Veselības aprūpes reformai kopumā atvēlēti vairāk nekā 100 miljoni eiro
Veselības ministrija labi pamatojusi, kāpēc onkoloģisko saslimšanu savlaicīgai diagnosticēšanai, kompensējamiem medikamentiem, sirds slimību atklāšanai nepieciešama papildu nauda, tomēr pamatots jautājums – kā šīs programmas tiktu īstenotas, ja nebūtu šīs «negaidītās» iespējas pārdalīt naudu.
Valdība pirms vairāk nekā divām nedēļām pieņēma informatīvu ziņojumu par finansējuma izpildi hronisku pacientu veselības aprūpē un plānotajiem pasākumiem veselības nozares reformu turpināšanai. Faktiski šis ziņojums satur argumentus, kāpēc jāļauj hronisku pacientu aprūpei nepieciešamo naudu izmantot citiem mērķiem un kā to pamatot, lai Eiropas Komisija neiebilstu šādas naudas izlietošanai.
Jāpārdala, lai nezaudētu naudu?
Veselības aprūpes reformai kopumā atvēlēti vairāk nekā 100 miljoni eiro, no tiem 10,9 miljoni tieši - hronisko slimību pacientu aprūpes reformai. Reformu ziņojumā tika paredzēts, ka šogad palīdzība tiks nodrošināta 33 000 hronisku pacientu. Taču Veselības ministrija valdības sēdē skaidroja, ka hronisko pacientu gultas ir jauns pakalpojuma veids un slimnīcām nepieciešams veikt attiecīgus pasākumus jaunā pakalpojuma nodrošinājumam. Apzinot slimnīcu gatavību un resursus, ministrija izrēķinājusi, ka 2018. gada otrajā pusgadā plānotais hronisko pacientu skaits ir ap 6000 un viņu aprūpei nepieciešami 2,7 miljoni eiro. Tas ļāvis secināt, ka ir izveidojusies ekonomija 8,3 miljonu eiro apmērā, ko Veselības ministrijas piedāvāja novirzīt veselības nozares reformu turpināšanai, un valdība, izskatot šo jautājumu, atļāva to darīt. Taču, tā kā jautājums ir saistīts ar budžeta izdevumu pārplānošanu, bija nepieciešams Saeimas atbalsts. Valdības sēdē iebildumus pret šādu naudas pārdali pauda Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone (bijusī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja), uzskatot, ka ir jāsāk darbs pie veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšanas. Tieši ar neatbilstošiem tarifiem ir saistītas grūtības nodrošināt hronisku pacientu aprūpi, piemēram, mājās, un tieši tāpēc programma nav spējusi sākt darboties, lai gan visiem ir skaidrs, ka hronisku pacientu aprūpe ir ļoti nepieciešama. Šim viedoklim piekrita Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Birks: joprojām trūkst finansējuma hronisko pacientu aprūpei mājās, bet speciālisti nav gatavi sniegt pakalpojumus par zemajiem tarifiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par naudas pārdali uzreiz nevarēja izlemt, jo atšķīrās deputātu viedokļi, un par to nācās diskutēt divās komisiju sēdes. Saeimas deputāts Renārs Putniņš (Vienotība), kurš nepiedalījās balsojumā par naudas pārdali, atzina, ka šī situācija rada jautājumus par Veselības ministrijas budžeta plānošanu. Veselības ministrija sava ziņojumā ir pamatojusi, kāpēc nepieciešama naudas pārdale un kam līdzekļi tiks novirzīti, proti, tā kā hronisko pacientu aprūpes programma vismaz pagaidām «nav iestrādājusies», pastāv risks, ka tai atvēlēto finansējumu veselības budžets var zaudēt. Veselības ministrija tāpēc sagatavojusi pasākumus «līdzekļu neapguves riska novēršanai Eiropas Komisijas pieļautās budžeta atkāpes ietvaros».
Jaunās iekārtas palīdzēs taupīt
Veselības ministrija norāda, ka kritiska situācija ir priekšdziedzera un urīnpūšļa vēža ārstēšanā - pretēji Eiropas Savienības rādītājiem Latvijā pieaug mirstība, un tiek prognozēts, ka bez būtiskām investīcijām diagnostikas un modernas ārstēšanas jomā negatīvā mirstības tendence ar priekšdziedzera vēzi turpināsies. Veselības ministrija arī atsaucas uz Saeimas aicinājumu rast iespēju atbalstīt finansējuma piešķiršanu priekšdziedzera un urīnpūšļa vēža slimību diagnostikas un ārstēšanas medicīnas iekārtu iegādei, ko izklāstījusi vēstulē premjerministram.
