«Katras 30 sekundes kāds salauž kaulus osteoporozes dēļ,» šādu biedējošu un maldinošu informāciju biedrības Veselības projekti Latvijai pētnieki atrada, pētot sabiedrības informēšanas kampaņas Latvijā.
Biedē ne tikai ar osteoporozi, bet arī ar erektīlo disfunkciju, smagiem aknu bojājumiem, svīšanu, acu problēmām. Pētījums aptvēris dažādus masu informācijas līdzekļus - gan avīzes, žurnālus, gan interneta medijus. Viens no galvenajiem secinājumiem: Latvijā paralēli vispusīgiem un objektīviem ziņu materiāliem, ir virkne publikāciju, kur informācija ir maldinoša, vienpusēja, bez atsaucēm uz datiem, kā arī ar mērķi nevis izglītot, bet reklamēt recepšu zāles, kas ir ar likumu aizliegts.
Pētniece Elita Poplavska stāsta, ka pacientu izglītošanas kampaņas ir sabiedrības izpratnes vairošanas un informēšanas nolūkos izplatīta informācija par slimībām vai ārstēšanas iespējām. Faktiski tie ir jebkādi materiāli par konkrētu slimību vai tās simptomiem, zālēm, kuras palīdz šīs slimības gadījumā, vai pat zāļu ražotāja logo. Problēma, pēc pētnieces sacītā, ir recepšu zāļu reklamēšana, kas ir aizliegta, bet sabiedrības informēšanas kampaņās, runājot par kādu no slimībām, nereti tiek pieminēti konkrēti vai visbiežāk viens konkrēts medikaments, kas šo slimību varētu ārstēt. Otrkārt, bez atsauces uz reklāmu tiek plaši stāstīts arī par bezrecepšu zālēm, sniedzot nekritisku un pat maldinošu informāciju lasītājiem, piemēram, ka «tikai tās zāles var palīdzēt». Vienlaikus slimība tiek atainota kā ļoti «briesmīga», proti, maksimāli tiek sabiezinātas krāsas, lai pacientus biedētu. Savukārt par zāļu blakusparādībām vispār netiek runāts. Pētniece atklājusi, ka nereti tiek publicēti arī materiāli bez autora, bez atsauces uz datu avotu, piemēram, par saslimšanas gadījumu skaitu. «Sabiedrības informēšanas kampaņas ir ļoti vajadzīgas, taču tām ir savi zemūdens akmeņi: tās nereti izmanto, lai reklamētu zāles,» saka E. Poplavska. Viņa secinājusi, ka Latvijā ir nepieciešams veidot nacionālas vadlīnijas vai regulējumu šādu kampaņu satura kvalitātes veicināšanai.
Pacientu biedrības Parsirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa Neatkarīgajai saka: pacienti grib zināt pēc iespējas plašāku informāciju par savu slimību un ārstēšanu, tai skaitā par medikamentiem. Īsajā vizītē pie ārsta visu nevar paspēt izrunāt, ir daļa pacienu, kas par savu slimību uzzina no kampaņām, kurās tiek akcentēti slimības simptomi, skaidroti riski un ārstēšanās iespējas. «Tas jau ir šo kampaņu mērķis - izglītot cilvēkus un mudināt iet pie ārsta, lai pēc iespējas ātrāk tiktu diagnosticētas un ārstētas slimības,» ir pārliecināta I. Mauriņa. Ir situācijas, kad recepšu zāles ir jānosauc vārdā, piemēram, situācijā, kad kādas sirds zāles tiek izņemtas no kompensējamo zāļu saraksta vai tieši otrādi - iekļautas.
«Mūs vairāk satrauc viltus ziņu vilnis par zālēm un ārstēšanu, kas šobrīd veļas pār mums visiem, un tas notiek ne tikai Latvijā. Ir daudzi mediji, kas publicē nekorektu vai puspatiesu informāciju par zāļu ietekmi, blakusefektiem, apšaubāmu pētījumu rezultātus no sērijas britu zinātnieki izpētījuši, un tas noved pie tā, ka cilvēki nedomājot pat pārtrauc lietot zāles, neiet pie ārsta, nodarbojas ar pašārstēšanos. Paturēsim prātā, ka internetā cilvēks var atrast pilnīgi visu,» uzsver I. Mauriņa.
***
Inese MAURIŅA, pacientu biedrības Parsirdi.lv vadītāja:
- Līdz šim mēs esam izvairījušies no zāļu komercnosaukumu lietošanas, jo parasti runājam par zālēm plašākā kontekstā, minot zāļu grupas, piemēram, hipertensīvos medikamentus asinsspiediena pazemināšanai vai statīnu grupas medikamentus holesterīna mazināšanai. Tomēr uzskatu, ka ir situācijas, kurās pacientiem ir tiesības zināt, izlasīt medikamenta nosaukumu, piemēram, situācijā, kad kādas sirds zāles tiek izņemtas no kompensējamo zāļu saraksta vai tieši otrādi - iekļautas.
