"airBaltic" turpina tiesāties par 45 miljonus eiro vērta projekta bremzēšanu

Starp "airBaltic" un "Rem Pro" bija noslēgts projektēšanas un autoruzraudzības līgums, ar kuru "Rem Pro" apņēmās izstrādāt būvprojektu gaisa kuģu apkopes angāram un biroja telpām. Par šo līgumu vēlāk izvērtās strīds, kas pārauga tiesvedībā.

"Rem Pro" iepriekš aģentūrai LETA noliedza, ka nebūtu pildījis ar "airBaltic" noslēgto līgumu. Tajā bijis paredzēts, ka objekta būvniecībai noteiktais maksimālais budžets būs 38 miljoni eiro bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Viens no līguma punktiem uzņēmumam uzlika par pienākumu, sagatavojot ēkas projektu un citus projekta nodevumus, izvēlēties tādus risinājumus, kas nodrošina noteiktā budžeta izpildi. Ar vienošanos budžeta summa tika palielināta līdz 45 miljoniem eiro.

Projektēšanas uzņēmumā skaidro, ka 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā būvizmaksu pieaugums esot kļuvis "burtiski nekontrolējams", tāpēc projektētāji vairākkārt informējuši "airBaltic" par nepieciešamību pārskatīt budžetu un termiņus, taču no "airBaltic" puses neesot sekojusi pietiekama reakcija, lai atrisinātu šīs problēmas.

Kopš 2022. gada februāra aviokompānijas un uzņēmuma starpā pastāvēja strīds par būvprojekta izstrādes termiņu pagarināšanu un par samaksu par papildu projektēšanas darbiem. 2022. gada aprīlī uzņēmums ir nodevis "airBaltic" 100% apmērā izstrādātu būvprojektu un tā dokumentāciju ekspertīzes veikšanai, kas apliecina, ka uzņēmums izpildīja savus pienākumus saskaņā ar līgumu, apgalvo "Rem Pro".

2022. gada 27. maijā "airBaltic" valde esot pieprasījusi personisku tikšanos ar "Rem Pro", uz kuru pēc "airBaltic" lūguma uzņēmumam bijis jāsagatavo projekta optimizācijas apraksts un disciplīnas, kas jāpārprojektē, lai iekļautos budžetā.

"Rem Pro" norāda, ka tikšanās laikā uzņēmums sniedza visu "airBaltic" pieprasīto - gan to, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas, lai būvdarbu izmaksas iekļautos budžetā, gan to, ka "airBaltic" līdz tam pieprasītās būvprojekta izmaiņas rada papildu projektēšanas izmaksas un atstāj ietekmi uz laika grafiku.

Vēlāk ar vēstuli aviokompānija paziņojusi, ka vienpusēji īsteno tiesības lauzt līgumu sakarā ar to, ka esot pieļauts projekta izstrādes kavējums. Vienlaikus "airBaltic" arī pieprasījusi uzņēmumam samaksāt tai 1,14 miljonus eiro, kaut arī "Rem Pro" būvprojekta izstrādes laikā bija saņēmusi no "airBaltic" tikai 963 235 eiro, apgalvo "Rem Pro".

Projektēšanas uzņēmums uzskata, ka pēc lietā pastāvošajiem apstākļiem "airBaltic" nebija tiesību vienpusēji atkāpties no līguma, turklāt aviokompānija sistemātiski sniegusi tādus norādījumus, kuru izpilde liegusi "Rem Pro" iespēju izpildīt līgumā norādīto pienākumu - sagatavojot ēkas projektu un citus projekta nodevumus, izvēlēties tādus risinājumus, kas nodrošina pasūtītāja noteiktā budžeta izpildi.

Uzņēmums uzskata, ka "airBaltic" sistemātiski izvairījusies palielināt budžeta summu, neskatoties uz objektīviem apstākļiem, kas radās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tāpat "airBaltic" esot sniegusi tādus norādījumus, kuru izpildei nepieciešams papildu laiks un kuru izpildei līguma noteikumi paredz "Rem Pro" tiesības uz līguma termiņu pagarinājumu.

Līdz ar to "Rem Pro" uzskata, ka tai ir tiesības saņemt no "airBaltic" atlīdzību par savām pūlēm un izdevumiem būvprojekta izstrādē par ceturtā un piektā posma darbu izpildi un samaksu par papildu darbiem, proti, uzņēmums lūdz tiesu piedzīt no "airBaltic" atlīdzību 810 656 eiro apmērā.

