klientam visi minētie pakalpojumi būtu pieejami par tirgus cenām, nodrošinot savstarpēju konkurenci un kvalitāti. Šis ir bizness, kur konkurence notiek ne tikai starp līdzīgiem uzņēmumiem konkrētajā ostā, bet arī ar citām Latvijas ostām, jo īpaši starp Rīgu, Liepāju un Venspili, kā arī lielākajām kaimiņu ostām - Tallinu un Klaipēdu.
Līdzīgi kā jebkuru citu tautsaimniecības nozari Konkurences padomes lēmumi ietekmē arī ostu un arto saistīto uzņēmumu attīstību. Ir bijušas vairākas situācijas ostu darbā, kad iestāde ir iesaistījusies, lai nodrošinātu gan plašāku konkurenci, gan arī tirgus cenas Galvenās problēmas rodas, kad šajā tik specifiskajā biznesā trūkst konkurences, lai tādējādi nodrošinātu cenas un kvalitātes līdzsvaru, piemēram, Rīgā ostas pārvaldei bija jāiesaistās pakalpojumu sniegšanā un nodrošināšanā, jo to nespēja izdarīt privātais bizness, kas, protams, nepatika Konkurences padomei, radot diskutablu situāciju. Konkurētais gadījums jau ir atrisināts, taču, domājot par ostu reformu, ir pamatotas bažas, ka līdzīgas problēmas var atkārtoties.
Manuprāt, Konkurences padomei būtu ļoti rūpīgi jāseko līdzi, lai tirgu nenotiktu vienošanās par tarifiem jeb neveidotos kartelis, kā tas pašreiz ar nosklausītām telefonsarunām pierādās būvniecības jomā un ko plaši medijos apskata žurnālisti. Tāpat būtiski dažādu situāciju risināšanā iesaistīties preventīvi, ja redzams, ka objektīvi kāda no jomām (piemēram, Rīgas brīvostas pārvaldes gadījums ar velkoņu pakalpojumu nodrošināšanu) ir tikai viens piedāvājums jeb pakalpojuma sniedzējs, kas nav gala klienta un patērētāja interesēs. Vēl noteikti Konkurences padomei jāseko līdz tam, kādā redakcijā tiks sagatavota un virzīta ostu reforma Saeimā un vai kādā no daļām nebūs saskatāmi konkurences ierobežojumi un vai tā visiem tirgus dalībniekiem būs vienāda.
Pašreiz Konkurences padomes iesaistīšanās nav traucējusi stividorkompāniju darbību Rīgas ostā. Ka svarīgu problēmu saskatu topošās ostas reformas virzību, jo, manuprāt, tā nav viena reforma, bet gan veselas trīs, jo katrai no Latvijas lielajām ostām - Rīgai, Liepājai, Ventspilij - tiek gatavs atšķirīgs regulējums un laika plāns, tādējādi radot atšķirīgus noteikumus katrai ekosistēmai atsevišķi. Tas savukārt var radīt problēmas un godīgas konkurences ievērošanu nākotnē, jo priekšnoteikumi katrā ostā būs citi. Jāpiebilst, ka ostu reforma ir kā politiska, tā arī ekonomikai būtisks jautājums, tāpēc Konkurences padomei savu viedokli būtu jāpauž pirms tiek pieņemts gala lēmums Saeimā.