Šodien tiek solīts galarezultāts par veselības nozares finansējumu

© Aigars Eglīte/ F64 photo agency

Premjerministrs Māris Kučinskis sola, ka šodien būs zināms galarezultāts sarunām ar valdību veidojošajām partijām par veselības nozares finansējumu. Ministru prezidents vēlas nodrošināties, ka visas koalīcijas partijas atbalstīs vienu kopīgu nostāju, kā nodrošināt papildu finansējumu veselības nozarei, taču pagaidām nav atbildes, kas notiks, ja kāda no politiskajām partijām pasaka nē.

Visu šo nedēļu politiķi apspriež premjerministra vadītās darba grupas izstrādātos priekšlikumus. Sākotnēji tie bija divi - fiksēta visiem vienāda maksājuma ieviešana veselības apdrošināšanai - 20 eiro katram iedzīvotājam - vai pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana par vienu procentu, vienlaikus sasaistot veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar sociālo iemaksu veikšanu. Pirmdien premjerministrs tikās ar Nacionālās apvienības politiķiem, vakar ar paša pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību, bet šodien paredzētas sarunas ar Vienotību, kurās varētu saņemt vislielāko kritiku par veselības finansēšanas reformu, jo zināms, ka daļa Vienotības biedru noteikti atbalsta nedaudz citu modeli - veselības apdrošināšanas sistēmu, sasaistot medicīnisko palīdzību ar nodokļu nomaksu.

Premjerministrs Māris Kučinskis uzskata, ka šonedēļ tiks pielikts punkts diskusijām un politiķi varēs pavēstīt sabiedrībai lēmumu par veselības finansēšanas reformu (jāatgādina, ka šādu lēmumu politiķi gatavojās paziņot jau arī 1. jūnijā). «Nebūtu liela māksla valdībā apstiprināt kādu variantu un tad nākt uz Saeimu, un tur, ja koalīcijas partijas nav vienojušās par atbalstu vienam variantam, visas labās ieceres iestrēgst vai tiek pārtaisītas, kā rezultātā lēmuma nemaz nav, tāpēc mēs uz Ministru kabinetu ar lēmuma projektu iesim tad, kad būs vienošanās,» ieilgušo sarunu procesu vakar skaidroja M. Kučinskis. Pašlaik vienošanās, pēc premjera teiktā, ir panākta par sekojošām lietām: strādājošo sociālās iemaksas tiek palielinātas par vienu procentpunktu, pusi procenta maksātu darba devējs, otru pusi - darba ņēmējs. Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek sasaistīta ar sociālo iemaksu veikšanu.

Tā kā noteikts skaits darbspējīgo neveic sociālās iemaksas, tiks noteikts minimālais maksājums - politiķi diskutē par tā apmēru (10 līdz 20 eiro), kuru maksātu tie strādājošie, kuri pašlaik dažādu iemeslu dēļ sociālās iemaksas neveic, piemēram, mikrouzņēmumu darbinieki. Visticamāk, šāds maksājums būtu jāveic arī tiem, kuri oficiāli nestrādā, taču, lai saņemtu valsts budžeta apmaksātus veselības pakalpojumus, vajadzēs iegādāties apdrošināšanu. Noteikti būs diskusijas par veidu, kā tiek apdrošināti bērni, pensionāri un citas sociālās grupas.

M. Kučinskis norāda, ka, ņemot vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa plānoto samazinājumu par trim procentiem, sociālo iemaksu palielināšana par vienu procentu nebūšot sāpīga. Tomēr viņš arī piebilda, ka, iespējams, līdztekus jāskata jautājums arī par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jo veselības aprūpes situācija ir kritiska un papildu finansējums ir jārod. «Ar Eiropas Komisiju ir saskaņoti 100 miljonu eiro papildus piešķiršana veselības nozarei nākamajā gadā, taču šos līdzekļus var tērēt tikai noteiktiem pasākumiem. Veselības nozares akūti risināms jautājums ir medicīnas darbinieku atalgojums,» uzsvēra premjers. Viņaprāt, nākamo gadu varētu noteikt kā pārejas posmu, kura laikā tiktu sagatavots mehānisms veselības apdrošināšanas ieviešanai. Aktuāls būs jautājums, kas bija arī bijušās veselības ministres Ingrīdas Circenes reformas viens no klupšanas akmeņiem, kas un kā pārbaudīs, vai cilvēks ir veicis nodokļu nomaksu un vai viņu ārsts drīkst pieņemt.



Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais