Par veselības budžetu vienošanās vēl nav

Darba grupas sanāksmes par veselības nozares finansējumu nav bijušas bezjēdzīgas, pēc valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdes pirmdien apgalvoja premjerministrs Māris Kučinskis.

Tomēr izšķirties par konkrētu risinājumu politiķi vēl nespēj, tāpēc vēl vismaz nedēļu dažādi varianti, tostarp veselības apdrošināšanas maksājums vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana, tiks apspriesti Saeimas frakcijās un partiju valdes sēdēs.

Darba grupa savu darbību pabeidza pagājušās nedēļas ceturtdienā, pēc kuras premjerministrs ziņoja par diviem iespējamiem variantiem, kā finansēt veselības aprūpi jeb, precīzāk, kā iegūt papildu finansējumu veselības aprūpei. Viens no tiem ir Latvijas Bankas virzītais modelis, kas paredz ieviest obligātu ikmēneša maksājumu 20 eiro apmērā visiem darbspējīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem. Bet otrs - premjera Māra Kučinska piedāvātais modelis paredz novirzīt veselības aprūpes sistēmai daļu jeb 1,5 procentus no sociālā budžeta, kuru veido darba devēju un strādājošo iemaksas. Šo summu sociālajam budžetam kompensētu PVN palielināšana par vienu procentu.

Par to, kurš no šiem modeļiem tiks īstenots, šonedēļ jāvienojas Sadarbības padomei un valdībai, taču vakar pēc koalīcijas sēdes ne premjers, ne citu politisko partiju pārstāvji nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai kāds no darba grupas izstrādātajiem modeļiem ir guvis atbalstu un par to varētu lemt valdība. «Esmu bijis pārāk optimistisks, uzskatīdams, ka šo jautājumu var izlemt ātri,» atzina M. Kučinskis. Pēc viņa teiktā, valdību veidojošās partijas vēloties pārrunāt konkrētos divus un, iespējams, citus modeļus veselības nozares finansēšanai plašākā lokā, proti, darba grupā, ko vadīja premjers, bija pārstāvēti tikai daži politiķi, taču veselības nozares reformu pārrunāt vēlas arī Saeimas frakcijas. Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) sacīja, ka frakcija izrādīja interesi detalizēti izpētīt šo jautājumu un piedāvāt finansēšanas avotus. «Mums ir daži priekšlikumi, kā iegūt papildu finansējumu veselības nozarei, piemēram, palielināt akcīzes nodokli kaitīgiem dzērieniem, veikt reformu saistībā ar slimības pabalstu izmaksu un citi, vienlaikus mēs vēlamies saņemt atbildi uz jautājumu ne tikai, cik tas izmaksās katram iedzīvotājam, bet - ko katrs iedzīvotājs saņems pretim?» atzina I. Parādnieks. Savukārt Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns, atgādinot, ka situācija veselības nozarē ir diezgan kritiska, teica, ka Vienotība sagaida precīzus piedāvājumus, kas būtu saskaņoti paša premjera politiskā spēka - Zaļo un zemnieku savienības - iekšienē, jo pašlaik paziņojumi ir «pilnīgi pretrunīgi».

Tomēr no politiķu sacītā izriet, ka priekšlikums sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar sociālo iemaksu veikšanu apmierina visus. «Noteikti veselības pakalpojumi būs sasaistīti ar sociālo iemaksu veikšanu, un noteikti tiks definētas iedzīvotāju grupas, kuras veselībai apdrošinās valsts - bērni, pensionāri,» teica premjers. Viņš arī uzsvēra, ka darba grupa nav strādājusi bezjēdzīgi, jo ir uzklausīti visu pušu viedokļi, lai arī mērķis - viens vienīgs lēmums - nav sasniegts. Pēc I. Parādnieka teiktā, tagad ir «skaidrs spēles laukums». Premjerministrs arī apsolīja, ka nedēļas laikā tiks panākta vienošanās, vienalga ko tas prasītu: «Vienošanās būs, kaut vai kūpēs dūmi vai līs asinis.».