Veselības budžetam 4% neredzēt

© Pixabay

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstījusi veselības aprūpes reformas pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējuma pārdali. No Eiropas Komisijas atļautās budžeta deficīta atkāpes veselības aprūpes budžetam papildus piešķirs 154,2 miljonus eiro.

Veselības ministrijas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai sniegtā informācija par veselības budžeta situāciju rāda, ka Eiropas Komisijas atļautā atkāpe no budžeta deficīta ļāvusi pēdējos trīs gadus kāpināt veselības budžeta izdevumus, taču tie ne pērn, ne šogad nesasniedz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2019. gada pagaidu budžets ir 1,095 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 2018. gadā, tomēr attiecībā pret IKP - mazāk, tikai 3,5 procenti (2018. gada veselības budžets bija 3,6 procenti). Savukārt saskaņā ar Veselības ministrijas budžeta prognozi šā gada budžets, visticamāk, pēc tā oficiālās apstiprināšanas varētu būt jau par 100 miljoniem eiro lielāks nekā pagaidu budžets, sasniedzot 3,88 procentus no IKP.

No 2020. gada šādas budžeta atkāpes naudas vairs nebūs, tāpēc arī gada veselības budžeta izdevumi vismaz pašlaik nav ieplānojami tikpat lieli kā 2019. gadā. Tomēr Veselības ministrija, atainojot budžeta situāciju 2020. un 2021. gadā, prognozēs ielikusi papildu finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai un teorētisku papildu finansējumu, ko piešķirs valdība. Prognozēs tie ir 144 miljoni eiro, kas it kā teorētiski varētu aizstāt pašreiz atļautās atkāpes naudas apmēru. Tā rezultātā budžeta prognozes 2020. un 2021. gadam sanāk kaut nedaudz «pieklājīgas», lai arī attiecībā pret IKP finansējums sarūk līdz 2016.-2017. gada līmenim, nedaudz virs trim procentiem.

Saeimas Budžeta komisijā īpašu diskusiju par to, vai ļaut Veselības ministrijai saņemt reformām paredzēto papildu finansējumu 154 miljonu apmērā, nebija. Ja ir nepieciešama budžeta naudas pārdale, tieši Budžeta komisija par to var lemt (valdība jau savu jāvārdu devusi). Vienīgi deputāts Juris Pūce uztraucās, vai vispār bez pieņemta budžeta var lemt par šādu papildu finansējumu. Tomēr, izrādās, to var darīt. Radās iespaids, ka ne tas, kam šīs veselības reformas ietvaros tiks novirzīta nauda, ne arī - kāda ir veselības budžeta situācija kopumā un kāda tā veidosies nākamajos divos gados, deputātus neinteresēja.

Tā sauktais atkāpes finansējums paredzēts deviņiem pasākumiem jeb deviņām jomām, no kurām finanšu visietilpīgākā ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kam tiks izlietoti 57,5 miljoni eiro, kam seko onkoloģija - 29 miljoni eiro - un infekcijas slimību mazināšana - 16,5 miljoni eiro. Primārās veselības aprūpes uzlabošanai papildus būs 15 miljonu eiro (par 28 procentiem tiks palielināta kapitācijas nauda ģimenes ārstiem, papildu finansējums būs bērnu zobārstniecībai), bet sirds saslimšanu mazināšanai - 10,5 miljoni eiro. No veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai paredzētās naudas lielākā finansējuma daļa ir paredzēta, lai uzlabotu ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu pieejamību, kā arī palielinātu speciālistu sniegto konsultāciju apjomu.

Papildu finansējums paredzēts arī vēl virknei pasākumu, tostarp psihiskās veselības aprūpes uzlabošanai - 6,3 miljoni eiro.

Ekonomika

Valsts iestāžu reorganizācija, to pārstrukturēšana, darba rezultātu un darba efektivitātes izvērtēšana ir vērtīgs pienesums valsts tālākai izaugsmei un konkrētās iestādes turpmākai atdevei, secina ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš šonedēļ sabiedrībai atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reorganizācijas rezultātus un iepazīstināja ar aģentūras jauno direktori Ievu Jāgeri.

Svarīgākais