Veselības budžets

Pacientu un mediķu profesionālās organizācijas ar politiskajām partijām un to apvienībām parakstījušas veselības nozares sadarbības memorandu, pirms 14. Saeimas vēlēšanām vienojoties par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā nākamajos gados.

Valdības izdevumi veselībai Latvijā ir mazāki, nekā būtu gaidāms pie esošās fiskālās kapacitātes, uzsver Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs. Latvijas valdības izdevumi no iekšzemes kopprodukta ir tuvu citu attīstīto valstu izdevumiem, bet tēriņi tieši veselības aprūpei ir būtiski zemāki nekā citām valstīm.

Lai arī Veselības ministrija visai optimistiski par nākamā gada nozares budžetu saka: tas ir “solis veselības aprūpes pieejamības virzienā”, papildus piešķirtais finansējums ir mazāk nekā piektā daļa no pieprasītā.

Prioritārajiem pasākumiem veselības nozarē papildus nepieciešamais finansējums 2022. gadā ir ievērojams – vairāk nekā 700 miljoni eiro. Prioritāšu topa galvgalī izvirzās Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošie pasākumi, kuriem nākamgad papildus vajadzīgi vismaz 150 miljoni eiro, un tas ir vairāk, nekā Veselības ministrija lūdz piešķirt onkoloģijas plāna ieviešanai, vairāk nekā pacientu līdzmaksājumu mazināšanai un kompensējamo zāļu apmaksai.

Veselības nozarei nākamgad papildus nepieciešami vismaz 719 miljoni eiro, aprēķinājusi Veselības ministrija. Visvairāk naudas vajag tieši veselības aprūpes pakalpojumiem onkoloģijā, psihiatrijā, reto slimību ārstēšanā, kā arī mediķu atalgojuma palielināšanai.

Veselības nozares budžets nākamgad būs par 171 miljonu eiro lielāks, tomēr papildu finansējumu valdība ir piešķīrusi tikai mediķu algu palielinājumam. Ne kompensējamo medikamentu plašākai pieejamībai un jaunu zāļu iekļaušanai valsts apmaksājamo sarakstā, ne pakalpojumu tarifu palielināšanai slimnīcās, par ko tās cīnās jau vairākus gadus, finansējums nav atrasts.

Ieviešot piecu procentu veselības nodokli, strādājošajiem sola nepalielināt nodokļu slogu, tajā pat laikā politiķi vēlas, lai par valsts veselības apdrošināšanu maksā visi, kuri strādā, un tas nozīmē, ka daļai strādājošo nodokļu slogs pieaugs. Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri strādā tā sauktajos alternatīvajos nodokļu režīmos.

Lai arī Eiropas Komisija uzslavējusi Latviju par rīcību Covid-19 epidēmijas laikā, ekspertu secinājumi par veselības aprūpes sistēmu kopumā un īpaši finansējumu medicīnas nozarei nav glaimojoši. Zems publiskais finansējums veselības aprūpei ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai aprūpei, negatīvi ietekmējot rezultātus veselības jomā, secināts Eiropas Komisijas ziņojumā.

Kad pagājušā gada 13. decembrī Saeima steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz, ka valdībai, sagatavojot valsts budžeta projektu, nākamajos trīs gados ik gadu jāparedz līdzekļi mediķu algu paaugstināšanai par 20%, tas jau šķita aizdomīgi. Vai šis likums vispār izpildāms? Tajā brīdī aprēķini bija tādi, ka budžetā papildus būs nepieciešami šādi līdzekļi: 2019. gadā – 87 483 708 eiro, 2020. gadā – 191 227 820 eiro, 2021. gadā – 314 599 953 eiro. Katrā ziņā bažas raisīja skaitlis 314 599 953. Bet nu 87 483 708 gan šķita visnotaļ paceļams un reāls – daža Rietumeiropas kluba futbolista kājas maksā pat vairāk. Ja budžets būs 10 miljardi, vai tad nu 87,4 miljonus mediķiem nesakasīs?

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam, šonedēļ diskusijā par veselības budžetu un tā ietekmi uz valsts ekonomiku sacīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile.

