Pagaidu plāns veselības nozares finansēšanai ir Eiropas Komisijas atļauja par 0,1–0,5 procentiem pārsniegt budžeta deficītu tuvākajos trīs gados. Finanšu ministrija nodokļu reformas ietvaros piedāvā daļēji finansēt veselības nozari arī no sociālā budžeta, par ko gaidāmas asas politiskas diskusijas. Nekāda cita reformu plāna, kā nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes nozares darbību, nav.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka atkāpe, kas ļauj palielināt budžeta deficītu, Latvijai piešķirta sabiedrības veselības pamatnostādņu līdz 2020. gadam īstenošanai. «Šīm reformām jāparāda, kā mēs vai nu iegūsim vairāk līdzekļu, vai mazāk tērēsim un kā nodrošināsim izaugsmi, un veselības aprūpes jomā šo reformu mēs pamatojam ar iedzīvotāju priekšlaicīgo nāves gadījumu samazinājumu un dzīves ilguma pagarināšanu,» stāsta finanšu ministre. Latvijai atkāpe ir piešķirta ar nosacījumu, ka tiek pienācīgi īstenotas solītās reformas, ko uzraudzīs Eiropas pusgada ietvaros.
Otra reforma, pēc D. Reiznieces-Ozolas teiktā, kas jāīsteno Veselības ministrijai, ir saistīta ar veselības aprūpes sistēmu, lai nodrošinātu tās efektīvu darbību. Taču svarīgākais, par ko jāvienojas valdībai un Saeimas politiķiem, ir veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas reforma - kā būtiski palielināt finansējumu veselības nozarei, tajā skaitā, kā kompensēt finansējuma samazinājumu, kas neapšaubāmi būs 2020. gadā, jo «beigsies dzīvošana» uz budžeta deficīta rēķina, proti, kad beigsies Eiropas Komisijas akceptētā atkāpe.
Naudas izteiksmē tas ir pietiekami nozīmīgs finansējums. Šogad atkāpe ļāva veselības nozares finansējumu palielināt par 34,4 miljoniem eiro, kuri izlietoti rindu mazināšanai uz konsultācijām un izmeklējumiem (16,6 miljoni eiro), onkoloģijai (12,2 miljoni eiro), C hepatīta pacientiem zāļu nodrošināšanai (5,5 miljoni eiro). Pēc Finanšu ministrijas datiem, nākamgad atkāpe varētu būt lielāka (0,4 procenti no IKP) un sasniegt 112 miljonu eiro, bet 2019. gadā - 148 miljonus eiro. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieks Ingars Eriņš gan uzsvēra, ka nākamajam gadam ir saskaņota tikai 0,1 procenta atkāpe, un Eiropas Komisija gaida reformu plānu, lai tiktu apstiprinātas 0,4 un 0,5 procentu atkāpes. Viņš arī aicināja kritiski skatīties uz deficīta palielinājumu, jo arī Finanšu ministrijas iecerētā nodokļu reforma sākotnēji var prasīt papildu naudu. Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss atzina, ka nekas cits kā tikai mūsu pašu nespēja pierādīt, kā papildu naudu izlietot, var ietekmēt Eiropas Komisijas lēmumu un šo atkāpi neiedot, jo faktiski to var uzskatīt jau par garantētu.
Taču, atgriežoties pie veselības budžeta, ja netiek īstenota tāda reforma, kas dod stabilu un būtisku papildu finansējumu jau no 2020. gada, veselības nozares finansējums saruks un nonāks atpakaļ tādā pašā situācijā, kā bija pirms «reformas». To nevajadzētu pieļaut, un to saprot gan finanšu un veselības ministres, gan Saeimas deputāti. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (Vienotība) šādu risinājumu, kas balstās tikai uz lūgumu Eiropas Komisijai Latviju nesodīt par budžeta pārkāpumiem, nosauca par «ielāpu uz trim gadiem». «Neredzam piedāvājumu, kas ilgtermiņā ienesīs papildu finansējumu veselības aprūpes sistēmā. Ja neieviešam obligāto veselības apdrošināšanu un sakām, ka mums tā neder, ko liksim vietā?» jautāja R. Ražuks. Šis ir jautājums, kas satrauca daudzus deputātus, kuriem gan Finanšu ministrija atbildēja: par iespējamo valsts budžeta izdevumu reformu ir jāvienojas visai valdību veidojošajai koalīcijai, ne vienam ministram. Viens no priekšlikumiem ir veselībai novirzīt vienu procentu no sociālā budžeta ieņēmumiem, taču arī to faktiski var uzskatīt par ielāpu.
***
Veselību finansē uz parāda
2017. gadā atļautā atkāpe no vidēja termiņa mērķa ļāva palielināt budžeta deficītu par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un novirzīt 34,4 miljonus eiro
Eiropas Komisija dos atļauju palielināt budžeta mērķi 2018. un 2019. gadam, ja tiks iesniegts atbilstošs reformu plāns
Deficīta pieaugums, miljonos eiro
Deficīta pieaugums, % no IKP
2018 111,6 0,4
2019 148,1 0,5
Avots: Neatkarīgā, pēc Finanšu ministrijas datiem