Ik mīļu brīdi, lai kā mēs, iespējams, vēlētos norobežoties no apkārt valdošās pandēmijas, tā skar mūs. Nav tāda diena, kad mēs savā sociālajā burbulī nedzirdam kaut ko par pandēmiju - jaunākie dati, vakcinācija un mediķu, atbildīgo instanču aicinājumi izturēties pret visu situāciju atbildīgi. Nav pārsteigums, ka ikkatra ikdienas gaitas ir ietekmētas un pakārtotas dzīvei pandēmijā. Ikviens no mums vēlas pēc iespējas ātrā atgriezties "normālā" ikdienā. Bet ir taču pavisam viegls risinājums tam, kas nesaprotamu iemeslu dēļ daudziem kalpo par kaut ko attālu un nevēlamu.
Daudz tiek runāts par to, cik nozīmīga ir vakcinācija pret Covid-19, lai varētu ierobežot slimības izplatību un reiz tas viss beigtos. Līdzīgi, kā par politiku, reliģiju, arī par vakcinācijām katram ir savs viedoklis.
Šodien klajā nāca jaunākie SKDS aptaujas dati par iedzīvotāju vēlmi vakcinēties brīdi, kad tas viņiem būs iespējams. Par pārsteigumu aptauja liecina, ka visaktīvākie ir tieši seniori un 18 līdz 24 gadus jaunie cilvēki. Tieši šīs abas grupas brīdi, kad vakcinēties būs iespējams, to lielākoties arī darīs.
Protams, vienmēr būs tādi cilvēki, kuri noliegs it visu, kas izskan informatīvajā telpā. Būs tādi, kas neticēs ne vīrusa nopietnībai, ne tam, ka vakcinēties ir īpaši nozīmīgi. Manuprāt, tieši šie cilvēki visbiežāk arī būs tie, kas pirme "kliegs" par dažādu ierobežojumu "netaisnību" un vēlmi pēc agrākās dzīves.
Nu ir pienācis brīdis, kad vajadzētu atmest visas sazvērestības teorijas un beidzot paskatīties uz šo visu nopietni. Vairs nav vietas jokiem. Mēs tik ilgi dzīvojam ar dažādiem ierobežojumiem un vēlamies atkal baudīt dažādus sīkos dzīves mirkļus, kas šobrīd liekas kaut kas liels un attāls, kaut vai par piemēru kafejnīcu apmeklēšana. Neticu, ka būtu kāds, kas teiktu, ka nepietrūkst nekas no tā, ko tagad nevaram darīt.
Par lielu pārsteigumu, aptaujā tik tiešām pierādījās, ka vakcinēties dosies gados jaunākie un vecākie iedzīvotaji. Bet, kur tad paliek vidus? Kur paliek ekonomiski visaktīvākie iedzīvotāji? Tie, kuriem ir 30 gadi, 40 vai 50 gadi?
Bieži vien tieši šī sabiedrības daļa liekas, ka ir visnobriedušākā. Jaunieši mēdz būt spontānāki, viņu zināšanas nereti var būt mazākas, protams, ne visos gadījumos un par visām lietām. Savukārt vecāka gada gājuma cilvēki bieži var neizprast dažādus procesus un notikumus, tāpēc jaunajiem ir viņiem jāpalīdz.
Tomēr šajā situācija tik tiešām ir redzams tas, ka visnobriedušākie ir vecie un jaunie. Vidēja gadu gājuma cilvēki pārsteidz ar savu neaktivitāti. Interesanti, kāds tam visam ir iemesls - zināšanu trūkums, bailes vai satraukums. Vienalga, kas, taču tas ir nepatīkams rādītājs.
Otra būtiska atšķirība starp tiem, kuri dosies vakcinēties un kuri nē, ir etniskā piederība. Aptaujas dati liecina, ka no tiem, kuri mājās runā latviešu valodā, vakcinēties pret Covid-19 gatavojas 58%, no tiem, kuri runā krievu valodā, - 37% respondentu.
Tā ir ļoti būtiska atšķirība. Kas tik ļoti atšķir šīs ģimenes? Labi, viens varētu būt patērētās informācija. Nav noslēpums, ka daži Krievijas mediji mēdz manipulēt ar iedzīvotājiem, stāstot sagrozītu patiesību vai melus. Jā, protams, ja es ikdienā patērētu šādu mediju saturu, tad varbūt arī mans viedoklis nebūtu īsti "pareizs". Protams, nav tādu pareizu vai nepareizu viedokļu, mums katram tas ir savs. Taču ir jāmāk atlasīt patiesu informāciju no nepatiesas. Otru iemeslu man ir grūti atrast. Kas tik ļoti atšķir šīs ģimenes? Apkārtējo loks, zināšanu trūkums vai pat vaina ir tajā, ka nav ticības valdībai. Taču šī ir pavisam cita situācija, ne jau tikai valdība runā par to, ka vakcīnas ir būtiskas, to akcentē arī mediķi.
Šajā brīdi padomājot, kāpēc, lai mediķi melotu vai stāstītu puspatiesību, ja viņi ir gatavi vakcinēties un to dara. Tieši šie cilvēki ir tie, kuriem mēs uzticam savu veselību, tāpēc arī uzticēsimies viņu viedoklim un ņemsim piemēru!
Pagaidām mums ir dots viens izejas variants no pandēmijas. Kāpēc tik būtiska sabiedrības daļa nevēlas vakcinēties un varbūt jau pēc gada atgriezties ierastajā dzīvē, kuru man liekas, ka mēs vairs nemaz nepazīstam. Es vēlos, kādu dienu atkal doties uz kafejnīcām, satikt tuviniekus un dzīvot bez bailēm, kad pie veikala durvīm nespēju atrast sejas masku.
Brīdi, kad pandēmija mūs visus ir nogurdinājusi, kad mēs vēlamies atkal dzīvot, kā agrāk, liela daļa sabiedrības to laikam nevēlas, tas ir mans vienīgais skaidrojums. Pašlaik pastāv iespēja izmukt no pandēmijas ēnas. Zinātnieki un pētnieki ilgi strādāja pie tā, lai radītu vakcīnas. Tās beidzot ir pieejamas, pašlaik tikai atsevišķām grupām, taču agri vai vēlu pienāks laiks, kad šāda iespēja tiks dota ikvienam no mums. Kāpēc mēs vēlamies to palaist garām? Kāpēc tik daudz cilvēku ir tik vienaldzīgi vai noraidoši? Mums ir jāsaņemas, lai beidzot varētu tikt laukā no šī absurda, kas mūs vajā jau gadu! Saņemamies, nebaidāmies un rīkojamies, kad mums tas būs iespējams!
