Ikviens no mums pazīst kādu vēža pacientu vai, ļaunākajā gadījumā ar šo diagnozi saskāries arī pats. Reizēm šķiet, ka mūsdienās vēzis kļūst arvien agresīvāks, viltīgāks un neizbēgamāks. Tomēr lielā mērā slimības attīstību var noteikt arī mūsu dzīvesveids un izvēles. Par to stāsta rezidente onkoloģijā-ķīmijterapijā Ļubova Blumberga.
Kuri dzīvesveida faktori ir svarīgākie onkoloģisko slimību profilaksē?
Vienu atsevišķu faktoru nevaram izdalīt - tas būs gan uzturs, gan fiziskās aktivitātes, gan ieradumi kopā. Vēzis ir multifaktoriāla saslimšana, respektīvi, tā rodas no daudziem faktoriem. Ja ievērosim pareizu dzīvesveidu un ēdīsim pareizi, tas vēl nenozīmē, ka nekad nesaslimsim.
Te jāņem vērā gan ģenētiskie faktori, gan dzīves laikā uzkrātās mutācijas - ar gadiem onkoloģisko saslimšanu risks pieaug. Piemēram, daudziem vīriešiem krietni gados jau būs predispozīcija prostatas vēzim. Paši nevaram ietekmēt arī vidi, gaisa kvalitāti un radiāciju, tāpat arī mūs ietekmē vīrusi - piemēram, dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss. Tomēr daļēji vēža risku iespējams mazināt.
Ar uzturu vislabāk var mazināt resnās zarnas un kuņģa-zarnu trakta vēža saslimstību. Daļā gadījumu dzīvesveidam ir ietekme arī uz krūts vēzi. Protams, plaušu vēža risku vistiešākajā veidā mazina nesmēķēšana. Arī alkohols ir kaitīgs faktors, un, ja runājam tieši par onkoloģisko slimību profilaksi, tad alkoholu būtu jāizslēdz no savas dzīves vispār. Ultravioletais starojums ir viens no būtiskiem riska faktoriem, kurš var izraisīt melanomu, tāpēc arī no tā lielās devās būtu jāizvairās. Visvairāk jāuzmanās cilvēkiem ar 1. un 2. ādas fototipu - tiem, kam ir gaiša āda un mati. Viņiem vislabāk būtu doties ārpus mājas, sargājot sevi ar SPF krēmu. Arī ziemā, ja laiks ir saulains.
