Smaidīšana ir veids, kas ļauj visu vecumu, kultūru, rasu un tautību pārstāvjiem saprasties bez vārdiem. Cilvēkam ir 44 sejas muskuļi, ar kuru palīdzību viņš spēj radīt vairāk nekā piecus tūkstošus izteiksmju, tajā skaitā dažādām niansēm bagātus smaidus. Smaidiet – iesaka ārsti, psihologi un karjeras konsultanti. Tas saskan arī ar mūsu pašu dzīves vērojumiem: katrs taču ir pieredzējis, ka patiess, sirsnīgs un atklāts smaids atbruņo un tuvina pat svešiniekus.
Dominē uzskats, ka smaidīt cilvēks iemācās zīdaiņa vecumā. To zina mammas, kuras ar nepacietību gaida mazuļa pirmo smaidu. Taču pēdējā laikā parādījusies atziņa, ka smaidīt mums liek instinkts. Augstas izšķirtspējas ultraskaņas diagnostikas aparatūra fiksējusi, ka bērns var smaidīt jau mātes miesās. Vēl par labu šim viedoklim runā fakts, ka smaida arī tie cilvēki, kuri piedzimuši neredzīgi.
Smaidu var padarīt īstāku un sirsnīgāku, iedomājoties kādu mīļu cilvēku vai atsaucot atmiņā patīkamu notikumu.
Ko darīt, ja pēc dabas neesi nekāds smaidīgais vai arī pašlaik jūties sadrūmis, bet situācija prasa, lai tu tomēr pasmaidītu? Vai tad citi neredzēs, ka smaids ir izmocīts un neīsts? Eksperti atzīst, ka redzēs gan, pat ja īsti nepratīs izskaidrot, kādēļ grimase šķiet mākslota. Tas tāpēc, ka piespiedu smaids parasti nenoturas sejā tik ilgi kā neviltots, turklāt tajā piedalās mazāk muskuļu. Visbiežāk neiesaistās muskuļi ap acīm, droši vien tāpēc arī radies izteiciens «nesmaida ar acīm». Smaidu var padarīt īstāku un sirsnīgāku, iedomājoties kādu mīļu cilvēku vai atsaucot atmiņā patīkamu notikumu. Starp smadzenēm un pārējo ķermeni pastāv atgriezeniska saikne. Šis fenomens pētīts eksperimentos, kuru dalībniekiem vajadzēja atdarināt sejas izteiksmes, kas pauž dažādas emocijas, un tas izraisīja arī fizioloģiskas reakcijas, piemēram, izmaiņas sirdsdarbības ātrumā un elpošanas biežumā. Smaids ir signāls, ka cilvēks jūtas laimīgs, un organisms attiecīgi sāk ražot endorfīnus - «laimes hormonus». Vārdu sakot, smaidīt ir veselīgi.
Smaida pozitīvā iedarbība:
* Stresa mazināšana. Tā kā smaids ir palaidējmehānisms endorfīnu ražošanai organismā, tas palīdz tikt galā ar stresu, jo endrofīni pretdarbojas stresa hormoniem. Pārmērīgs stress spēj veicināt visdažādāko veselības problēmu attīstību un pasliktināt hronisku slimību pacientu stāvokli. Ikdienas stresa apstākļos eksperti iesaka veikt pāris dziļu ieelpu un pēc iespējas vairāk smaidīt. Izrādās, ka smaids, kaut vai mākslots, palīdz saņemties arī sporta zālē, kad liekas, ka pietrūkst spēka, lai izpildītu vingrinājumus līdz galam.
* Vieglāka sāpju pārvarēšana. Endorfīni, kas rodas smaidot un smejoties, vienlaikus ir gan laba garastāvokļa veicinātāji, gan paša organisma radīti pretsāpju līdzekļi. Klīniskos novērojumos pierādījies, ka mazāk par sāpēm dažādu medicīnisku procedūru laikā sūdzas tie bērni, kuriem slimnīcā rāda jautras multenes un ar kuriem strādā «dakteri klauni» - medicīnas klaunādes speciālisti.