Diskusijas par veselības aprūpes nākamā gada budžetu vēl tikai sāksies, taču jau tagad ir skaidrs, ka tās būs sarežģītas. Veselības aprūpē nepieciešami ne tikai 120 miljoni eiro papildus, lai nodrošinātu apsolīto algu kāpumu mediķiem nākamgad, bet lai vispār veselības nozares budžetu nodrošinātu vismaz šā gada līmenī. Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata par svarīgu palielināt veselības aprūpes budžetu un galvenais iemesls ir vēlēšanās, lai valsts apmaksātie veselības pakalpojumi būtu pieejamāki.

Pašlaik sociālās iemaksas, kas veiktas speciāli veselībai, veido astoņus procentus no veselības nozares budžeta. Tā ir Latvijas strādājošo un darba devēju nodokļos samaksātā nauda – viens procentpunkts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. No 2020. gada plānots noteikt, ka šo vienu procentpunktu sociālo iemaksu veiks arī alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošie, kuri pašlaik nav pakļauti veselības apdrošināšanai, bet vispār sociālās iemaksas veic.

Sociālo apdrošināšanas iemaksu procentpunkta apmērā iekasēšana valsts veselības apdrošināšanai no alternatīvajiem nodokļu režīmiem 2020.gada veselības budžetu varētu papildināt ar apmēram deviņiem miljoniem eiro, žurnālistiem sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstījusi veselības aprūpes reformas pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējuma pārdali. No Eiropas Komisijas atļautās budžeta deficīta atkāpes veselības aprūpes budžetam papildus piešķirs 154,2 miljonus eiro.

Veselības ministrija labi pamatojusi, kāpēc onkoloģisko saslimšanu savlaicīgai diagnosticēšanai, kompensējamiem medikamentiem, sirds slimību atklāšanai nepieciešama papildu nauda, tomēr pamatots jautājums – kā šīs programmas tiktu īstenotas, ja nebūtu šīs «negaidītās» iespējas pārdalīt naudu.

Politiķu diskusijas vainagojušās ar secinājumu, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma pamata tekstā tomēr jāiekļauj konkrēta norma par veselības nozares finansējumu. Ja arī turpmāk deputāti par šo priekšlikumu būs vienisprātis, tad likums noteiks, ka, sākot no 2020. gada, veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums četru procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Taču atbilstoši budžeta plānošanai veselības nozare gan izskatās citādi, proti, 2020. gadā tai no iekšzemes kopprodukta plānots atvēlēt vien 3,62 procentus.

Skaidras pārliecības par to, kāds būs veselības nozares finansējums pēc gada vai diviem, nav. Tas radījis satraukumu ne tikai mediķu arodbiedrībai, bet arī pašiem politiķiem, Saeimas deputātiem, kuri par Veselības un Finanšu ministriju skaitļu rindām, kas katra citādi ataino veselības budžeta pieaugumu, pauž atklātu neizpratni.

Nākamā gada veselības nozares budžets plānots viena miljarda eiro apmērā, ar ko ļoti lepojas augstas valsts amatpersonas, jo nu veselības nozarei atvēlēts tik daudz naudas kā vēl nekad kopš neatkarības atjaunošanas. Vai veselības aprūpē līdz ar to nākamgad viss strauji ies augšup, vai miljards ir tikai māņi?

Lai veselības aprūpes budžeta palielināšanu beidzot paceltu no daudz dzirdētiem, bet nerealizētiem solījumiem ticamākā līmenī, valdība pieņēmusi un Saeimai nodevusi Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Diemžēl «juridiskā tehnika» vai pašu politiķu neticība spējai uzrakstīto izpildīt laupījusi krietnu devu ticamības.

Premjerministrs Māris Kučinskis sola, ka šodien būs zināms galarezultāts sarunām ar valdību veidojošajām partijām par veselības nozares finansējumu. Ministru prezidents vēlas nodrošināties, ka visas koalīcijas partijas atbalstīs vienu kopīgu nostāju, kā nodrošināt papildu finansējumu veselības nozarei, taču pagaidām nav atbildes, kas notiks, ja kāda no politiskajām partijām pasaka nē.