Diskusijas par veselības aprūpes nākamā gada budžetu vēl tikai sāksies, taču jau tagad ir skaidrs, ka tās būs sarežģītas. Veselības aprūpē nepieciešami ne tikai 120 miljoni eiro papildus, lai nodrošinātu apsolīto algu kāpumu mediķiem nākamgad, bet lai vispār veselības nozares budžetu nodrošinātu vismaz šā gada līmenī. Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata par svarīgu palielināt veselības aprūpes budžetu un galvenais iemesls ir vēlēšanās, lai valsts apmaksātie veselības pakalpojumi būtu pieejamāki.
Jāatgādina, ka daļa veselības nozares budžetā esošā finansējuma ir piešķirta uz budžeta deficīta rēķina un Eiropas Komisijas atļautā atkāpe no budžeta deficīta ļāvusi pēdējos trīs gadus kāpināt veselības budžeta izdevumus. 2019. gada veselības budžets ir virs miljarda eiro, kas ir vairāk nekā 2018. gadā, un attiecībā pret IKP tie ir 3,8 procenti. Tomēr no 2020. gada šādas budžeta atkāpes naudas vairs nebūs. Veselības ministrija, atainojot budžeta situāciju 2020. un 2021. gadā, prognozēs gada sākumā bija ielikusi papildu finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai un teorētisku papildu finansējumu, ko varētu piešķirt valdība. Prognozēs tie ir 144 miljoni eiro, kas it kā teorētiski varētu aizstāt pašreiz atļautās atkāpes naudas apmēru. Tā rezultātā budžeta prognozes 2020. un 2021. gadam sanāk kaut nedaudz «pieklājīgas», lai arī attiecībā pret IKP finansējums sarūk līdz 2016.-2017. gada līmenim, nedaudz virs trim procentiem.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis pastāstīja par Veselības ministrijas aprēķiniem - cik naudas ir papildus nepieciešams būtiskākajām prioritātēm, un kopumā tā ir liela summa - 277,6 miljoni eiro. 120 miljoni eiro nepieciešami mediķu algu palielinājumam, 21 miljons eiro - pakalpojumu tarifa pārskatīšanai, 36 miljoni eiro kompensējamām zālēm, 13,7 miljoni eiro psihiskās veselības programmām, kā arī vairākām citām iniciatīvām. Pēc I. Dūrīša teiktā, šāds finansējums ļautu gan saglabāt šā gada nozares finansējuma līmeni, gan iegūt līdzekļus jaunajiem priekšlikumiem. Vai tas būs tik vienkārši, to jau drīzumā varēsim uzzināt, kad valdībā sāksies diskusijas par nākamā gada budžetu.
Diskusijā par veselības nozares finansējumu, ko rīkoja Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā, neviens neteica, ka finansējums veselībai ir pietiekams. «Valda uzskats, ka veselības aprūpe ir budžeta izdevumi, un tie ir tikai tēriņi, nevis investīcijas, taču veseli cilvēki, kuros mēs ieguldām šos līdzekļus, ir tie, kuri rada šo valsts budžetu,» teica asociācijas vadītājs Jānis Siliņš, uzsverot, ka Latvija ir to valstu vidū, kur investīcijas veselības aprūpē ir vienas no zemākajām. Asociācija aicina veselības budžeta palielināšanu noteikt kā prioritāti. Noskaidrojot, ko par šo jautājumu domā iedzīvotāji, asociācija veikusi pētījumu. Trešdaļa aptaujāto atzinuši, ka valsts finansēti veselības aprūpes pakalpojumi nav bijuši pieejami savlaicīgi, bijis jāgaida rindās. Vēl 80 procenti atzinuši, ka Latvijā cilvēks nevar atļauties slimot. 58 procenti aptaujāto norādīja, ka finansējums veselības nozarei ir nepietiekams, šādam viedoklim visvairāk piekrita cilvēki 35 līdz 60 gadu vecumā, izteikti - Kurzemē dzīvojošie. Svarīgākais iemesls, kāpēc nepieciešams palielināt veselības budžetu, - ir jāuzlabo medicīnas pakalpojumu pieejamība. To kā pirmo izvēli norādījuši 62 procenti aptaujāto. Aptaujāto vairākums - 70 procenti - piekrita, ka nodokļu nomaksa ir ļoti svarīga, lai palielinātu veselības aprūpes budžetu un iedzīvotāji varētu saņemt labāku veselības aprūpi. Visvairāk nodokļu nomaksas svarīgumu apzinās Pierīgā un Zemgalē dzīvojošie.
«Vienlaikus redzam, ka sabiedrība vēlas ne tikai veselības budžeta palielinājumu, bet arī medicīnas pakalpojumu uzlabošanu un piešķirtās naudas efektīvu un caurspīdīgu izlietojumu,» atzina J. Siliņš. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas eksperte Agnese Dagile sacīja, ka Eiropas Komisija nevar noteikt valstij, cik lielam jābūt veselības aprūpes budžetam, tomēr Latvija ir to valstu skaitā, kas saņēmusi rekomendācijas par veselības aprūpes pilnveidošanu, un galvenie atslēgas vārdi ir pieejamāka, izmaksu ziņā efektīvāka un kvalitatīva. «Risinājumi ir jāmeklē, taču ne tikai budžeta palielināšanai, bet arī reformām,» sacīja eksperte.