* Sirds veselības veicināšana. Smaids sūta organismam signālu, ka viss ir kārtībā, nepastāv nekādi draudi un tāpēc drīkst relaksēties. Atsaucoties uz šo signālu, normalizējas sirdsdarbības ātrums, tai vairs nav jāpārstrādājas, un pat paaugstinātais asinsspiediens smaidošajam cilvēkam nedaudz krītas.
* Imunitātes stiprināšana. Labs noskaņojums un atbrīvošanās no pārmērīga stresa ietekmes palīdz organismam sekmīgāk tikt galā ar slimību izraisītājiem, imūnsistēma ātrāk pamana nelūgtos iebrucējus un sāk tos apkarot. Savukārt saspringts un stresa pārņemts cilvēks kļūst vīrusiem par vieglāku laupījumu.
* Smaidošie izskatās jaunāki. Var teikt, ka smaidam piemīt dabisks liftinga efekts, tāpēc smaidīgi cilvēki šķiet novecojam lēnāk. Neraugoties uz smieklu krunciņām pie acīm, viņi izskatās vismaz par trim gadiem jaunāki nekā viņu mazāk smaidīgie vienaudži. To apliecina arī psihologu veiktie eksperimenti, kuru dalībniekiem lika aplūkot svešu cilvēku fotogrāfijas un noteikt, cik viņiem varētu būt gadu. Tiem, kuri attēlos smaidīja, vērotāji parasti deva mazāk gadu, nekā bija patiesībā, kamēr cilvēkiem ar neitrālu sejas izteiksmi viņi vecumu noteica samērā precīzi.
* Smaidīgie nereti dzīvo ilgāk. Protams, mūža ilgumu nosaka daudzi un dažādi faktori, taču reizēm pētniekiem ir bijusi iespēja salīdzināt cilvēkus, kuri atrodas samērā līdzīgos apstākļos, piemēram, kādreiz slavenas sporta komandas spēlētājus, kuru attēli tikuši ik sezonu drukāti uz kartītēm. Tie, kuri attēlos vienmēr redzami ar platu smaidu sejā, vidēji nodzīvoja par 5-7 gadiem ilgāk nekā tie, kuri fotogrāfijās nesmaidīja.
* Smaidīgajiem vairāk uzticas. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar jauku smaidu apkārtējie ir noskaņoti uzticēties vairāk nekā tiem, kuri izskatās sadrūmuši. Tas palīdz gūt labākus panākumus darījumos, darbā ar klientiem, arī sadzīves situācijās. Ja vien pastāv izvēles iespēja, cilvēki labāk iepērkas un saņem pakalpojumus tur, kur ir smaidošs personāls, nekā tur, kur viņus apkalpo ļaudis ar skābu izteiksmi sejā, pat ja preču un servisa kvalitāte ir līdzīga. Smaids arī rada veiksmīga, par sevi pārliecināta cilvēka tēlu, kuram var uzticēties.
* Smaids palīdz neērtās situācijās. Katram cilvēkam reizēm gadās tikt pieķertam, darot kaut ko ne visai glītu vai mulsinošu. Arī šādas situācijas ir nonākušas psihologu uzmanības lokā, un viņi secina, ka vislabāk pārvarēt neērtības sajūtu palīdz smaids - otrs tad pasmaida pretī, un tā ir kā vārdos neizteikta atziņa, ka visi cilvēki vien esam un ka mums visiem laiku pa laikam gadās nokļūt neērtā situācijā.
* Smaids uzlabo darba produktivitāti un radošumu. Strādājot ar smaidu, jautrā gaisotnē darbs sokas labāk, tas arī motivē darbiniekus strādāt radošāk un aktīvāk. Pētījumos pat noskaidrots, ka, noskatoties kādu smieklīgu, iespējams, pat muļķīgu, video internetā vai pavērojot amizantus attēlus ar zvēriņiem, kas izvilina smaidu, ceļas darba produktivitāte. Gudrs vadītājs neaizrāda darbiniekiem par īsu pulcēšanos pie kafijas automāta, lai pastāstītu kādu anekdoti, jo tas nebremzē, bet tieši veicina darba uzdevumu ātrāku un veiksmīgāku izpildi. Smaids ir arī ļoti efektīvs līdzeklis prasmīga komandas vadītāja arsenālā, jo ar smaidu dotos norādījumus darbinieki uzņem daudz atsaucīgāk.
