Par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu Veselības inspekcija sodījusi divus lieltirgotājus

Par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu sodīti medikamentu lieltirgotāji Tamro un Magnum Medical.

Pagājušajā nedēļā Veselības minsitrija Saeimas deputātus komisjā iepazīstnāja ar zāļu cenu reformas pirmā pusgada rezultātiem. Informēja arī, ka viens medikamentu lieltirgotājs šogad saņēmis sodu no Veselības inspekcijas par mākslīgu apgādes traucējumu izraisīšanu. Nekā Personīga noskaidroja, ka tas nav vienīgais izplatītājs, kura darbā uzraugs saskatījis pārkāpumus, vēsta raidījums "Nekā Personīga".

No janvāra Latvijā ir spēkā jauni zāļu cenu veidošanas noteikumi. Tie samazināja uzcenojumu, ko medikamentiem var pielikt lieltirgotāji un aptiekas. Iepriekš to aprēķināja proporcionāli ražotāja cenai, bet tagad piecenojums ir fiksēts.

Pagājušajā nedēļā veselības ministija ar reformas pusgada rezultātiem iepzīstināja deputātus Saeimas komisijā. Sēdē izskanēja, ka viens lieltirgotājs ir sodīts par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu. Publiski par to ministrija runāja jau pavasarī.

Par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu Veselības inspekcija sodījusi divus medikamentu lieltirgotājus - Tamro un Magnum Medical. Par pārkāpumiem katram piemērots 5000 eiro liels naudassods.

Magnum Medical ir trešais lielākais zāļu vairumtirgotājs Latvijā. Tam pieder Apotheka aptiekas. Uzņēmums sodīts, jo nepiegādāja zāles, lai gan tās bija krājumā. Aptieka no tirgotāja pasūtīja trīs kompensējamo medikamentu paciņas, taču uzņēmums pieprasīja pasūtīt vismaz 20. Aptiekai neko citu nevajadzēja, tāpēc piegāde nenotika.

MAGNUM MEDICAL

Uzņēmums nepiekrita iesniegtajai sūdzībai un Veselības inspekcijas lēmumam. Uzņēmums bija iesniedzis detalizētu skaidrojumu Veselības inspekcijai, taču, diemžēl mūsu skaidrojumi pēc būtības netika ņemti vērā.

Minimālo pasūtījumu lieltirgotavas praktizēja arī pirms reformas, taču tagad to uzrauga stingrāk, saka Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

AGNESE RITENE

Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja

Tas varbūt dažkārt tādām mazām aptiekām apgrūtina varbūt tādu references zāļu pieejamību, ka viņa nespēj paņemt tik lielu pasūtījumu, ka viņai tās pārējās preces nav vajadzīgas, bet ir vajadzīga tikai tā viena un tas var radīt tādas problēmas zāļu pieejamībā. […]

NP: Vai tas neatsaucas uz iedzīvotājiem pēc tam?

AR: Tas varētu radīt tādu ilgāku piegādes laiku, ka jārēķinās, kamēr viņas pasūta paiet kādas vairākas dienas, kamēr viņas piegādā un īpaši lauku reģionos, kur piegādes var nebūt katru dienu.

SVENS HENKUZENS

VM Valsts sekretāres vietnieks veselības politikas jautājumos

Būtībā ministrija neatbalsta tādu pieeju, kur ir minimālais pasūtījums, kā jūs minējāt. Mūsuprāt, neatkarīgi no pasūtījuma izmēra, viņš ir jānokomplektē un jāpiegādā arī lauku aptiekām. […]

NP: Bet kaut kā iestrādāt to noteikumos ministrija to nedomā?

SH: Tas man jāizdiskutē kopā ar farmācijas departamentu, kā viņi skatās, kā tas būtu iestrādājams noteikumos, bet būtībā, jā, tas būtu jāregulē un jānodrošina, lai visas aptiekas saņem zāles neatkarīgi no pasūtījuma lieluma.

Lieltirgotājs Tamro ir otrais lielākais zāļu izplatītājs valstī, tas saistīts ar Benu aptieku tīklu. Tamro sodīts, jo zāles aptiekām piegādājis, neievērojot rindas kārtību.

RIHARDS BURMISTRIS

Veselības Inspekcijas Farmācijas departamenta direktors

NP: Vai tas ir saistīts, ka vairāk labvēlības izrādīja savam aptieku tīklam?

RB: Nē, šajā gadījumā nav konstatēta šāda veida sakarība, nē. Mums Latvijā ir daudz dažādu aptieku un šajā gadījumā bija citas aptiekas iesaistītas.

UZŅĒMUMS TAMRO

NP: Ir uz vietas kāds vadītājs vai uzņēmuma atbildīgais? Es gribēju pāris jautājumus uzdot. […]

Sieviete: Jūs varat pateikt, kādā tēmā, kādā jautājumā?