Rīgas Austrumu slimnīcas Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis atzina, ka Rīgas Austrumu slimnīcai ir ļoti nepieciešamas jaunas iekārtas, jo datortomogrāfija pacientiem tiek veikta ar iekārtām, kuras bija jānomaina jau pirms pieciem gadiem. Aprēķini liecina, ka uroloģisko pacientu izmeklēšanai nepieciešamo iekārtu iegādei vajadzīgi 3,2 miljoni eiro. Plānots iegādāties ultraskaņas un magnētiskās rezonanses attēlu saplūdināšanas iekārtas, lai noteiktu precīzu (tēmētu) vietu biopsijas veikšanai (363 000 eiro). Tāpat - augstas intensitātes fokusētas ultraskaņas terapijas iekārta, kas paredzēta mazinvazīvai prostatas vēža ārstēšanai pacientiem, kuriem ir vēža recidīvs pēc saņemtas staru terapijas (1,02 miljoni eiro). Veselības ministrija norāda, ka šī procedūra ilgst apmēram vienu stundu un veicama dienas stacionāra apstākļos. Vienreizējās procedūras pašizmaksa ir vismaz divas reizes zemāka par pašreizējās alternatīvas - medikamentozās kastrācijas izmaksām, kura ir jāveic vidēji vismaz septiņus gadus, kurai ir daudz komplikāciju, kuru ārstēšana rada lielus papildu izdevumus.
Par 387 200 eiro plānots iegādāties distances litotripsijas iekārtu. Tā ir mazinvazīva ārstnieciska procedūra, kuru veic pacientiem ar nierakmeņu slimību. Rentgenstaru kontrolē speciāla ultraskaņas iekārta emitē augstas intensitātes ultraskaņas devu nierakmens virzienā, panākot tā sagraušanu līdz izmēriem, kuri ļauj šīm šķembām evakuēties dabiskā ceļā. Šī procedūra ir neatliekamās uroloģijas daļa, kuru skaits ar katru gadu pieaug, piemēram,
2015. gadā tika veiktas 126, bet pērn jau 228 procedūras. Dārgākā no uroloģijai paredzētajām iekārtām ir magnētiskās rezonanses diagnostikas iekārta (1,5 miljoni eiro), ko, kā norāda slimnīcas speciālisti, varēs izmantot arī citu onkoloģisko saslimšanu diagnostikā un novērošanā. Iekārta dos iespēju iegūt daudz augstākas izšķirtspējas vizuālo informāciju par dažādiem patoloģiskajiem procesiem orgānos un orgānu sistēmās, neizmantojot jonizējošo starojumu.
Datortomogrāfiem…
Pārdalot naudu, Rīgas Austrumu slimnīca iegūs arī jaunus datortomogrāfus. Pašlaik slimnīcā pieci no septiņiem datortomogrāfiem tiek izmantoti stacionāra, dienas stacionāra un ambulatoro pacientu izmeklējumiem. Kopumā 2018. gada pirmajā pusgadā slimnīcā ar datortomogrāfijas metodi ir izmeklēti 34 170 pacienti, 40 procenti neatliekamā kārtā, bet 40 procenti ambulatoru un stacionāra pacientu izmeklējumiem, kas saistīti ar audzēju diagnostiku un ārstēšanas izvērtēšanu. Lai uzlabotu vēža ārstēšanu, trīs vecos aparātus ir nepieciešams nomainīt steidzamā kārtā, un tam nepieciešami 2,5 miljoni eiro.
…un zālēm
Palielinoties jaunatklātajiem vēža saslimšanas gadījumiem, pārsniegts kompensējamo medikamentu izlietojums vēža pacientiem. Saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem, šā gada piecos mēnešos izlietoti 113 procenti no finansējuma jeb par 625 427 eiro vairāk, nekā sākotnēji paredzēts.
Eiropas Komisijas pieļautās budžeta atkāpes ietvaros kompensējamie medikamenti šajā laikā nodrošināti 6292 onkoloģiskiem pacientiem, no kuriem 3034 ir zaļā koridora šāgada pirmreizējie pacienti. Līdz gada beigām zālēm papildus nepieciešami 1,5 miljoni eiro, kurus arī varēs saņemt no pārdalītās naudas.
…un acu operācijām, un sirds veselībai
Tāpat finansējuma pārdale ļaus samazināt gaidīšanas rindu uz acu operācijām oftalmoloģijas dienas stacionārā - tam papildus piešķirs 0,58 miljonus eiro. Un, ja jau pārdalīt naudu - tad arī sirds veselībai. No Veselības ministrijas ziņojuma nav skaidri saprotams, kāpēc jaunizveidotajai sirds veselības programmai trūkst naudas, taču trūkst 432 710 eiro kardiovaskulārā riska izvērtēšanai Latvijas iedzīvotājiem. Arī tos, pārdalot naudu, piešķirs.
***
Kas saņems pārdalīto naudu veselības budžetā?
Kopumā pārpalikusi nauda no hronisko pacientu veselības aprūpes 8 276 962 eiro
• 3,2 miljoni eiro priekšdziedzera un urīnpūšļa vēža ārstēšanai un diagnostikai nepieciešamām jaunām medicīniskām iekārtām
• 2,5 miljoni eiro veco datortomogrāfijas iekārtu nomaiņai ar trim jaunām iekārtām Rīgas Austrumu slimnīcā
• 1,5 miljoni eiro kompensējamiem medikamentiem onkoloģiskajiem pacientiem
• 577 577 eiro operācijām oftalmoloģijas (acu) dienas stacionāros
• 432 710 eiro jaunajai sirds programmai (kardiovaskulārā riska izvērtēšanai)