Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 15. septembrī. Ukraina jau septīto mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:47. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) pieņēmusi rezolūciju, pieprasot Krievijai pamest tās karaspēka Ukrainā ieņemto Zaporižjas atomelektrostaciju (AES). Vairums IAEA dalībvalstu Kanādas un Polijas pēc Ukrainas lūguma iesniegto rezolūciju atbalstījušas, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
21:42. ASV atjaunojušas Krievijas sankciju sarakstu, kas regulāri tiek papildināts kopš 24.februāra, personālsankcijas tagad nosakot Čečenija līdera Ramzana Kadirova ģimenei, Krievijas bērnu tiesībsardzei un baņķieriem - pavisam 22 cilvēkiem.
21:03. Visas Eiropas Savienības (ES) valstis, izņemt Ungāriju, ceturtdien vienojušās lūgt ANO iecelt ekspertu, kas uzraudzītu cilvēktiesību situāciju Krievijā, pavēstīja avoti diplomātu aprindās.
20:28. Ukraina ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) jūtami pavirzījies uz priekšu, ceturtdien Kijivā sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. "Ir iespaidīgi - redzēt ātrumu, apņēmību, precizitāti, ar kādu jūs progresējat," ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kopīgajā preses konferencē sacīja EK prezidente. "Mēs esam vienisprātis, ka mums ir jādara tik daudz, cik iespējams, lai garantētu, ka Ukrainai ir vairāk uzņēmējdarbības, vairāk ienākumu un līdz ar to gluda piekļuve Eiropas vienotajam tirgum Ukrainai būs iespējama," sacīja Leiena.
19:26. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka aicinājusi ātri pieņemt lēmumu par Ukrainas pieprasīto kaujas tanku piegādi, tādējādi pastiprinot spiedienu uz kancleru Olafu Šolcu nolūkā panākt, lai viņš apstiprina šo papildu atbalstu. "Es nedomāju, ka izšķirošajā periodā, kurā atrodas Ukraina, šo lēmumu var ilgi atlikt," ceturtdien publicētajā intervijā Vācijas laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeittung" sacīja Bērboka.
18:55. Eiropas Parlaments šodien apstiprināja piecu miljardu eiro aizdevumu Ukrainai.
18:08. Ukrainas Mikolajivas apgabalā kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma nogalināti 436 mierīgie iedzīvotāji, arī 11 bērni, pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims. "Visā laika sprīdī [cietušo skaits] ir pieaudzis. Patlaban cietušo civiliedzīvotāju skaits ir 1613 cilvēki. No šī skaita 436 gājuši bojā, arī diemžēl 11 bērni", ceturtdien brīfingā mediju centrā "Ukraina - Ukrinform" sacīja apgabala vadītājs. Pilna mēroga kara gaitā Mikolajivas apgabalā postījumi nodarīti 10 940 objektiem. To skaitā ir 7150 dzīvojamā fonda objekti, arī daudzstāvu nami.
17:15. Somijas varasiestādes sankcijām pakļautajiem Krievijas pilsoņiem konfiscējušas aktīvus gandrīz 189 miljonu eiro apmērā, vēstī telekanāls "MTV Uutiset", atsaucoties uz Somijas Parādu piedziņas pārvaldi. Konfiskācija skārusi gan privātpersonas, gan desmitiem organizāciju, kas iekļautas Eiropas Savienības sankciju sarakstā Krievijas Ukrainā sāktā kara dēļ. Krievijas pilsoņi zaudējuši lielu skaitu tādu nemateriālo aktīvu kā akcijas un kontos esošus līdzekļus. Tāpat konfiscēti īpašumi, rūpnieciskās izejvielas un transportlīdzekļi. Vasaras sākumā tika ziņots, ka Somijā Krievijas pilsoņiem konfiscēti aktīvi aptuveni 80 miljonu eiro apmērā.
16:32. Eiropas Parlaments (EP) šodien apstiprināja rezolūciju, ar kuru prasa pārtraukt Ukrainas civiliedzīvotāju deportācijas. EP asi nosoda Krievijas Bruņoto spēku, tiem pietuvināto spēku un dažādo okupācijas iestāžu izdarītās zvērības, it sevišķi Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, deportāciju uz Krieviju, kā arī šausminošās Krievijas darbības tā sauktajās "filtrācijas nometnēs", kur tiek sadalītas ģimenes un pazūd cilvēki, kas atzīti par "nevēlamiem". EP deputāti prasa, lai Krievija pilnībā ievēro pienākumus, ko tai uzliek starptautiskās tiesības, un nekavējoties izbeidz Ukrainas civiliedzīvotāju deportāciju un ar spaidiem īstenoto pārsūtīšanu uz Krieviju un Krievijas okupētajām teritorijām.
15:35. Krievija ceturtdien atņēmusi tiesības publicēties internetā laikrakstam "Novaja Gazeta", kas ir viens no pēdējiem Krievijas neatkarīgajiem medijiem.
14.43. "Lielais septiņnieks" (G7) vēlas izveidot globālu investīciju plānu, lai palīdzētu Ukrainai atveseļoties no Krievijas iebrukuma, paziņojis Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.
G7 valstu tirdzniecības ministru sanāksmē Neihardenbergā Hābeks sacīja, ka vajadzētu atvieglot ārvalstu uzņēmumiem iespēju veikt uzņēmējdarbību Ukrainā.
"Runa par liela globāla fonda izveidošanu ar apjomīgiem finanšu līdzekļiem, kurus nodrošinātu privātie investori," norādīja Hābeks.
14.15. Ukrainai uzvarot savu nāvīgo ienaidnieku - Krieviju, vēl būs daudz jāstrādā pie brīvības un neatkarības nostiprināšanas, ceturtdien Rīgā notiekošajā starptautiskajā konferencē "Ilgtspēja kā konstitucionālā vērtība: Nākotnes izaicinājumi" izteicās Ukrainas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Serhijs Holovatijs.
Holovatijs izteica pieņēmumu, ka nākotnē, kad Ukraina karā uzvarēs savu nāvīgo ienaidnieku - Kremli un kad Ukrainai būs tiesības izvēlēties pašai savu ceļu kļūt par ES valsti un pievienoties civilizētajai Rietumu pasaulei, aktuāls var kļūt jautājums, vai nākotnes varas politiķiem nebūs kārdinājums ieslīgt autoritārismā, pat ja tas būtu "pareizais autoritārisms".
13.55. Krievija neatzīst savas pases, kas izdotas tā dēvētās Doneckas tautas republikas teritorijā, un šo pasu turētāji nedrīkst šķērsot robežu, ziņo Ukrainas izlūkdienesti.
Pēc Ukrainas pretuzbrukuma panākumiem Krievijas okupēto teritoriju iedzīvotāju noskaņojums ir krasi mainījies. Viņu vidū pieaug neapmierinātība ar tā dēvētās Krievijas speciālās operācijas gaitu un Krievijas valdības rīcību.
Pastāv uzskats, ka Krievija nodod "republiku" intereses. Šie noskaņojumi vēl vairāk pastiprinājās pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Krievijas pasēm, kas izdotas okupētajās teritorijās, nav juridiska spēka pašas Krievijas Federācijas teritorijā.
Cilvēkiem, kas mēģināja pamest tā dēvētās Doneckas tautas republikas teritoriju ar šādu pasi, uz Krievijas robežas paziņots, ka viņi nekas neesot.
13.18. Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem atsāksies darba biržas, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.
Nākamās darba biržas gaidāmas 22.septembrī un 6.oktobrī.
Kopš šī gada maija notikušas astoņas darba biržas, kurās piedalījušies 64 uzņēmumi, piedāvājot Ukrainas civiliedzīvotājiem vairāk nekā 2000 vakances. Šobrīd šajos uzņēmumos nodarbināti aptuveni 400 ukraiņi.
12.56. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nobažījies, ka kopš februāra spēkā pieņēmusies pārmērīga alkohola lietošana viņa tuvāko cilvēku lokā un Krievijas augstākajā vadībā, atsaucoties uz vairākiem prezidenta administrācijai tuvu stāvošiem avotiem, vēsta tīmekļa izdevums "Meduza".
12.45. Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Amatu ielā 4 atsāksies regulāra darba biržu norise. Nākamās darba biržas gaidāmas 22.septembrī un 6.oktobrī. Kopš šī gada maija notikušas astoņas darba biržas, kurās piedalījušies 64 uzņēmumi, piedāvājot Ukrainas civiliedzīvotājiem vairāk nekā 2000 vakances. Šobrīd šajos uzņēmumos nodarbināti aptuveni 400 ukraiņi.
12.02. No 6.oktobra līdz 3.novembrim Mazajā ģildē notiks Ukrainas mākslinieku gleznu labdarības izstāde - pārdošana "The children of war". Pasākuma mērķis - līdzekļu vākšana no kara cietušo Ukrainas sieviešu un bērnu atbalstam.
11.45. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien ieradusies Kijivā, lai ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārrunātu Ukrainas integrāciju Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Šī ir jau trešā Leienas vizīte Kijevā, kopš Krievija 24.februārī sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. "Tik daudz kas ir mainījies. Ukraina tagad ir [ES] kandidātvalsts," tviterī paziņoja Leiena.
11.23. Vairāk nekā puse slovāku vēlas, lai Krievija uzvarētu karā pret Ukrainu, liecina trešdien publicētie aptaujas rezultāti.
