Lai arī kā viena no valsts prioritātēm arī nākamā gada budžeta jautājumos ir noteikta drošība un gatavība krīzes situācijām, Veselības ministrijas izdevumu cirpšanas pasākumi neies garām arī vienam no svarīgākajiem drošības dienestiem veselības aprūpes jomā – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Arī šogad kompensējamo zāļu budžetā ir prognozējams finansējuma deficīts,
ko Veselības ministrija plānojusi dzēst ar naudas pārdali. Šāda situācija
veidojas katru gadu, jo gada sākumā piešķirtais finansējums kompensējamām
zālēm pēdējos gados nekad nav bijis atbilstošs reālajām pacientu vajadzībām.
Veselības nozarei nākamā gada budžetā ir apsolīts papildu finansējums – gandrīz 300 miljoni eiro, kas ir viena no lielākajām pēdējos gados piešķirtajām naudas summām medicīnai. Tomēr ir viens bet – tikai daļa no šīs naudas būs veselības nozarei pieejama jau no 2024. gada sākuma, pārējo valdība sola piešķirt ar atevišķiem lēmumiem.
Lai novērstu ārkārtas situāciju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā un līdz gada beigām nodrošinātu pacientiem valsts apmaksātas ārstniecības nepārtrauktību gan ambulatori, gan stacionāros, Ministru kabinets šodien, 12.septembrī, apstiprināja 41,3 miljonu eiro papildu finansējuma sadalījumu.
Situācija veselības nozarē ir akūta, un ja tā netiks risināta, daļa ārstniecības iestāžu pāries uz maksas pakalpojumiem. Tas jau lielā mērā ir noticis.
Valsts noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, un tas rada zaudējumus veselības aprūpes iestādēm. Šogad pie ārstiem pēc medicīniskās palīdzības vērsušies būtiski vairāk cilvēku nekā iepriekš – pacientu skaits pieaudzis par pat par divdesmit procentiem. Papildu spiedienu uz veselības aprūpes sniedzējiem rada būtisks izmaksu pieaugums – gan par komunālajiem maksājumiem, gan ēdināšanu, gan medikamentiem.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība neapmierinātībā ar saņemto atbildi no Veselības ministrijas par darba samaksas palielinājumu uzsākusi pirmsstreika procedūru.
Ministrijām un citām valsts iestādēm bija jāmeklē ekonomija savos izdevumos, lai finansētu izglītības un veselības nozares. Valdība apstiprinājusi ministriju “taupības sarakstu” veselības nozares labā, savukārt izglītības nozarei nepieciešamo naudu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai – 13,2 miljonus eiro – valdība plāno paņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vairāk nekā 140 miljonus eiro ir izdevies atrast dažādu nozaru ministriju budžetos, lai papildinātu veselības aprūpes maku. Šodien par to, vai un kā šo papildu naudu novirzīt veselības nozarei, lemj valdība.
Finanšu ministrija (FM) līdz 16.jūnijam ir apkopojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par finansējuma pārdali 2023.gadā veselības nozarei 140 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.
Veselības aprūpei šogad papildus nepieciešamie ap 160 miljoni eiro nodrošinātu tikai to, lai medicīnas pieejamība nepaliktu vēl sliktāka, jo ar šo naudu pacienti varētu nepalikt bez medikamentiem, stacionēšanās iespējām un citiem pakalpojumiem, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē uzsvēra veselības aprūpes pārstāvji un opozīcijas deputāti.
Sarunā ar premjerministru Krišjāni Kariņu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gaida konkrētu risinājumu – kā valdība šogad plāno risināt problēmsituācijas veselības aprūpē, jo līdzšinējie soļi neliecina par patiesu situācijas izpratni.
Covid-19 pandēmijas karstākajā laikā šķita, ka veselības nozare piedzīvo visšausmīgākos mirkļus – piepildītas slimnīcas, noguruši un pārstrādājušies mediķi, smagi slimi un mirstoši pacienti. Pašlaik veselības nozare – tikai citu iemeslu dēļ – atkal atrodas krīzes priekšvakarā, un diemžēl izskatās, ka nevienam pagaidām tas īsti nerūp.
Lai arī onkoloģiju šajā gadā valdība ir izziņojusi kā vienu no veselības aprūpes prioritātēm, valdības apstiprinātais valsts budžets rāda, ka vēža pacienti šogad turpinās just nepietiekamā finansējuma smagās sekas.
Ar veselības nozarei papildus plānoto naudu medicīnas jomas finansējums šogad nokritīsies zemāk par četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Pretēji valdošo partiju priekšvēlēšanu solījumiem arī konkrētos miljonos eiro tas būs ievērojami mazāks nekā 2022. gadā.
Lai segtu izmaksas par iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, valdība otrdien, 20.decembrī, atbalstīja papildus 22 miljoni eiro piešķiršanu veselības aprūpes nozarei.
Ja Saeima līdz gada beigām nepaspēj pieņemt izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, tad pirmajā janvārī valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saņems tikai tie Latvijas iedzīvotāji, kuri maksā veselības nodokli. Pašlaik Latvijā ir 858 tūkstoši nodarbināto, kuri ir sociāli apdrošināti veselībai.