Metoties pirmsvēlēšanu politisko solījumu pildīšanā, Latvijas varas iestādes kārtējo reizi izvēlējušās buldozera stratēģiju. Ķeroties pie bēdīgi slavenās elektroenerģijas Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas, kas pats par sevi neapšaubāmi ir apsveicams un sabiedrības interesēm atbilstošs solis, likumdevēji neapgrūtina sevi ar sistēmas trūkumu ļaunprātīgo izmantotāju neitralizēšanu, bet gan ar pamatīgu atvēzienu pļauj visu pēc kārtas. Februāra sākumā varas asā izkapts draud nopļaut daudzus nozīmīgus Latvijas lopkopības uzņēmumus.
Ja stāsies spēkā Ekonomikas ministrijas (EM) virzītās izmaiņas Ministru Kabineta noteikumos Nr.560 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību» un Nr.561«Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā», saimniecībām nāksies atmaksāt valstij it kā nepamatoti saņemtos maksājumus par saražoto elektrību. Turklāt par pēdējiem desmit gadiem. Tas nozīmē, ka mazākā atmaksājamā summa vienai saimniecībai būs ap 1,5 miljoniem eiro, bet visām kopā - ne mazāk kā 55 miljoni eiro. Ņemot vērā Latvijas lauksaimnieku rocību, lielai daļai labi zināmu vietējo zemnieku, kuru produkcija veido vietējo iedzīvotāju tik iecienīto Latvijas preču klāstu, draud bankrots.
Absurdās situācijas pamatā ir ministriju vēlme visus elektroenerģijas ražotājus vērtēt pēc vienādiem kritērijiem, neņemot vērā katra darbības specifiku. Proti, to, ka vairumā gadījumu uzbūvēto biogāzes staciju pamatuzdevums ir risināt vides piesārņojuma problēmu un gādāt, lai apdzīvoto vietu iedzīvotājiem nav jācieš no lopu fermām raksturīgā smārda vai arī pārtikas ražošanas uzņēmumiem efektīvi attīrīt savus notekūdeņus un utilizēt ražošanas atkritumus Iegūtā biogāze un no tās saražotā elektrība ir tikai blakusprodukts, kas ļauj nosegt staciju uzbūvēšanas un uzturēšanas izmaksas.
Bez tam, bez mazākās sapratnes par fizikas un siltumtehnikas pamatlikumiem pieņemtie noteikumi, biogāzes stacijām nosaka pat teorētiski neizpildāmas ražošanas efektivitātes prasības tādēļ būtībā tās būs jāslēdz. Interesanti, kā šajā situācijā Latvijas valdība pildīs Eiropas «Zaļo kursu»? Lopu mēslu un citu organisko atkritumu radītā metāna gāze ir viens no ļaunākajiem atmosfēras piesārņotājiem, kas ir 21 reizi kaitīgāks par ogļskābo gāzi, un lauksaimniecība ir otrais lielākais gaisa piesārņotājs aiz transporta. Ja ministriju nolaidības dēļ biogāzes stacijas nāksies slēgt, cietīs visa Latvijas sabiedrība un arī valsts, jo Latvijā ne vien paaugstināsies atmosfēras piesārņojums, bet arī būs grūtāk realizēt Eiropas Komisijas noteiktos atjaunojamās enerģijas izmantošanas mērķus.
Nav arī skaidrs, kā uzņēmējus bankrotā dzenošs lēmums palīdzēs veicināt nodarbinātību laukos? Biogāzes stacijas galvenokārt atrodas reģionos, kur savās saimniecībās un uzņēmumos nodarbina simtiem cilvēkus un kopā gadā nodokļos nomaksā miljoniem eiro. Valsts nespēs ilgstoši uzturēt pabalstu dāļāšanas politiku. Kādā brīdī aizdevumus nāksies atmaksāt, un kurš gan to darīs, ja nodokļu maksātāji būs iznīcināti? Vai šis ir kārtējais ierēdņu īstermiņa domāšanas un atbildības neuzņemšanās piemērs? Latvijas biogāzes asociācija un Lauksaimniecības biogāzes apvienība savus un ieteikumus ir sniegusi gan EM, gan Zemkopības ministrijai, taču līdz šim nav saprasta.
Aicinu lēmumu pieņēmējus laikus pamosties un izvērtēt EM priekšlikumu pēc būtības, nevis kārtējo reizi cīnīties ar sekām, kad Latvijas lauksaimnieki, pārtikas ražotāji un atkritumu pārstrādātāji viens pēc otra pasludinās bankrotu.