Pēc līguma saistību izpildes garantijas piesaukšanas "Rem Pro" palielināja savu prasījumu par 457 800 eiro, kas ir saistīts ar garantijām, kuras "Rem Pro" sniedza saskaņā ar līgumu.

Uzņēmumā uzskata, ka tas rīkojās, ievērojot labas ticības principu, un veica visus iespējamos pasākumus, lai izpildītu savas saistības.

Savukārt aviokompānijā iepriekš uzsvēra, ka "Rem Pro" neievēroja vairākus līgumā noteiktos termiņus un "airBaltic" izmantoja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīja no apdrošinātāja izmaksāt ar garantiju nodrošināto saistību izpildes nodrošinājumu 457 800 eiro.

Pēc lietas ierosināšanas ELT saņēma "airBaltic" lūgumu atcelt iepriekš noteikto pagaidu aizsardzību. Izvērtējot "Rem Pro" celtās prasības pirmšķietamo pamatojumu un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm, tiesa nolēma apmierināt "airBaltic" lūgumu.

"Rem Pro" paudusi viedokli, ka "airBaltic" savas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izmanto pretēji labas ticības principam, jo būvprojekta izstrādes gaitā no "airBaltic" vairākkārt saņemti būtiski ierosinājumi, kuru iestrāde būvprojektā prasīja papildu laiku, bet lūgumi pagarināt termiņu tikuši noraidīti.

Tiesa nepiekrita šim viedoklim, norādot, ka atbilstoši līgumam par iemesliem, kuri var pagarināt projektēšanas termiņu, projektētājam bija pienākums ziņot pasūtītājam ne vēlāk kā divu dienu laikā.

"Rem Pro" šo termiņu neievēroja, vēl vairāk, vienā gadījumā par nepieciešamību pagarināt būvprojekta iesniegšanas termiņu tā informēja pasūtītāju tikai mēnesi pēc izmaiņu ierosinājuma saņemšanas, bet pārējos gadījumos vispār neinformēja pasūtītāju, ka ierosinātajām projekta izmaiņām nepieciešams papildu laiks.

Tādēļ tiesa norādījusi, ka ar labas ticības principu nevar aizstāvēties tā puse, kura pati laikus neizmanto līgumā paredzētos mehānismus savu interešu aizsardzībai, it sevišķi situācijā, kad pasūtītāja leģitīma interese ir projekta izstrāde bez kavēšanās.

"Rem Pro" izvirzīja argumentu, ka projektēšanu aizkavēja būvdarbu sadārdzinājums, kas radās pēc karadarbības uzsākšanās Ukrainā.

Tiesa noraidīja arī šo argumentu, jo konstatēja, ka brīdī, kad sākās karadarbība Ukrainā, būvprojekta iesniegšanas termiņi jau bija tuvu noslēgumam, savukārt "Rem Pro" piedāvātais risinājums jau pēc tam, kad gala termiņš bija nokavēts, bija pagarināt projekta iesniegšanas termiņu par vēl vismaz septiņiem mēnešiem, pat neko nemainot projekta risinājumos un pilnībā ietverot izmaksu sadārdzinājumu.

Tāpat tiesa konstatēja, ka "Rem Pro" pēc "airBaltic" lūguma vairākkārt solīja, bet ilgstoši nespēja iesniegt aktualizēto būvdarbu izmaksu tāmi, un iemesls šai nespējai bija nepietiekamā būvprojekta detalizācija. Tiesa atzina, ka tādējādi karadarbības izraisītā sadārdzinājuma fakts nav patiesais iemesls līgumā paredzēto saistību nepildīšanai.

Atzīstot, ka pagaidu aizsardzības atcelšana var radīt būtisku kaitējumu "Rem Pro" interesēm, tiesa tomēr uzskatīja, ka prasības apmierināšanas iespējamība ir pārāk zema, lai būtu aizsardzības vērta, tādēļ lielāks svars ir "airBaltic" interesei saņemt sev pienākošos saistību izpildes nodrošinājumu.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Daugavpilī reģistrētā "Rem Pro" īpašnieki ir Jurijs Sabanskis un Mihails Rjabokons.

2024. gada novembrī Latgales rajona tiesa nolēma ierosināt "Rem Pro" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lēmumā tika noteikts "Rem Pro" termiņš līdz šī gada martam tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem.

"Rem Pro" reģistrēta 2007. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. 66,61% uzņēmuma pieder Jurijam Sabanskim, bet 33,39% Mihailam Rjabokonam. Uzņēmums 2022. gadā strādāja ar 3,77 miljonu eiro apgrozījumu, un tā peļņa sasniedza 635 720 eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2023. gadu nav publiski pieejami.