Dzirdes pasliktināšanās ir ne tikai medicīniska, bet arī sociāla problēma, kas izpaužas ikdienā. Piemēram, pie cilvēka, kurš sliktās dzirdes dēļ klausās radio un skatās televizoru pārmērīgā skaļumā, arvien retāk iegriežas ciemiņi, rodas neveiklas situācijas, ejot iepirkties vai kārtojot darīšanas iestādēs, izceļas dažādi pārpratumi un konflikti ar radiniekiem, cilvēks sāk izvairīties no komunikācijas, jo tā rada apgrūtinājumu.
Visbiežāk no dzirdes pasliktināšanās cieš cilvēki mūža otrajā pusē. Statistika liecina, ka 50-60 gadu vecumā pavājināta dzirde ir aptuveni 20% cilvēku, 60-70 gadu vecumā - ap 30%, bet, pārkāpjot 70 gadu slieksni, šī problēma skar jau 40% cilvēku. Vājdzirdība nereti attīstās pakāpeniski, cilvēks to ilgu laiku nemana.
Bieži vien pirmie, kas pievērš uzmanību tuvinieku dzirdes problēmām, ir ģimenes locekļi un citi apkārtējie, kuriem rodas grūtības ar viņiem komunicēt
Kautrējas atzīt
Daudzi nevēlas pat paši sev atzīt, ka sākuši sliktāk dzirdēt, jo uzskata to par apkaunojošu vecuma izpausmi. Savu nespēju kaut ko sadzirdēt viņi skaidro ar nogurumu, ar to, ka visapkārt valda troksnis vai arī sarunu biedrs klusi un neskaidri murmina zem deguna. Bieži vien pirmie, kas pievērš uzmanību tuvinieku dzirdes problēmām, ir ģimenes locekļi un citi apkārtējie, kuriem rodas grūtības ar viņiem komunicēt. Amerikāņu rakstniece, skolotāja un sabiedriskā darbiniece Helēna Adamsa Kellere (1880-1968), kura 19 mēnešu vecumā slimības dēļ bija zaudējusi ne tikai dzirdi, bet arī redzi, ir teikusi: «Redzes traucējums nošķir cilvēku no lietām, bet dzirdes traucējums - cilvēku no cilvēka.» Dzirdes vājināšanos cilvēki nereti smagi pārdzīvo, daži noslēdzas sevī un izvairās no sabiedrības, daži kļūst aizdomu pilni, viegli aizkaitināmi, pat nikni, citi slīgst depresijā.
Tipiskās pazīmes, kas liecina par dzirdes vājināšanos, ir televizora vai radio klausīšanās tādā skaļumā, kas kaitina apkārtējos, vajadzība regulāri pārprasīt citu sacīto, nepieciešamība saspringti klausīties, ko saka sarunu biedrs, cenšanās pieliekties tuvāk vai pagriezt galvu tā, lai varētu labāk sadzirdēt, nespēja pietiekami labi saklausīt, kas tiek runāts publiskos pasākumos vai viesībās, kur daudz ļaužu.
Jādodas pie ārsta
Pamanot dzirdes pasliktināšanos, noteikti vajadzētu iet pie ausu, kakla un deguna slimību speciālista - otorinolaringologa (LOR). Vecumdienām raksturīgās dzirdes izmaiņas visbiežāk saistītas ar dzirdes nerva gala nolietošanos. Iekšējā ausī ir membrāna, kas svārstoties pieskaras dzirdes nerva galam, un šī pieskaršanās rada dzirdes sajūtu. Dzīves laikā tā atkārtojas neskaitāmas reizes, un iekšējās auss matšūniņas nolietojas, tās kļūst īsākas, un membrāna svārstoties vairs neaizsniedz matšūniņu galus. Ir jāpārliecinās, vai dzirdes problēmu cēlonis patiešām ir vecuma vājdzirdība vai arī iemesls ir cits, piemēram, ausī izveidojies sēra korķis vai kāda slimība, kas jāārstē. Ja arī nav iespējams atgūt kādreizējo labo dzirdi, tad to var koriģēt ar dzirdes aparāta palīdzību, lai cilvēks atkal varētu normāli komunicēt ar citiem un nejustos izolēts.