Būtiski pieaug cenas samazinātā riska cigarešu alternatīvām

Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām. Ja tradicionālajām cigaretēm cenas nav mainījušās un jaunā nodokļa likme stāsies spēkā tikai no šā gada 1.marta, kad sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10-15 centiem, tad mazāk kaitīgajiem bezdūmu produktiem ir vērojams būtisks cenas kāpums - atkarībā no katra produkta veida un cenas pieaugums mazumtirdzniecībā ir no 0,4 līdz pat 3 un vairāk eiro.

Tā piemēram, paciņas karsējamās tabakas HEETS mazumtirdzniecības cena pieaug par 40 centiem un tirdzniecības vietās tās tagad ir nopērkamas par 4 eiro. Atsevišķās tirdzniecības vietās līdz janvāra beigām, kamēr tiek izpārdoti noliktavas krājumi, tas var būt pieejamas par līdzšinējo cenu 3,60 eiro, bet no 1.februāra visās tirdzniecības vietās maksās 4 eiro. Akcīze karsējamajai tabakai Latvijā tika paaugstināta par 113%, kas ir straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības valstīm. Salīdzinājumam Lietuvā karsējamajai tabakai gada beigās netika piemērots šāds straujš akcīzes nodokļa kāpums, līdz ar ko viens iepakojums kaimiņvalstī tagad maksā 3,70 eiro.

Būtisks cenu pieaugums ir vērojams arī e-cigarešu, to šķidrumu un šķidrumu sastāvdaļu preču grupā. Ja līdz šim e-cigarešu un to šķidrumu cenas bija atkarīgas no nikotīna koncentrācijas tajos, tad šogad visi šķidrumi, neatkarīgi no nikotīna koncentrācijas, maksā tikpat cik šķidrums ar maksimālo pieļaujamo nikotīna daudzumu. Piemēram, standarta e-cigarešu Aramax šķidrums 10 ml iepakojumā, šobrīd maksā 3,90 - tikpat cik 2020 gadā maksāja šķidrums ar augstāko nikotīna koncentrāciju, līdz ar ko vidējā cena par vienu 10 ml flakona mazumtirdzniecības iepakojumu ir augusi par aptuveni 1 eiro. Vēl būtiskāks ir beznikotīna šķidruma cenas pieaugums - ja aizvadītajā gadā 10 ml iepakojums maksāja vidēji 60 centus, tad šogad - jau 2 eiro. Savukārt, aromatizētājiem cenas akcīzes dēļ ir pieaugušas par aptuveni 1,50 eiro - ja pērn 10 ml iepakojums maksāja 3,40, tad šogad jau 4,90 eiro.

Vienreizlietojamo e-cigarešu cena ir pieaugusi par aptuveni 50 centiem - no 4 eiro līdz 4,50, bet tradicionālo elektronisko cigarešu komplektu cenas ir augušas par vismaz 10%, kas naudas izteiksmē sastāda vismaz 3 eiro cenas pieaugumu mazumtirdzniecībā. Lietuvā e-cigarešu produktiem tāpat kā karsējamai tabakai tika piemērots neliels akcīzes nodokļa pieaugums un tagad kaimiņvalstī šo produktu cenu līmenis ir pielīdzināms tam, kāds Latvijā bija pagājušajā gadā, savukārt Igaunijas parlaments, sekojot ekspertu ieteikumiem, lai sakārtotu legālo tirgu, pieņēma lēmumu no šā gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. decembrim pilnībā atcelt akcīzes nodokļa piemērošanu e-cigarešu šķidrumiem. Līdz ar to Latvijā e-cigarešu produktu cenas būs ievērojami augstākas nekā mūsu kaimiņvalstīs un ir sagaidāms krass nelegālās un pārrobežu tirdzniecības pieaugums, kas negatīvi ietekmēs nodokļu ieņēmumus.

Tāpat ir būtiski augusi cena arī nikotīna spilventiņiem, kas no šā gada tiek aplikti ar akcīzes nodokli, un tas jau uzreiz tika noteikts augstāks nekā, piemēram, Zviedrijā un Ungārijā, turklāt daudzas valstis nikotīna spilventiņus ar nodokli vispār vēl neapliek. Tā rezultātā beztabakas nikotīna spilventiņiem cenas šogad pieaugušas vidēji par 1,50 eiro, mazumtirdzniecībā iepakojumam tagad maksājot 6 līdz 7 eiro.

“Šis akcīzes nodokļa izmaiņas patērētāji izjūt no šā gada janvāra, kad reaģējot uz nesamērīgu akcīzes nodokļa pieaugumu, alternatīvo produktu tirgotāji ir spiesti paaugstināt šo produktu mazumtirdzniecības cenas. Līdz ar to faktiski šo preču cenas Latvijā caurmērā būs par kārtu augstākas, nekā mūsu kaimiņvalstīs. Jau tagad ir vērojama pārrobežu un nelegālās tirdzniecības aktivizēšanās, kontrabandas kravās šogad parādās arī karsējamā tabaka un pamazām piepildās ekspertu prognozes par nesamērīgas nodokļu politikas sekām. Diemžēl lemējvara Latvijā neieklausās ekspertu rekomendācijās un, visticamāk, cigarešu ražotāju lobija ietekmē tiek grauts mazāk kaitīgo cigarešu alternatīvu legālais tirgus. Vai ieguvēji no tā būs patērētāji un valsts budžets? Visticamāk nē!”, uzsver Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Sproga.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais