Miljards veselībai saldi skan
Nākamā gada veselības nozares budžets plānots viena miljarda eiro apmērā, ar ko ļoti lepojas augstas valsts amatpersonas, jo nu veselības nozarei atvēlēts tik daudz naudas kā vēl nekad kopš neatkarības atjaunošanas. Vai veselības aprūpē līdz ar to nākamgad viss strauji ies augšup, vai miljards ir tikai māņi?
Pacientu organizācijas, kuras gadiem cīnās par kompensējamo medikamentu pieejamību cilvēkiem, pret nākamo gadu veselības jomā izturas piesardzīgi optimistiski - par to, ka nauda tiks piešķirta papildus, visi ir apmierināti, bet atklājas, ka noteiktām jomām, piemēram, zālēm onkoloģiskajiem pacientiem vai citu smagu slimību pacientiem, kuri lūdz palīdzēt ar ziedojumiem ārstēšanai, naudas nepietiks.
2018. gada veselības nozares budžeta palielinājums mērāms 194 miljonos eiro, līdz ar to nozares budžets būs 1,014 miljardi eiro, ieskaitot Eiropas struktūrfondu finansējumu. Veselības budžets pamatfunkciju nodrošināšanai būs 1,008 miljardi eiro, kas procentuāli no iekšzemes kopprodukta būs 3,69 procenti (salīdzinājumam - šogad finansējums ir 820 miljoni eiro, un tas ir 3,2 procenti no IKP). Lielu daļu no nākamā gada pieauguma plānots atvēlēt mediķu atalgojuma palielināšanai, un algu pieauguma skala jau skaidri saplānota. Ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksu plānots palielināt no 859 līdz 1125 eiro mēnesī, māsām no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet aprūpes atbalsta personām - no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī. Vēl ir vairākas prioritātes, kurām veselības nozarē tiks atvēlēts vairāk naudas. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēts papildus novirzīt 28,6 miljonus eiro, tajā skaitā ambulatorajai aprūpei - 12,6 miljonus eiro, lai palielinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un samazinātu gaidīšanas rindas. Tas ļaušot samazināt ambulatoro izmeklējumu un terapijas gaidīšanas rindu garumu par 16,2 dienām, savukārt ambulatoro speciālistu pakalpojumu gaidīšanas rindu garumu par 40,2 dienām.
Lai arī onkoloģija ir nozares prioritāte, ap to veidojas dīvaina situācija. Šogad onkoloģisko slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai ir atvēlēti papildu 12 miljoni eiro, kas izdarīts, pieļaujot atkāpi no budžeta deficīta, taču bāzes jeb pamata finansējums nav palielināts. Tātad faktiski onkoloģijai palīdzība uz budžeta deficīta rēķina. Problēma ir apstāklī, ka pēc 2020. gada šādas papildu naudas var arī nebūt (arī valdība, visticamāk, būs cita) un daudzas jomas paliks bāzes finansējuma līmenī. Finanšu ministre Dana ReiznieceOzola gan atzina, ka tā nenotikšot. Krūts pacientu biedrības vadītāja Irina Jaunuma uzdod pamatotu jautājumu - ja valsts šogad un arī nākamgad izvirza onkoloģiju par prioritāti, kāpēc ne šogad, ne arī, visticamāk, nākamgad neviens eiro netiek piešķirts modernu zāļu apmaksai pacientiem ar vēzi. Nākamgad onkoloģijai papildus atvēlēs 13,2 miljonus eiro, taču neviens nevar pateikt, vai būs iespējams īstenot onkoloģijas jomas uzlabošanas plānu, kurā aprēķināts, ka jaunu kompensējamu zāļu iekļaušanai nepieciešami 14 miljoni, bet visa plāna īstenošanai 47,4 miljoni eiro. Veselības ministrijā atzīst, ka pieaugums, kas paredzēts šogad zālēm, iztērēts uz pacientu skaita pieauguma rēķina...
Kā pozitīvs pavērsiens jāvērtē zāļu kompensācijas apjoma palielinājums Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem, jo tas bija apsolīts jau pērn, bet netika izpildīts. Tāpat papildu līdzekļi piecu miljonu eiro apmērā tiks novirzīti reto slimību diagnostikai un ārstēšanai. Papildu nauda būs arī C hepatīta ārstēšanai un aknu transplantācijas operāciju apmaksai.
***
VIEDOKLIS
Anda ČAKŠA, veselības ministre:
- Palielinot finansējumu veselības nozarei atbilstoši Reformu plānā minētajam apjomam, samazināsies potenciāli zaudēto mūža gadu apjoms no 88 191 potenciāli zaudēta mūža gada 2015. gadā līdz 75 023 potenciāli zaudētiem mūža gadiem 2023. gadā, tautsaimniecībai radot papildu ieņēmumus 466,5 miljonu eiro apmērā, ņemot vērā iekšzemes kopprodukta apmēru uz vienu iedzīvotāju. To rāda mūsu aprēķini.