Aptauju veica aģentūras "MNFORCE" un "Seesame" un Slovākijas Zinātņu akadēmija. Respondentiem bija jāatbild uz jautājumiem, izmantojot desmit punktu skalu, saskaņā ar kuru viens nozīmē pārliecinošu Krievijas uzvaru un desmit pārliecinošu Ukrainas uzvaru.
10.26. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 53 850 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 200 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējusi 2193 tankus, 4682 bruņutransportierus, 1295 lielgabalus, 311 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 167 zenītartilērijas iekārtas, 250 lidmašīnas, 215 helikopterus, 908 bezpilota lidaparātus, 233 spārnotās raķetes, 3522 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 120 specializētās tehnikas vienības.
09.38. Ukrainas armijas pretuzbrukumā Harkivas apgabalā Krievijas karaspēks cietis ievērojami lielākus zaudējumus nekā ukraiņi, televīzijas tiešraidē paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs.
"Varu teikt, ienaidnieka zaudējumu skaitļi attiecībā pret mūsu zaudējumiem (..) ir viens pret deviņi vai viens pret desmit. Uz vienu no mūsu kritušajiem (..) ir deviņi līdz desmit kritušo" krievu sacīja Danilovs.
09.24. Saeima šodien sāks skatīt valdības virzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas iecerēti, lai vairāk veicinātu ukraiņu bēgļu iekļaušanos Latvijas darba tirgū.
Lai līdztekus nodarbinātībā iesaistītajām personām sniegtu atbalstu arī pašnodarbinātajiem, paredzēts izmaksāt pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pabalsts tiks izmaksāts tiem ukraiņiem, kas ir reģistrējušies VID nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātās personas, ievērojot nosacījumu, ka šāds pabalsts netiek izmaksāts tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri iepriekš būs saņēmuši nodarbinātības uzsākšanas pabalstu.
08.37. Viedokļi, kas Krievijas publiskajā telpā tiek pausti par Ukrainu un ukraiņiem, kopumā neliecina, ka Krievijas sabiedrību varētu vērtēt kā veselīgu, šādu viedokli intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Pēc vēstnieka vārdiem, dažādi publiskie paziņojumi liecina, ka Krievijā ir augsts "latentais revanšisms", kā rezultātā parādās pat neslēpti aicinājumi uz genocīdu pret ukraiņiem.
08.08. Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ceturtdien tiksies Šanhajas Sadarbības organizācijas samita laikā Samarkandā, Uzbekistānā.
Krievijas amatpersonas atklājušas, ka tikšanās laikā tiks detalizēti apspriests karš Ukrainā. Šī ir abu līderu pirmā tikšanās klātienē, kopš Krievijas 24.februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.
07.10. Ukrainas armija karadarbības dienvidu zonā iznīcinājusi aptuveni 30 krievu kara tehnikas vienības, ceturtdien ziņo Ukrainas armijas operatīvais štābs "Dienvidi". Saskaņā ar apstiprinātajām ziņām likvidēti 33 iebrucēji un 31 viena kara tehnikas vienība, tajā skaitā 11 tanki, piecas haubices "Mcta-B", pašgājējs lielgabals "Gvozdika", kā arī 13 citas bruņutehnikas un autotehnikas vienības.
05.44. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija un ASV Kongress apspriež iespēju noteikt pret Krieviju tādas sankcijas, kas būtu analogas tās pasludināšanai par terorismu atbalstošu valsti, preses konferencē trešdien paziņoja ASV Valsts departamenta prāstāvis Neds Praiss.
"Ir soļi, kurus mēs jau esam spēruši, un soļi, kurus mēs varam spert un apspriežam ar Kongresu; kuriem būtu sekas, analogas tām, ko paredz likums par terorismu atbalstošām valstīm, [bet] bez nevēlamām sekām," uzsvēra Praiss.
03.45. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska automobilis trešdien Kijivā iekļuva satiksmes negadījumā, bet prezidents tajā nav cietis, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja prezidenta preses sekretārs Serhijs Nikiforovs.
"Kijevā notika vieglās automašīnas sadursme ar Ukrainas prezidenta automobili un viņa eskorta mašīnām. Mediķi, kas pavadīja valsts galvu, sniedza neatliekamo palīdzību vieglās automašīnas vadītājam un nodeva viņu ātrās palīdzības mašīnai," kas aizveda viņu uz slimnīcu, rakstīja Nikiforovs.
01.00. Ukrainas pilsētu Krivijrihu apdraud plūdi pēc Krievijas raķešu trieciena, kas izraisījis ūdens līmeņa celšanos Inhulecas upē, trešdien brīdināja Ukrainas prezidenta birojs.
00.10. Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām uzskata, ka rīkojies pareizi, iebrūkot Ukrainā, pēc 90 minūšu garas telefona sarunas ar krievu diktatoru paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs.