Viena no biežākajām psihiskajām saslimšanām Eiropā un Latvijā - depresija
Pasaules Veselības organizācija katru gadu 10. oktobrī atzīmē Pasaules psihiskās veselības dienu. «Viena no biežākajām psihiskajām saslimšanām Eiropā un Latvijā ir depresija, kas, neskatoties uz biežo izplatību, līdz šim Latvijā bijusi maz pētīta,» norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras asistente, psihiatre Jeļena Vrubļevska.
Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka 2020. gadā depresija būs otrā biežākā slimība invaliditātē pavadīto gadu dēļ visā pasaulē, turklāt tā ir galvenais pašnāvību cēlonis. J. Vrubļevska RSU aizstāvējusi disertāciju par depresijas izplatību Latvijā. Pētniece Latvijas apstākļiem adaptējusi citur pasaulē plaši izmantotu pacientu veselības aptauju depresijas atpazīšanai, ko tagad varēs izmantot ģimenes ārstu praksēs, lai veicinātu depresijas agrīnu diagnosticēšanu. «Latvijā 2011. un 2012. gadā veiktie iedzīvotāju aptaujas pētījumi par depresijas izplatību sabiedrībā ir atklājuši, ka 115 000 cilvēku ir nozīmīgi depresijas simptomi, taču pie ģimenes ārsta vai psihiatra vērsušies tikai 10 000 depresijas slimnieku,» problēmu raksturo J. Vrubļevska. «Līdz ar to Latvijā ir vērojama liela plaisa starp depresijas slimnieku patieso skaitu un pacientu skaitu, kas saņēmuši ārstēšanu. Būtiska problēma ir tā, ka ģimenes ārsti bieži vien neatpazīst depresiju vai arī sajauc to ar kādu citu slimību, tāpēc savā pētījumā Latvijas apstākļiem adaptēju depresijas skrīninga instrumentu - Pacientu veselības aptauju.» Pētījums rāda, ka ar depresiju jebkad ir saskārušies 22,4 procenti ģimenes ārstu pacientu. Pētniece cer, ka šis instruments būtiski palīdzēs ģimenes ārstiem atpazīt šo slimību un uzsākt ārstēšanu.
Psihiatre uzsver, ka depresijas izplatības ziņā Latvijā ir līdzīga situācija kā citās Eiropas valstīs. «Pētījums palīdzēja arī noteikt, kādi sociāli demogrāfiskie un ar veselību saistītie faktori ir saistīti ar saslimšanu ar depresiju. Disertācijas rezultāti rāda, ka ar depresiju visbiežāk slimo sievietes, cilvēki pilsētās, bet ne galvaspilsētā, cilvēki ar fiziskās veselības problēmām, turklāt riska grupā ir arī personas ar alkohola atkarību un smēķētāji. Šīm mērķa grupām būtu īpaši ieteicams veikt depresijas skrīningu, lai laikus diagnosticētu šo slimību,» stāsta J. Vrubļevska.
Dati par sabiedrības garīgās veselības stāvokli atklāj, ka Eiropas Savienībā vidēji viens no trim cilvēkiem savā dzīves laikā cieš no psihiskas vai neiroloģiskas slimības. Taču sabiedrības aizspriedumi, kā arī paša nezināšana liedz cilvēkiem meklēt palīdzību.
Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka 2017. gadā pirmreizēji depresija kā diagnoze noteikta 217 cilvēkiem, bet kopā gada sākumā bija reģistrēts 2371 depresijas pacients Latvijā. Salīdzinot šos datus ar pētījuma datiem Latvijā vai Eiropā, jāsecina, ka liela daļai pacientu depresija nav diagnosticēta, lai gan ar to slimo. 457 depresijas pacienti gada laikā ārstējušies slimnīcā.
Dati par pašnāvībām, kur viens no visbiežākajiem iemesliem ir tieši depresija, nav iepriecinoši. Lai arī pašnāvību skaits Latvijā samazinājies, tomēr pēdējos gados faktiski tas stāv uz vietas un nesamazinās. 2016. gadā 364 cilvēki izdarīja pašnāvību, bet 2017. gadā - 353. Pēdējos piecus gadus pašnāvību skaits ir 350-380 gadā, kas nozīmē, ka katru dienu kāds cilvēks izdara pašnāvību. Lielākā daļa jeb gandrīz 80 procenti pašnāvību upuru ir vīrieši. Augsts pašnāvību skaits ir arī gados vecākiem cilvēkiem.