NP: Saistībā ar Veselības inspekcijas sodu. Mums ir informācija, ka Tamro ir viens no uzņēmumiem, kas ir sodīts par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu.

Sieviete: Jā, tur es neko nevarēšu komentēt, nezinu.

Uzņēmuma Tamro pārstāvji mums neatbildēja Vai piekrīt Veselības inspekcijas uzliktajam sodam.

RIHARDS BURMISTRIS

Veselības Inspekcijas Farmācijas departamenta direktors

NP: Abas sodu ir samaksājušas, nav pārsūdzējušas neko?

RB: Jā, sods ir samaksāts un nav pārsūdzības notikušas.

NP: Tad faktiski no tā izriet, ka viņi atzīst, ka pārkāpums ir bijis?

RB: To šobrīd es komentēt nevaru, bet tas, ka sods ir samaksāts, to es varu pateikt, jā.

JĀNIS LĪBĶENS

Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis

Neviens neinformē asociāciju un neatskaitās. Ja šādi sodi ir, tad tie ir, tā sakot, konfidenciāli un ne valsts iestādes, ne arī uzņēmumi nestaigā apkārt un nestāsta, kas ir un par ko tas sods ir piemērots, kādi ir bijuši šie apstākļi. Es neņemos vērtēt konkrētos gadījumus, jo es par tiem nezinu. Mani neviens nav informējis.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Henkuzens neuzskata, ka Tamro rīkojies ļaunprātīgi, tā drīzāk ir kļūda. Uzņēmums bet ārpus rindas apkalpoja aptieku, kas zāles pasūtīja pa telefonu. Noteikumi nosaka, ka tas jādara e-pastā vai zāļu pasūtīšanas sistēmā.

SVENS HENKUZENS

VM Valsts sekretāres vietnieks veselības politikas jautājumos

Mēs pieņemam to skaidrojumu, ka ir vairākas rindas un šobrīd tā sistēma ir tāda, kur mēs no ministriju puses prasām, lai visi kanāli tiktu atļauti. […] Līdz ar to arī šeit mums ir jāskatās, vai ir nepieciešami grozījumi un jāpieņem tā situācija, kur lieltirgotava var pateikt, kura sistēma viņiem ir prioritāra, bet vienlaikus tai ir jābūt pieejamai visām aptiekām.

Zāļu valsts aģentūras apkopotajā Nepieejamo zāļu sarakstā iekļauti arī medikamenti, kas aptiekās nav jau gandrīz 10 gadu, un nav zināms vai un kad tie atkal parādīsies. No Latvijā reģistrētajiem 7628 medikamentiem šobrīd ir pieejami 98%. Arī Aptieku biedrība nesaskata, ka situācija ar zāļu pieejamību būtu mainījusies.

AGNESE RITENE

Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja

Tas kopējais vērtējums ir, ka šī situācija šobrīd ir pietiekami stabila, bet ar atrunu, ka ir kaut kādas lietas, kas visu laiku novēro iztrūkumu. Ir, piemēram, konkrēti var pateikt par semoglutīdu saturošām zālēm. Tām šīs pieejamības problēmas saglabājas jau vairākus gadus. Un tas varbūt aptiekās rada tādu neapmierinātību, ka šo jautājumu nevar atrisināt, bet tas arī nesaistās tieši ar kādu cenu modeli, tas saistās tieši ar medikamentu.

Lai gan Veselības ministrija saka, ka situācija ir līdzīga kā citās Eiropas valstīs, šogad ir palielinājies ziņojumu skaits par medikamentu trūkumu. Pirmajos sešos mēnešos aģentūra saņēmusi jau 155 pretenzijas, no kurām 47 atzītas par pamatotām. Pērn visa gada laikā sūdzību bija mazāk.

BAIBA ZIEMELE

Latvijas Pacientu organizāciju tīkla valdes priekšsēdētāja

Jā, mēs tieši pajautājām šo jautājumu un izrādījās, ka vairākām biedrībām ir bijusi tāda situācija, kad vismaz vienai pacientu grupai nav bijis kāds medikaments, jo tieši šajā sistēmā rāda, ka viens medikaments ir pieejams, bet…mēs nevaram paziņot par piegāžu pārtraukumu, jo šis medikaments reāli nav pieejams, jo, piemēram, ir cilvēki, kuriem izraksta vairākus medikamentus vienai devai un ja vairumtirgotājam ir pieejams tikai viens iepakojums, tā nav viena pilna deva.

Nekā Personīga zināms, ka Veselības inspekcija par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu sodījusi arī trešo lieltirgotāju, taču uzņēmums uzlikto sodu apstrīdējis tiesā.