Veselība

Pusaudžu resursu centrs, kuru izveidojis Bērnu slimnīcas fonds kopā ar nozares speciālistiem Latvijā, pirmajā darba pusgadā atbalstu sniedzis vairāk nekā 40 jauniešiem ar atkarībām, informēja fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Veselīgs uzturs un sporta aktivitātes daudzu ikdienā rudenī paliek aizvien retāki. Tā ir samērā klasiska un daļēji arī saprotama pieeja, taču nebūt ne pareiza, jo pastāv dažādi, vienkārši risinājumi, lai uzturētu sevi formā un uzlabotu savu veselību, arī iestājoties vēsākam laikam, norāda viens no CrossFit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis.

Ikviens no mums pazīst kādu vēža pacientu vai, ļaunākajā gadījumā ar šo diagnozi saskāries arī pats. Reizēm šķiet, ka mūsdienās vēzis kļūst arvien agresīvāks, viltīgāks un neizbēgamāks. Tomēr lielā mērā slimības attīstību var noteikt arī mūsu dzīvesveids un izvēles. Par to stāsta rezidente onkoloģijā-ķīmijterapijā Ļubova Blumberga.

No vasaras atvadīties ir grūti – pat tad, kad ausis pluina auksts vējš, negribas likt cepuri un meklēt biezo šalli. Taču sapūstas ausis var izraisīt ļoti nepatīkamas izjūtas, spēcīgas sāpes un nopietnas veselības problēmas. 

Rahīts, mīksti kauli un nervozitāte – ja mazs bērns neuzņem pietiekami daudz kalcija un D vitamīna, potenciālo veselības risku saraksts ir garš. Tomēr tikai 6% aptaujāto* vecāku Latvijā zina, ka viņu 1–3 gadus vecajam bērnam nepieciešams četrreiz vairāk kalcija nekā pieaugušajam, savukārt nieka 3% – ka mazajam vajag septiņreiz vairāk D vitamīna nekā lielam cilvēkam. Kādēļ šie divi elementi 1–3 gadu vecu bērnu uzturā ir tik svarīgi, skaidro kampaņas “Mazais nav lielais” eksperte Anna Birka, ārste pediatre ar gandrīz 40 gadu stāžu.

Patlaban Latvijā ir aptuveni 1800 personu, kuras dzīvo ar HIV, bet par savu diagnozi nav informētas, secināts matemātiskās modelēšanas pētījumā, kuru kopš 2015.gada īstenojusi Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kopā ar dalīborganizācijām no Francijas, Beļģijas un Igaunijas.

Eksperti iesaka vecākiem īpaši pielūkot, lai bērns ar pirkstiem neurbina savu degunu, ziņo Daily Mail.

Publiski izskanējušajos plānos apturēt Veselības aprūpes finansēšanas likumu pastāv ļoti lieli riski gan mediķiem, gan pacientiem, sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

«Katras 30 sekundes kāds salauž kaulus osteoporozes dēļ,» šādu biedējošu un maldinošu informāciju biedrības Veselības projekti Latvijai pētnieki atrada, pētot sabiedrības informēšanas kampaņas Latvijā.

Vairāki Latvijas iedzīvotāji ziņo par dīvainajām Latvijas Imūnkorekcijas centra (AS “Nokra”) klientu piesaistīšanas metodēm, vēstīja raidījums "Bez Tabu".

Reizēm pietiek ievērot dažus pavisam vienkāršus padomus, lai padarītu savus ēdienu gatavošanas paradumus veselīgākus. Tos apkopojusi bezpeļņas organizācija Consumer Reports.

Latvijā apmēram 10-12% iedzīvotāju ir garīga rakstura traucējumi, tāpēc nevajadzētu viņus nošķirt no pārējās sabiedrības, trešdien kampaņas "Cilvēks, nevis diagnoze" atklāšanā sacīja Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs Māris Taube.

Sievietēm pēc menopauzes iestāšanās tikai 40 minūšu ilgas pastaigas dažas reizes nedēļā samazina sirds slimību risku par 25%, vēsta Best Life.

Latvijā katra divdesmitā sieviete (5 %) cieš no veģetatīvās distonijas, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”, turklāt sievietēm šī saslimšana raksturīga divtik biežāk nekā vīriešiem (3 %). Psihosomātikas speciālists un ārsts – psihoterapeits Jānis Vītiņš norāda, ka realitātē šī problēma skar vēl lielāku sabiedrības daļu. Iemesli, kādēļ to neredzam socioloģisko aptauju rezultātos, ir vairāki – izteiktākais – cilvēka dabiska nevēlēšanās atzīt, ka viņa psihe nedarbojas “ideāli”, gan arī tas, ka diagnozi var noteikt tikai ārsts, veicot nopietnu izmeklēšanu.

Dzirdes pasliktināšanās ir ne tikai medicīniska, bet arī sociāla problēma, kas izpaužas ikdienā. Piemēram, pie cilvēka, kurš sliktās dzirdes dēļ klausās radio un skatās televizoru pārmērīgā skaļumā, arvien retāk iegriežas ciemiņi, rodas neveiklas situācijas, ejot iepirkties vai kārtojot darīšanas iestādēs, izceļas dažādi pārpratumi un konflikti ar radiniekiem, cilvēks sāk izvairīties no komunikācijas, jo tā rada apgrūtinājumu.

Pasaules Veselības organizācija katru gadu 10. oktobrī atzīmē Pasaules psihiskās veselības dienu. «Viena no biežākajām psihiskajām saslimšanām Eiropā un Latvijā ir depresija, kas, neskatoties uz biežo izplatību, līdz šim Latvijā bijusi maz pētīta,» norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras asistente, psihiatre Jeļena Vrubļevska.

Smaidīšana ir veids, kas ļauj visu vecumu, kultūru, rasu un tautību pārstāvjiem saprasties bez vārdiem. Cilvēkam ir 44 sejas muskuļi, ar kuru palīdzību viņš spēj radīt vairāk nekā piecus tūkstošus izteiksmju, tajā skaitā dažādām niansēm bagātus smaidus. Smaidiet – iesaka ārsti, psihologi un karjeras konsultanti. Tas saskan arī ar mūsu pašu dzīves vērojumiem: katrs taču ir pieredzējis, ka patiess, sirsnīgs un atklāts smaids atbruņo un tuvina pat svešiniekus.

Darbs, mācības, pienākumi ģimenē, steiga, agra celšanās un satiksmes sastrēgumi, saimnieciskas nebūšanas vai neizdevies randiņš – lai gan pati par sevi neviena no šīm norisēm nav traģiska, savienojumā ar tumsu un nepatīkamiem laika apstākļiem tās gluži nemanot var novest pie stresa. Vislabākos līdzekļus cīņai ar stresu iesaka “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

Eksprezidents Valdis Zatlers skaidro kāpēc nav atgriezies pie ķirurga profesijas.

Profesionāla medicīniskā palīdzība insulta gadījumā jāsniedz ne vēlāk kā četrarpus stundu laikā pēc insulta sākuma. «Jo ātrāk rīkojamies, jo mazāk smadzeņu šūnu cilvēks zaudē,» uzsver Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers. Kampaņā Atmasko dzīvības laupītāju! atbildīgās iestādes atgādina, kā atpazīt galvenos infarkta un insulta simptomus, kuru gadījumā nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai sekas nebūtu letālas un «dzīvības laupītāji» tiktu apsteigti.