Veselības budžets

Politiķu diskusijas vainagojušās ar secinājumu, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma pamata tekstā tomēr jāiekļauj konkrēta norma par veselības nozares finansējumu. Ja arī turpmāk deputāti par šo priekšlikumu būs vienisprātis, tad likums noteiks, ka, sākot no 2020. gada, veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums četru procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Taču atbilstoši budžeta plānošanai veselības nozare gan izskatās citādi, proti, 2020. gadā tai no iekšzemes kopprodukta plānots atvēlēt vien 3,62 procentus.

Skaidras pārliecības par to, kāds būs veselības nozares finansējums pēc gada vai diviem, nav. Tas radījis satraukumu ne tikai mediķu arodbiedrībai, bet arī pašiem politiķiem, Saeimas deputātiem, kuri par Veselības un Finanšu ministriju skaitļu rindām, kas katra citādi ataino veselības budžeta pieaugumu, pauž atklātu neizpratni.

Nākamā gada veselības nozares budžets plānots viena miljarda eiro apmērā, ar ko ļoti lepojas augstas valsts amatpersonas, jo nu veselības nozarei atvēlēts tik daudz naudas kā vēl nekad kopš neatkarības atjaunošanas. Vai veselības aprūpē līdz ar to nākamgad viss strauji ies augšup, vai miljards ir tikai māņi?

Lai veselības aprūpes budžeta palielināšanu beidzot paceltu no daudz dzirdētiem, bet nerealizētiem solījumiem ticamākā līmenī, valdība pieņēmusi un Saeimai nodevusi Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Diemžēl «juridiskā tehnika» vai pašu politiķu neticība spējai uzrakstīto izpildīt laupījusi krietnu devu ticamības.

Premjerministrs Māris Kučinskis sola, ka šodien būs zināms galarezultāts sarunām ar valdību veidojošajām partijām par veselības nozares finansējumu. Ministru prezidents vēlas nodrošināties, ka visas koalīcijas partijas atbalstīs vienu kopīgu nostāju, kā nodrošināt papildu finansējumu veselības nozarei, taču pagaidām nav atbildes, kas notiks, ja kāda no politiskajām partijām pasaka nē.

Darba grupas sanāksmes par veselības nozares finansējumu nav bijušas bezjēdzīgas, pēc valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdes pirmdien apgalvoja premjerministrs Māris Kučinskis.

Pagaidu plāns veselības nozares finansēšanai ir Eiropas Komisijas atļauja par 0,1–0,5 procentiem pārsniegt budžeta deficītu tuvākajos trīs gados. Finanšu ministrija nodokļu reformas ietvaros piedāvā daļēji finansēt veselības nozari arī no sociālā budžeta, par ko gaidāmas asas politiskas diskusijas. Nekāda cita reformu plāna, kā nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes nozares darbību, nav.

Saeimas deputāti mudina rast ilgtspējīgu sistēmu veselības aprūpes nozares finansēšanai, kā arī nodrošināt nepieciešamus līdzekļus arī no 2020.gada, kad reformu īstenošanai vairs nebūs paredzēts izmantot valsts budžeta deficīta atkāpi.

Akūtās problēmas veselības aprūpē ir jārisina, pārdalot naudu nozares ietvaros, jo valstij brīvu līdzekļu nav un šogad nebūs, paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis.

Sociālajā budžetā veidojas līdzekļu uzkrājums, un ar neapbruņotu aci ir skaidri redzams, ka pārdalīt daļu, kaut nelielu, veselības budžeta vajadzībām ir daudz vienkāršāk nekā izstrādāt un politiski vienoties par skaidru un reālajai situācijai atbilstošu veselības nozares finansēšanas sistēmu.

Lai arī veselības jomas jauno politisko iniciatīvu piepildījumam tiek lūgts visvairāk naudas – kopumā 160 miljoni eiro, sīkākus datus, kādiem pasākumiem cik lielus finanšu līdzekļus vajag, Veselības ministrija pagaidām neatklāj.

Pasaules Bankas (PB) publisko izdevumu pārskatīšanas misijas eksperti savā ziņojumā esot norādījuši, ka tālāki finansiāli samazinājumi veselības aprūpē nav pieļaujami, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.